Laucinieki un mednieki pret vides aizstāvjiem un zinātniekiem - šādu konfrontāciju (par laimi tikai verbālu) Zviedrijā izraisījušas pašlaik notiekošās lielās vilku medības. Valdība ļāvusi šajā sezonā, kas sākās 5. janvārī un ilgs līdz 15. februārim, nomedīt 75 vilkus. Vides aizstāvji uzskata, ka attiecībā pret kopējo vilku populāciju (ap 460 īpatņiem) tas ir pārāk liels skaits, un protestē pret šo dzīvnieku izšaušanu, brīdinot, ka var atkārtoties pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieredzētā situācija, kad vilki Zviedrijā bija izmiruši.
Līdz šīs nedēļas sākumam bija nomedīti 54 vilki, raksta The Guardian, piebilstot, ka vairākos reģionos, kur vietējās kvotas jau izpildītas, medības beigušās. Taču citur Zviedrijas centrālajā un rietumu daļā joprojām dārd šāvieni. Licences vilku medībām valstī atsāka izsniegt 2011. gadā, taču līdzšinējās sezonās tika ļauts nomedīt ievērojami mazāk dzīvnieku. Piemēram, pērn kvota bija divas reizes mazāka.
Parlamentāriešu vairākuma un valdības nostāju sarunā ar AFP skaidrojis kristīgos demokrātus pārstāvošais parlamenta vides un lauksaimniecības komisijas vadītāja vietnieks Šells Ārne Otosons: "Vilki rada apdraudējumu laukos dzīvojošajiem. Mums tas ir jāuztver nopietni un jārisina šī problēma". Pērnā gada statistikas dati vēl nav apkopoti, bet 2021. gadā fermeri sūdzējušies par vairāk nekā 340 gadījumiem, kad vilki saplosījuši aitas. Reizēm cietuši arī citi mājlopi un suņi. Nomaļākos apvidos dzīvojošie zemnieki stāstījuši, ka nedz paši, nedz viņu ģimenes locekļi (it īpaši mazi bērni) vairs nevar justies droši, izejot no mājas, arī ganībās viņus var apdraudēt vilki. The Local gan norāda, ka gadījumi, kad savvaļas vilki uzbrūk cilvēkam ir ārkārtīgi reti. Beidzamā reize Zviedrijā, kad kādu cilvēku saplosījuši vilki, ir datēta ar 1821. gadu, un šajā ziņā daudz bīstamākas ir mežacūkas, kuru skaits valstī sniedzas simtos tūkstošu.
Taču vilku izšaušanu atbalsta arī mednieki, kuri norāda, ka atsevišķos apvidos šo plēsēju populācija kļuvusi pārāk liela. "Izšaušana ir absolūti nepieciešama, lai samazinātu vilku skata pieaugumu. Pašlaik Zviedrijas vilku populācija ir lielākā, kāda tā jebkad mūsdienās bijusi," sabiedriskajam medijam SVT skaidrojis Zviedrijas mednieku asociācijas pārstāvis Gunnars Glērsens. Viņš apgalvojis, ka kļuvis riskanti rīkot briežu un aļņu medības ar suņiem, jo vilki pārāk bieži uzbrūk suņiem. Mednieku ieskatā pilnīgi pietiktu ar to, ja Zviedrijā paliktu vien ap 150 vilku. Parlaments pirms diviem gadiem gan nolēma, ka pelēču skaits pakāpeniski samazināms līdz 270 īpatņiem.
Tam kategoriski nepiekrīt zinātnieki un vides aizstāvji. Zviedrijas Dabas aizsardzības pārvalde norādījusi, ka lai saglabātu veselīgu populāciju un novērstu radniecīgu indivīdu krustošanu, nepieciešams, lai Zviedrijā būtu vismaz 300, bet labāk ap 500 vilku. Politico.eu norāda, ka Eiropas Komisija iepriekš jau vairākas reizes aizrādījusi Zviedrijai, ka vilku medīšana neatbilst vienai no ES direktīvām, un tagad jāgaida, kā Brisele reaģēs uz šīm lielajām medībām.
