No Turcijas pienākušas ziņas par vēl vairākiem cilvēkiem, kuri izglābti pēc pirmdien notikušās zemestrīces un vairāk nekā 100 zem ēku gruvešiem pavadītām stundām. Hatajā kāds vīrietis zem drupām bijis 107 stundas, bet vēl lielākas pozitīvas emocijas izraisījis kādas māmiņas un viņas desmit dienu vecā zīdaiņa brīnumainā izglābšanās Samandāgā.
No Turcijas pienākušas ziņas par vēl vairākiem cilvēkiem, kuri izglābti pēc pirmdien notikušās zemestrīces un vairāk nekā 100 zem ēku gruvešiem pavadītām stundām. Hatajā kāds vīrietis zem drupām bijis 107 stundas, bet vēl lielākas pozitīvas emocijas izraisījis kādas māmiņas un viņas desmit dienu vecā zīdaiņa brīnumainā izglābšanās Samandāgā.
Cerības pēc zemestrīces Turcijā un Sīrijā sagruvušo ēku drupās uziet kādu izdzīvojušo ar katru stundu samazinās, taču brīnumi mēdz notikt. Hatajas provincē izglābta kāda māmiņa un viņas desmit dienas vecais zīdainis, kuri zem gruvešiem bija pavadījuši vairāk nekā 90 stundas. Šis un daži līdzīgi gadījumi uzmundrinājuši ļaudis, kuri joprojām ir neziņā par savu tuvinieku likteni, taču, kā uzsver speciālisti - strauji tuvojas brīdis, kad prioritārā uzmanība jāpievērš izdzīvojušiem, lai nebūtu jāpiedzīvo vēl viena katastrofa.
Šīs nedēļas traģiskā zemestrīce Turcijā var negatīvi ietekmēt prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana izredzes saglabāt amatu pēc 14. maijā ieplānotajām vēlēšanām. Liels skaits iedzīvotāju ir neapmierināti ar to, ka vietām glābēju palīdzību nācies gaidīt ļoti ilgi un pat tagad visi izdzīvojušie nav nodrošināti ar pajumti. To nekavējas izmantot opozīcija.
Laucinieki un mednieki pret vides aizstāvjiem un zinātniekiem - šādu konfrontāciju (par laimi tikai verbālu) Zviedrijā izraisījušas pašlaik notiekošās lielās vilku medības. Valdība ļāvusi šajā sezonā, kas sākās 5. janvārī un ilgs līdz 15. februārim, nomedīt 75 vilkus. Vides aizstāvji uzskata, ka attiecībā pret kopējo vilku populāciju (ap 460 īpatņiem) tas ir pārāk liels skaits, un protestē pret šo dzīvnieku izšaušanu, brīdinot, ka var atkārtoties pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieredzētā situācija, kad vilki Zviedrijā bija izmiruši.
Pašreizējais Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhs Kirils, kurš atbalsta pret Ukrainu izvērsto agresiju, jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem strādājis Padomju Savienības Valsts drošības komitejas (VDK) labā. Par to vēsta vairāki Šveices laikraksti, atsaucoties uz šīs valsts arhīvos esošajām ziņām, kurām pagaidām vēl ir slepenības zīmogs. Cita starpā, par Maskavas patriarhijas ciešajām saiknēm ar VDK prese Latvijā rakstīja jau pirms 23 gadiem.
Pagājušās nedēļas nogalē vairākās Itālijas pilsētās – Romā, Milānā, Neapolē, Parmā un Pizā – notikušas anarhistu protesta akcijas, kuru dalībnieki pieprasījuši mīkstināt ieslodzījuma režīmu viņu notiesātajam ideoloģiskajam vadonim Alfredo Kozpito, kurš jau vairāk nekā 100 dienas ievēro badastreiku. Kopš pagājušā gada nogales fiksēti arī desmitiem anarhistu uzbrukumu Itālijas diplomātiskajām, ekonomiskajām un kultūras pārstāvniecībām ārzemēs.
Spēcīga snigšana un stiprs vējš veicinājuši lavīnu rašanos Austrijas, Itālijas un Šveices Alpos. Pagājušās nedēļas nogalē dažādos kūrortos lavīnas prasījušas vismaz desmit ziemas prieku cienītāju dzīvības, un glābšanas dienesti nebeidz atkārtot - cilvēkiem jābūt uzmanīgiem un nevajag izaicināt likteni, braucot pa nogāzēm, kas atrodas ārpus oficiāli ierīkotajām trasēm.
Neraugoties uz to, ka iebrukums Ukrainā iestrēdzis un nav devis cerētos rezultātus, Krievija ir apņēmības pilna realizēt savas ģeopolitiskās ambīcijas un apstiprināt lielvaras statusu. Atkal aktualizēts jautājums par arktisko teritoriju apgūšanu, kur Krievijas apetīte ir patiešām gigantiska - Maskava vēlas savai ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai pievienot vairāk nekā miljonu kvadrātkilometru lielas platības. Turklāt Krievija iet ne tikai oficiālo ceļu, vēršoties ANO komisijā, bet arī rīkojas vienpusēji, apgūstot dabas resursu atradnes, ierīkojot jaunas karabāzes aiz polārā loka un draudot citām valstīm ierobežot iespējas izmantot Ziemeļu jūras ceļu.
ASV varasiestādes apstiprinājušas informāciju par ķīniešu spiegošanas balonu, kas pašlaik šķērso ASV gaisa telpu. Pēc konsultācijām ar Pentagonu Baltais nams pagaidām nolēmis nedot rīkojumu par tā notriekšanu, bažījoties, ka prāvā balona atlūzas varētu apdraudēt uz zemes esošos iedzīvotājus. Taču nelūgtais viesis, kas atrodas vairāku desmitu kilometru augstumā, tiek nepārtraukti izsekots.
Ņemot vērā nolietošanās pakāpi, Austrālijā no apgrozījuma tiks izņemtas 5 dolāru banknotes, uz kurām attēlota pagājušā gada 8. septembrī mūžībā aizgājusī britu karaliene Elizabete II. Taču uz jaunajām naudaszīmēm viņas pēcteča Čārlza III ģīmetnes vairs nebūs. Šādu lēmumu Austrālijas rezervju banka pieņēmusi pēc konsultācijām ar kreisi noskaņotā premjera Entonija Albanīza valdību.
Krievijas iebrukums Ukrainā licis Polijai strauji kāpināt militāros izdevumus, kas šogad sasniegs 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tik lielu summu aizsardzībai proporcionāli IKP netērē neviena no NATO dalībvalstīm, un arī absolūtos skaitļos (aptuveni 25 miljardi eiro) izdevumi ir iespaidīgi. Beidzamā gada laikā Polija noslēgusi līgumus par tanku, haubiču, pretgaisa aizsardzības sistēmu un militāro lidmašīnu iegādi, vienlaikus pakāpeniski palielinot savu bruņoto spēku skaitlisko sastāvu.
Aviācijas vēsturē noslēgusies vesela ēra, kas ilga vairāk nekā 50 gadus. Svinīgā ceremonijā pasūtītājam (kravas pārvadājumu lidsabiedrībai Atlas Air) nodots pēdējais izgatavotais Boeing 747 lidaparāts, kas dēvēts gan par Kupraino, gan Vali, gan Debesu karalieni. Kopš 1969. gada speciāli šim nolūkam uzbūvētajā milzīgajā rūpnīcā ASV Vašingtona štata Everetā saražotas 1574 šī modeļa lidmašīnas.
Pavisam negaidīti Filipīnās par luksusa preci kļuvuši visparastākie sīpoli. Galvaspilsētas Manilas lielveikalos to cena sasniegusi jau 800 peso jeb aptuveni 13,5 eiro par kilogramu, un sīpoli nu jau ir dārgāki par cūkgaļu vai vistas gaļu. Viena konkrēta iemesla straujajam cenu kāpumam nav, to izraisījis dažādu apstākļu kopums, taču kā norāda speciālisti - lielākā problēma ir Filipīnu lauksaimniecības sektora nesakārtotība un neefektivitāte, kuras dēļ ik pa laikam par deficītu kļūst te viens, te kāds cits produkts.
Tikai pagājušonedēļ Ukraina no Rietumu sabiedrotajiem beidzot saņēma skaidru solījumu par gaidāmajām tanku piegādēm un nekavējoties sākusi aizvien uzstājīgāk pieprasīt arī kaujas lidmašīnas – iznīcinātājus. Vācijas kanclers Olafs Šolcs strikti paziņojis, ka Berlīne iznīcinātājus Ukrainai nepiegādās, taču ASV jau tiek apsvērta varbūtība nodot Ukrainas rīcībā F-16 lidmašīnas un ļaut tās Kijivai piegādāt arī tām valstīm, kas šādus lidaparātus savulaik iegādājušās no amerikāņiem.
Krietni siltāks nekā citus gadus, turklāt līdz šim vēl ne kripatiņas sniega - ar šādu ziemu šogad nākas samierināties Ņujorkas iedzīvotājiem. Daļa par to priecājas, citi bēdājas, taču fakts paliek fakts - tik ilgi pirmo sniegu ņujorkiešiem nav nācies gaidīt vismaz kopš 1869. gada, kad pilsētā sāka veikt regulārus meteoroloģiskos novērojumus. 1973. gadā pirmais sniegs bija 29. janvārī, bet nu šis rekords ir pārspēts.
Prorietumnieciskais atvaļinātais ģenerālis Petrs Pavels izcīnījis pārliecinošu uzvaru Čehijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, pieveicot populistu un “krievmīli” Andreju Babišu. Lai gan šis amats valstī ir lielākoties ceremoniāls, Eiropas Savienībā ar atvieglojumu un prieku uzņemta ziņa, ka par Prāgas pils saimnieku kļūs Pavels, kurš ir liberālas sociālās programmas piekritējs un nešaubās, ka Čehijas nākotne ir cieši saistīta ar ES un NATO.
Bēdīgi slavenais amerikāņu miljardieris Džordžs Soross beidzamajā desmitgadē iztērējis vairāk nekā 40 miljonus dolāru, nodrošinot vismaz 75 galēji liberālu ASV apgabalu prokuroru ievēlēšanu. Šīs amatpersonas atklāti paziņo, ka negrasās ievērot valsts likumus, par daļu viņu izpratnē nenozīmīgu noziegumu apsūdzības neuzrādot, taču arī smago noziegumu atklāšana viņiem diez cik labi nepadodas. Rezultātā daudzviet vērojams nopietns noziedzības pieaugums, bet likumpaklausīgajiem amerikāņiem sāk šķist, ka iestājas pilnīga anarhija.
Pēc nesenās traģēdijas Aļaskas ciematiņā Veilsā, kur leduslācis saplosīja sievieti un viņas gadu veco dēlu, pieņēmušās spēkā diskusijas par to, kā līdzīgus uzbrukumus novērst. Vienkāršākais risinājums ir īpašas patruļas, kas aizbiedē baltos lāčus no apdzīvotām vietām. Ne vienā vien ASV un Kanādas ziemeļos esošā pilsētiņā vai ciemā tādas ir, taču - tas ir dārgs prieks, ko trūcīgākas apdzīvotas vietas ne vienmēr var atļauties.
ASV Federālā tiesa piespriedusi astoņu gadu cietumsodu Ķīnas pilsonim, kurš Ķīnas Valsts drošības ministrijas uzdevumā centās iegūt pieeju amerikāņu aviācijas un satelītu tehnoloģijām. 31 gadu vecais Dzji Čaoczjuņš, kurš tika aizturēts 2018. gadā, bija izmācījies par inženieri un plānoja iegūt ASV pilsonību, kas viņam pavērtu plašākas iespējas spiegot.
Nu jau kļuvis pilnīgi skaidrs, ka Zviedrijas un Somijas uzņemšana NATO ievilksies vismaz līdz šī gada vasarai, jo ar vienošanās ratificēšanu nesteidzas Turcijas parlaments. Situācijā vainojama Turcijas amatpersonu pārliecība, ka Zviedrija nepilda nosacījumus, par kuriem vienošanās panākta pērn. Savukārt Somija nu kļuvusi par Ankaras un Stokholmas sarežģīto attiecību ķīlnieci, jo parakstītie dokumenti paredz, ka abas valstis Ziemeļatlantijas aliansē tiks uzņemtas vienlaikus.
Jauns politisks skandāls uzliesmojis Zviedrijā. Opozīcija pieprasījusi premjera Ulfa Kristešsona palīga demisiju, jo kļuvis zināms, ka viņš 2021. gadā pieķerts nelegālā zušu zvejā, turklāt ilgāku laiku liedzies un nav vēlējies atzīt savu vainu. Kristešsons, lai gan atzinis, ka padomnieks rīkojies muļķīgi, pagaidām viņu aizstāv.