Nesenie plūdi Teksasā un Oklahomā, vairāki spēcīgi taifūni Klusajā okeānā, arī karstuma vilnis Indijā, kas prasījis vairāk nekā 2300 cilvēku dzīvības, – pēc klimata pētnieku domām, tie visi varētu būt vienas un tās pašas ķēdes posmi. Un tie liecina, ka pēc piecu gadu pārtraukuma Klusā okeāna austrumu daļā atkal veidojas dabas parādība, kas nosaukta par El Ninjo. Tas nozīmē, ka šogad varētu būt gaidāmi spēcīgāki nokrišņi Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rietumu piekrastē, bet daļa Austrālijas, Āzijas un Āfrikas piedzīvos ilgstošu sausuma periodu.
Līdzšinējā pieredze liecina, ka El Ninjo bieži vien ne tikai noved pie lokāla mēroga dabas katastrofām, kas prasa arī cilvēku upurus, bet arī atstāj būtisku iespaidu uz lauksaimniecību. Ekonomisti jau tagad prognozē jukas pārtikas preču tirgū un tādu produktu kā rīsa, kafijas, cukura un kakao cenas paaugstināšanos. Savukārt zvejniekiem, kuri iecienījuši Klusā okeāna austrumu daļas ūdeņus, jārēķinās ar mazākiem lomiem, jo siltāks ūdens nozīmē mazāku planktona daudzumu un ierobežotus barības resursus zivīm.
Līdzīgi kā 1997. gadā
Maija sākumā par lielu varbūtību, ka šogad tiks novērots El Ninjo, pavēstīja ASV Nacionālā laika apstākļu dienesta Klimata prognozēšanas centrs (CPC). Tagad līdzīgus brīdinājumus izplatījuši arī Austrālijas un Japānas meteoroloģiskie dienesti. Speciālisti, kuri regulāri nodarbojas ar gaisa spiediena mērīšanu Taiti un Austrālijas pilsētā Dārvina, secinājuši, ka virs Austrālijas, Indonēzijas un Indijas okeāna spiediens pakāpeniski paaugstinās, bet virs Taiti, kā arī Klusā okeāna centrālajā un austrumu daļā – pazeminās. Savukārt no zemes mākslīgajiem pavadoņiem iegūtie dati liecina par pakāpenisku ūdens sasilšanu Klusā okeāna austrumu daļas ekvatoriālajos apgabalos. Turklāt šajā sezonā Klusajā okeānā reģistrēti jau pieci spēcīgi taifūni, kas arī uzskatāmi par El Ninjo priekšvēstnešiem.
Olbanī universitātes meteorologs Pols Roundijs sarunā ar The Washington Post stāstījis, ka pašlaik Klusajā okeānā veidojas aptuveni tādi paši laika apstākļi kā 1997. gada vasaras sākumā. «Daži aspekti, kā okeāna virsmas temperatūra, vēju spēks un virziens, kā arī lietus mākoņu veidošanās, liek mums domāt, ka El Ninjo efekts varētu būt vismaz tikpat spēcīgs kā 1997./1998. gada sezonā,» viņš sacījis. Jāatgādina, ka togad ļoti spēcīgi mežu ugunsgrēki plosījās Indonēzijā un prasīja tūkstošiem cilvēku dzīvības, bet sausuma dēļ iznīka rīsa raža. Spēcīgi ugunsgrēki plosījās arī Austrālijā, bet Dienvidameriku pārņēma lietusgāzes un plūdi – spēcīgs lietus lija pat slavenajā Atakamas tuksnesī Čīlē. Tiek lēsts, ka kopējie El Ninjo sagādātie zaudējumi tajā sezonā sasniedza 50 miljardus dolāru. Kalifornijā vien lietus izraisītie plūdi nodarīja 550 miljonus dolāru lielus ekonomiskos zaudējumus.
New Scientist uzsver, ka gadu no gada El Ninjo izpausmes var atšķirties. Tomēr nemainīgi ir tas, ka šīs dabas parādības efekts izpaužas aptuveni deviņu līdz 18 mēnešu garumā, turklāt savu kulmināciju tas mēdz sasniegt, kad ziemeļu puslodē ir rudens beigas vai ziemas sākums. XX gadsimta pirmajā pusē klimata speciālists Džilberts Tomass Volkers, kurš pētīja gaisa masu pārvietošanos virs Klusā okeāna, pirmais lietoja terminu El Ninjo, aprakstot cikliski notiekošas neparastas klimatiskās izmaiņas. Taču šis termins nav viņa izdomājums. Spāņu valodā El Ninjo nozīmē mazs zēns vai mazulis, tā nereti tiek dēvēts Jēzus Kristus, un, tā kā dabas parādības efekts Dienvidamerikas un Centrālamerikas rietumu piekrastē visspilgtāk izpaužas ap Ziemassvētkiem, tieši tā šo parādību bija iesaukuši vietējie iedzīvotāji, kuri ievēroja ūdens sasilšanu, zivju pazušanu no piekrastes un tam sekojošās spēcīgās lietusgāzes un zemes nogruvumus.
Ietekmē arī Āfriku
New Scientist raksta, ka vienkāršoti El Ninjo iespējams skaidrot kā siltā ūdens apgabalu pārvietošanos no Klusā okeāna rietumu daļas uz austrumiem. Ūdens ekvatoriālajos apgabalos netālu no Amerikas krastiem kļūst par pāris grādiem siltāks, turklāt pasātu vēju vājināšanās vai pat virziena maiņa nozīmē, ka siltās gaisa masas, kas veidojas virs šiem apgabaliem, vairs netiek nestas Austrālijas, Indonēzijas un Āzijas virzienā. Rezultātā šie reģioni nesaņem nepieciešamo nokrišņu daudzumu, toties gadījumos, ja pasātu virziens mainās, neierasti spēcīgi nokrišņi piemeklē Amerikas rietumu daļu. «Turklāt jāņem vērā, ka globālā sasilšana, kas nozīmē arī siltākus okeānu ūdeņus, procesu pastiprina,» norādījis Lielbritānijas meteoroloģiskā biroja speciālists Džefs Naits.
Austrālijas meteorologs Vendžu Kajs uzskata, ka nesenais karstuma vilnis Indijas dienvidos, kas prasīja tūkstošiem cilvēku dzīvības, arī varētu būt saistīts ar El Ninjo. «Tā ietekmē kavējas musonu lietavas, gaiss ir šim gadalaikam neierasti sauss, un tas ļauj tam ātrāk sakarst,» viņš sacījis. Jāpiebilst, ka indiešu meteorologi karstumā, kas vairākas nedēļas valdīja Āndrha Pradēšas štatā, El Ninjo tieši nav vainojuši, taču atzinuši, ka musonu lietavas sāksies labākajā gadījumā 5. jūnijā, turklāt var būt krietni vājākas nekā citus gadus.
Ziņu aģentūra Reuters vēsta, ka šonedēļ El Ninjo un tā izraisītās iespējamās sekas apspriestas starptautiskā klimata izmaiņām veltītā konferencē, kas notika Bonnā. Kopenhāgenas universitātes klimata pētniece Sonja Fermeilena atgādinājusi, ka dabas fenomena ietekme ir jūtama arī tūkstošiem kilometru attālumā no Klusā okeāna reģiona. Eiropu El Ninjo gan tieši neietekmē, ja atskaita to, ka ziemā Lielbritānijā un citur Eiropas ziemeļrietumos mēdz izkrist lielāks sniega daudzums. Taču pirms pieciem gadiem notikušais pagaidām beidzamais El Ninjo noveda pie ļoti vājiem musonu lietiem un sausuma Dienvidaustrumu Āzijā, sausuma Austrālijas dienvidos, Filipīnās un Ekvadorā, vairākiem karstuma viļņiem Brazīlijā, kā arī spēcīgiem plūdiem Meksikā un lavīnām ASV.
Dabas parādības ietekme ir jūtama pat Āfrikā, un vairākās šā kontinenta valstīs aizkavējies lietus sezonas sākums, kas var izputināt lauksaimniekus. «Gambijas zemesriekstu audzētāji no šā gada klimatiskajiem apstākļiem jau ir cietuši,» sacījusi S. Fermeilena. Savukārt Kenijā jau tagad prognozējama mazāka pupiņu, kartupeļu un kukurūzas raža, bet citviet Āfrikas austrumos sākušas izplatīties dažādas graudaugu slimības, kas parasti iet roku rokā ar El Ninjo.
Lielbritānijas Redingas universitātes profesors Niks Kligemens intervijā BBC atgādinājis, ka El Ninjo izjauc lauksaimnieku tradicionālo dzīves ritmu, un tas parasti beidzas ar pārtikas cenu celšanos pasaules tirgū. «Kafijas, sojas pupiņu un kakao cena šādos gados vidēji paaugstinās par pieciem līdz desmit procentiem,» viņš sacījis, atgādinot, ka jau aprīlī par to brīdinājis arī Starptautiskais Valūtas fonds. Precīzi prognozēt, kurus reģionus El Ninjo ietekmēs visspēcīgāk, pagaidām vēl nav iespējams. Taču pastāv liela varbūtība, ka samērā niecīga būs kafijas raža Brazīlijā un Vjetnamā, rīsa un zemesriekstu raža Indijā, sausums var kaitēt Austrālijas banānu un cukurniedru plantācijām, kā arī atstāt negatīvu iespaidu uz liellopu ganāmpulkiem.
Mazāk Atlantijas viesuļvētru
Žurnāls National Geographic raksta, ka El Ninjo veidošanās, kas daudzviet pasaulē tiek uztverta ar lielu satraukumu, izraisa pilnīgi pretēju reakciju ASV austrumkrasta iedzīvotāju vidū. Ūdens sasilšana Klusajā okeānā parasti nozīmē pretēju procesu Atlantijas okeānā, Karību jūrā un Meksikas jūras līcī – reģionos, kas tiek uzskatīti par Atlantijas viesuļvētru dzemdību namu. Viesuļvētru sezona sākās 1. jūnijā, bet Kolorādo štata universitātes speciālistu aplēses liecina, ka šogad tikai astoņas vētras būs tik spēcīgas, lai tām piešķirtu vārdus. No tām tikai viena varētu kļūt par augstākās kategorijas viesuļvētru, vēja ātrumam pārsniedzot 110 jūdžu jeb 177 kilometrus stundā, bet vēl divu vētru vēju ātrums varētu pārsniegt 119 km/h, raksta žurnāls. Tiesa, uz viesuļvētru veidošanos ietekmi atstāj visdažādākie faktori, un, piemēram, 1965. gada septembrī, kad El Ninjo efektam teorētiski vajadzēja izpausties ļoti spēcīgi, lielus postījumus Ņūorleānai nodarīja viesuļvētra Betsy, kuras vēju ātrums sasniedza 225 km/h.
Tikmēr Kalifornijas iedzīvotāji, kuri jau vairākus gadus cieš no sausuma un kopš gada sākuma spiesti ekonomēt ūdeni, ļoti cer, ka El Ninjo atnesīs šim štatam lietu. The Washington Post raksta, ka spēcīga efekta gadījumā štatā tuvāko mēnešu laikā varētu izkrist 174% no nokrišņu normas. Tomēr nedrīkst nenovērtēt faktu, ka El Ninjo izpausmes katrā konkrētā vietā bieži vien ir atšķirīgas. Ja lietavas būs ilgstošas un mazāk spēcīgas, tās Kalifornijas iedzīvotājiem būtu ļoti noderīgas, taču pārlieku intensīvas lietusgāzes var novest pie jaunām katastrofām – plūdiem un zemes nogruvumiem.
ASV vidienē El Ninjo gados parasti būtiski samazinās reģistrēto tornādo skaits, un tas atspoguļojas arī šāgada statistikā – kopš marta, kad sākās tornādo sezona, to bijis par 25% mazāk nekā vidēji beidzamajos gados. Savukārt gada nogalē ASV centrālās un ziemeļu daļas iedzīvotāji var cerēt uz relatīvi maigu ziemu. The Washington Post norāda, ka, pēc dažu klimata speciālistu domām, El Ninjo ietekmējis arī jau aizgājušo ziemu un tieši šīs dabas parādības dēļ Bostonu piemeklēja tik spēcīgi sniegputeņi, ka dažviet pilsētā sniega kaudzes nav izkusušas vēl pašlaik.
Tikmēr valsts rietumkrasta iedzīvotājiem lieka piesardzība par ļaunu nenāks. Scientific American vēsta, ka beidzot atrasti neapstrīdami pierādījumi tam, ko zinātnieki nojauta jau sen – El Ninjo gados okeāna līmenis ASV rietumu piekrastē paaugstinās vidēji par aptuveni 20 centimetriem. Tas ir saistīts ar ūdens fizikālajām īpašībām, proti, sasilstot tas izplešas. Okeanogrāfa Bendžamina Hemlingtona veiktais pētījums, kurā izmantoti no Zemes mākslīgajiem pavadoņiem iegūtie dati, liecina, ka ar katru El Ninjo gadu šis process pieņemas spēkā un droši vien ir saistīts ar globālajām klimata izmaiņām, kas šajā reģionā izpaužas kā sasilšana. Zinātnieka aplēses liecina, ka pēc kārtējā El Ninjo ūdens līmenis neatgriežas sākotnējā pozīcijā un, ja tā turpināsies (un nav nekāda iemesla, lai šī tendence mainītos), līdz gadsimta beigām Kalifornijā vien ūdens līmeņa celšanās sekas varētu izjust ap pusmiljons piekrastē mītošo iedzīvotāju.