Aviācijas vēsturē noslēgusies vesela ēra, kas ilga vairāk nekā 50 gadus. Svinīgā ceremonijā pasūtītājam (kravas pārvadājumu lidsabiedrībai Atlas Air) nodots pēdējais izgatavotais Boeing 747 lidaparāts, kas dēvēts gan par Kupraino, gan Vali, gan Debesu karalieni. Kopš 1969. gada speciāli šim nolūkam uzbūvētajā milzīgajā rūpnīcā ASV Vašingtona štata Everetā saražotas 1574 šī modeļa lidmašīnas.
Līdz ar milzīgās, 68,5 metru garās lidmašīnas, kuru darbina četri jaudīgi dzinēji, nonākšanu lidsabiedrību rīcībā, notika īsts apvērsums aviopasažieru pārvadāšanas industrijā, uzsver CNN. Starpkontinentālie un citi tāli lidojumi bez nosēšanās un papildus degvielas uzpildes kļuva par ikdienišķu lietu. Ņemot vērā, to, ka Boeing 747 spēja uzņemt gandrīz 500 pasažierus, aviokompānijām radās iespēja būtiski samazināt biļešu cenas, un lidojumi kļuva pieejamāki lielai daļai cilvēku, kuriem līdz tam tie nebija pa kabatai.
Uz ietilpīgas pasažieru lidmašīnas, kas varētu veikt tālus reisus, Boeing vadību 1967. gadā pamudināja lidsabiedrība Pan American Airways. Iesaistot darbā aptuveni 50 000 cilvēku, jau pēc mazliet vairāk nekā diviem ar pusi gadiem jaunais laineris devās savā pirmajā izmēģinājuma lidojumā, raksta Reuters. Jāuzsver gan, ka Boeing inženieri nebija spiesti sākt darbu no nulles, jo tika izmantotas iestrādnes, kas bija tapušas laikā, kad kompānija piedalījās Pentagona rīkotā konkursā uz lielas kravas lidmašīnas piegādi. Tolaik jauno lidmašīnu sertificēšana bija krietni vienkāršāka nekā mūsdienās, un jau 1970. gadā Pan American Airways saņēma pirmās Boeing 747 lidmašīnas, kas nodrošināja satiksmi starp Ņujorku un Londonu.
Par Boeing 747 ziedu laikiem uzskatāmi pagājušā gadsimta deviņdesmitie gadi. Piemēram, 1990. gadā Everetas rūpnīcā tika izgatavotas un visdažādāko valstu lidsabiedrībām nodotas 70 šī modeļa lidmašīnas. Jau kopš pirmsākumiem Kuprainais šķita gana pievilcīgs arī kravu pārvadātājiem. Jūtot pieprasījumu, kompānija modificēja pasažieriem domāto modeli, pielāgojot to tieši kravu pārvadāšanai. Protams, ka Boeing 747 tika arī regulāri modernizēts, lai atbilstu laikmeta tehniskajām prasībām. Beidzamajos gados rūpnīca ražoja 2005. gadā izstrādāto Boeing 747-8 modeli, raksta AP.
Taču visam skaistajam reiz pienāk beigas, un tas attiecināms arī uz Debesu karalieni. Jaunās tūkstošgades otrajā gadu desmitā to pakāpeniski, bet nenovēršami sāka izkonkurēt jaunākas, no kompozītu materiāliem darinātas, degvielu ievērojami ekonomējošas divu dzinēju lidmašīnas. Lēmumu pārtraukt ražošanu ietekmēja arī Covid-19 pandēmija - līdz ar ceļošanas ierobežojumiem, aviosatiksme gandrīz apstājās, un daudzas lidsabiedrības nolēma milzīgos lainerus vairs neizmantot. CNN vēsta, ka 2019. gada nogalē pasažierus regulāri pārvadāja vairāk nekā 130 Boeing 747, taču pašlaik lidsabiedrības izmanto vien 44 šī tipa lidmašīnas. Interesanti, ka 19 no tām pieder kompānijai Lufthansa, kas plāno uzticēties šiem laineriem vismaz līdz desmitgades beigām. Vēl 130 Boeing 747 tiek izmantotas kravu pārvadājumiem.
Īpaši vērts pieminēt vēl vairākus Boeing 747, kas gan oficiāli tiek dēvēti par VC-25. Proti, runa ir par lidmašīnām, kuras izmanto ASV prezidents. Divi jauni laineri Baltā nama vajadzībām tikuši izgatavoti vēl 2014. gadā (tie bija paredzēti Krievijas lidsabiedrībai Transaero, taču tā bankrotēja), taču to specifiskā pārbūve vēl turpinās. Tiesa, tas vairs nenotiek Everetas rūpnīcā, kur konveijeri un ražošanas līnijas, uz kurām tapa vairāk nekā pusotrs tūkstotis Kupraino, jau ir demontēti.
