Sinoptiķi prognozē: kādus laika apstākļus gaidīt ceturtdien?

© Dmitrijs Suļžics/MN

Ceturtdienas rītā Latvijas lielākajā daļā turpinās nokrišņi, vietām snieg stipri, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informācija.

Dziļākā sniega sega novērojumu stacijās piecos rītā bija 26-27 centimetri Latgalē - Dagdā, Krāslavas novada Piedrujā un Līvānu novada Rožupē. Vairāk nekā 20 centimetrus bieza sniega kārta izveidojusies arī citviet valsts austrumu un centrālajā daļā.

Kopš trešdienas vakara sniega biezums visvairāk - par 11-14 centimetriem - pieaudzis Daugavgrīvā, Rīgas centrā, Ogresgalā un Bauskā. Savukārt Kurzemes dienvidrietumu daļā tikpat kā nav snidzis.

Ceturtdien Latvijā turpinās snigt, valsts lielākajā daļā nokrišņu būs mazāk nekā aizvadītajā naktī, savukārt vietām Kurzemē snigs stiprāk, prognozē sinoptiķi.

Debesis saglabāsies apmākušās. Vējš pārsvarā būs lēns, dominēs rietumu vējš, kas pāries dienvidrietumu vējā.

Maksimālā gaisa temperatūra būs 0..-5 grādi, dažviet Kurzemes piekrastē termometra stabiņš var pakāpties nedaudz virs nulles.

Arī Rīgā novembra pēdējā dienā ilgstoši snigs, bet ne tik stipri kā naktī. Pūtīs lēns vējš, tas iegriezīsies no dienvidrietumiem. Gaisa temperatūra paaugstināsies līdz -2 grādiem.

Laikapstākļus nosaka zema spiediena apgabals. Atmosfēras spiediens jūras līmenī no 998 hektopaskāliem Latgales austrumos līdz 1005 hektopaskāliem Kurzemē.

Latvijā

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Svarīgākais