Krievijas iebrukums Ukrainā licis Polijai strauji kāpināt militāros izdevumus, kas šogad sasniegs 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tik lielu summu aizsardzībai proporcionāli IKP netērē neviena no NATO dalībvalstīm, un arī absolūtos skaitļos (aptuveni 25 miljardi eiro) izdevumi ir iespaidīgi. Beidzamā gada laikā Polija noslēgusi līgumus par tanku, haubiču, pretgaisa aizsardzības sistēmu un militāro lidmašīnu iegādi, vienlaikus pakāpeniski palielinot savu bruņoto spēku skaitlisko sastāvu.
“Karš Ukrainā liek mums iepirkt bruņojumu pēc iespējas ātrāk,” “Reuters” citē Polijas premjerministra Mateuša Moravecka šonedēļ sacīto. Pagājušā gada pavasarī Polijas parlaments pieņēma likumu par valsts aizsardzību, nosakot, ka tai šogad jāatvēl vismaz 3% no IKP (pērn šie izdevumi bija 2,43%), taču tagad pieņemtajā 2023. gada budžetā šis skaitlis ir palielināts vēl par procentu. Līdz šim no visām NATO valstīm proporcionāli visvairāk aizsardzībai tērēja
Grieķija (3,76% no IKP) un ASV (3,47% no IKP), bet 20 no 30 dalībvalstīm tai neatvēlēja pat tos 2% no IKP, par kuriem vienošanās NATO rindās it kā tika panākta pirms vairāk nekā desmit gadiem.
Beidzamo mēnešu laikā Polija noslēgusi vairākus iespaidīgus līgumus par bruņojuma piegādēm. Pagājušajā gadā tā parakstīja vienošanos par 250 “Abrams M1A2” tanku iepirkšanu no ASV. Tos gan sāks piegādāt vien 2025. gadā, taču šā gada janvārī Polija no amerikāņiem iepirka vēl 116 tanku “Abrams M1A1”, turklāt tos Varšava saņems jau šā gada laikā, vēsta “Deutsche Welle”. Tāpat panāktas vienošanās par pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot”, raķešu palaišanas iekārtu HIMARS un iznīcinātāju F-35 pirkšanu no amerikāņiem. Konkrētie šo līgumu parametri (cik daudz attiecīgā bruņojuma saņems Polija, un tad tie tiks piegādāti) oficiāli gan netiek izpausti.
Tāpat Polija veikusi vērienīgus iepirkumus Dienvidkorejas ieroču tirgū, iegādājoties 180 tanku “K2 Black Panther” un 48 haubices K9 - pirmie ieroči saskaņā ar šiem kontraktiem jau nogādāti Polijā. Nodomu līmenī parakstītas vienošanās par vēl vairāk nekā 800 tanku K2PL un 600 haubiču K9 pirkšanu. Turklāt, kas ir ļoti būtiski, paredzēts, ka 2026. gadā šos ieročus pēc Dienvidkorejas licences sāks ražot Polijas rūpnīcās, kas nozīmē gan jaunas darba vietas, gan attiecīgās jomas speciālistu sagatavošanu, gan to, ka bruņojumā ieguldītie nodokļu maksātāju līdzekļi neaizplūdīs no valsts un turpinās sildīt Polijas ekonomiku. Turklāt nākotnē paveras iespējas šos ieročus (protams, ar Seulas atļauju) eksportēt. No Dienvidkorejas Polija gatavojas iegādāties arī 48 vieglos iznīcinātājus FA-50.
Līdz ar bruņojuma nodrošinājumu Polija rūpējas arī par armijas skaitliskā sastāva palielināšanu. Kopš 2009. gada šajā valstī ir tikai profesionāla armija un Teritoriālie aizsardzības spēki (WOT), kas ir brīvprātīgo vienības - Latvijas Zemessardzes analogs. Pie obligātā iesaukuma Polija atgriezties negrasās, taču, saskaņā ar aizsardzības ministra Mariuša Blaščaka sacīto, šogad apgriezienus uzņems kampaņa, kuras mērķis ir piesaistīt armijai jaunus rekrūšus. Pašlaik profesionālajā armijā ir aptuveni 128 000 militārpersonu, bet WOT rindās ap 36 000 brīvprātīgo. Kā ilgtermiņa mērķi Blaščaks minējis 250 000 profesionālo karavīru un 50 000 zemessargu. “Anadolu” norāda, ka tas padarītu Polijas armiju par lielāko visā Eiropas Savienībā. Pašlaik šis gods pienākas Francijai, kur aktīvajā karadienestā ir ap 200 000 militārpersonu.
Polijas interneta ziņu vietne “Onet” janvārī gan apgalvoja, ka karavīra profesija joprojām neesot gana prestiža un populāra un pērn no armijas atvaļinājušies aptuveni 9000 cilvēku, turklāt viņu vairākums esot nevis ierindnieki vai jaunākie virsnieki, bet augstas raudzes speciālisti, kuru sagatavošanā ieguldīts gan daudz naudas, gan ilgs laiks, raksta “The Notes From Poland”. Blaščaks šos skaitļus nav apstrīdējis, taču norādījis uz diviem aspektiem. Pirmkārt, daļa no tiem, kuri pametuši armiju, to darījuši pēc pensionēšanās, bet otrkārt - pagājušajā gadā profesionālajā dienestā iestājušies ap 13 500 cilvēku, kas viena gada laikā ir rekords. “Turklāt savu kampaņu “Kļūsti par Polijas karavīru” mēs plānojam sākt tikai šogad,” uzsvēris Blaščaks. Viņš atzinis, ka būs krietni jāpadomā, ar kādiem paņēmieniem pievilināt jaunus rekrūšus, jo “pliks patriotisms” šādos gadījumos ne vienmēr strādā. Piemēram, ierindnieku alga pirms nodokļu nomaksas ir vien 4500 zlotu (ap 955 eiro) mēnesī, tikai par pāris simtiem eiro vairāk saņem seržanti un jaunākie virsnieki. Augstākā komandējošā sastāva algas gan varētu šķist konkurētspējīgas - līdz 17 800 zlotiem (3780 eiro) mēnesī. Blaščaks atzinis, ka, lai izpildītu rekrutēšanas plānu, algas būtu jāpalielina un jādomā arī par citām privilēģijām armijā dienējošajiem. Bet, lai novērstu pieredzējušo militārpersonu atvaļināšanos, jau pieņemts lēmums par īpašām piemaksām tiem, kuri nodienējuši vairāk par 15 gadiem.
