Prorietumnieciskais atvaļinātais ģenerālis Petrs Pavels izcīnījis pārliecinošu uzvaru Čehijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, pieveicot populistu un “krievmīli” Andreju Babišu. Lai gan šis amats valstī ir lielākoties ceremoniāls, Eiropas Savienībā ar atvieglojumu un prieku uzņemta ziņa, ka par Prāgas pils saimnieku kļūs Pavels, kurš ir liberālas sociālās programmas piekritējs un nešaubās, ka Čehijas nākotne ir cieši saistīta ar ES un NATO.
Ar to P. Pavels būtiski atšķiras gan no prezidenta amatā beidzamās nedēļas esošā Miloša Zemana, gan sava sāncenša vēlēšanās Babiša, kurš no 2017. līdz 2021. gadam bija Čehijas premjers. Abi šie politiķi uzskatāmi par diezgan lieliem eiroskeptiķiem, kuri laiku pa laikam sākuši filozofēt par "visu olu nelikšanu vienā grozā", "nepieciešamību attīstīt sadarbību arī ar Austrumiem" (Zemans savulaik ar to domāja gan Ķīnu gan Krieviju) un tamlīdzīgi.
Pašreizējais prezidents pēc pērnā gada 24. februārī notikušā Krievijas iebrukuma Ukrainā vismaz kategoriski nosodīja Kremļa agresiju un pat nesūrojās par ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju, kuru dēļ arī Čehijai ekonomiskā ziņā neklājas viegli. Toties Babišs pirms vēlēšanu otrās kārtas publiski paziņoja - ja Krievija iebruktu Baltijas valstīs vai Polijā, Čehijas karavīri palīdzēt šīm NATO valstīm nedotos. Izceļoties skandālam, ekspremjers gan sāka laipot un taisnoties, sakot, ka esot nepareizi saprasts, uzskatījis šo variantu par tīri hipotētisku, un galu galā tipiska padomju funkcionāra stilā paziņoja, ka esot par mieru visā pasaulē un pret karu.
Vēlētāji šī kandidāta pielaidīgo attieksmi pret Krieviju arī attiecīgi novērtēja. Balsotāju aktivitātei sasniedzot 70,2%, Pavels ieguva 58,3% balsu, bet Babišam nācās samierināties ar 41,7%. No vienas puses, tā ir itin pārliecinoša uzvara, taču tajā pašā laikā tas liecina, ka vairāk nekā divas piektdaļas politiski aktīvo Čehijas iedzīvotāju ir gatavi piekrist Babiša sacītajam par to, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ir šo valstu iekšējā lieta un Čehijai jādara viss iespējamais, lai tā netiktu ierauta konfliktā.
Pavels savukārt solījis Ukrainai maksimāli iespējamo atbalstu - gan uzņemot kara bēgļus, gan iespēju robežās piegādājot ieročus, gan sniedzot cita veida morālo un finansiālo palīdzību, un šajā ziņā viņa paustais pilnībā saskan ar valdošās labēji centriskās koalīcijas un premjera Petra Fialas nostāju. Pēc provizorisko vēlēšanu rezultātu paziņošanas Pavels sacījis, ka pirmajā ārvalstu vizītē dosies uz kaimiņvalsti Slovākiju, bet uzreiz pēc tam - uz Ukrainu. Jaunievēlētā prezidenta plānos ir arī iespējami drīzāk apmeklēt Poliju, un viens no šīs vizītes mērķiem ir Babiša izteikumu nogludināšana.
"Ir skaidrs, ka kā NATO dalībvalsts Čehija pildīs visas saistības, ko uzņēmusies, un tas attiecas arī uz iespējamo 5. panta stāšanos spēkā," uzsvēris Pavels.
Čehijas politologi norāda, ka tieši ārpolitika varētu būt Pavela kā prezidenta stiprā puse. Ārpolitisko kursu gan nosaka valdība, taču tieši prezidents reprezentē Čehiju dažādos starptautiskos forumos, un beidzamajos desmit gados ne reizi vien radušās neveiklas situācijas, kad valdības vadītājs saka vienu, bet prezidents Zemans pavisam ko citu. Pēc 9. marta, kad Pavels sāks pildīt savus pienākumus, šādām lietām vairs nevajadzētu atkārtoties. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Pavels gan samērā skeptiski izteicies par Višegradas grupas valstu (Čehija, Slovākija, Polija un Ungārija) sadarbību, atklāti atzīstot, ka viņam reizēm nav izprotama Polijas un Ungārijas valdību konfliktēšana ar Briseli, nerunājot nemaz par Ungārijas premjera Viktora Orbāna diezgan atklāto prokrievisko pozīciju.
Jāatgādina, ka 61 gadu vecais jaunievēlētais Čehijas prezidents ir profesionāls karavīrs - atvaļināts ģenerālis. Militāro izglītību viņš ieguvis vēl sociālistiskās Čehoslovākijas laikos pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Savulaik Pavels piedalījies NATO misijā bijušajā Dienvidslāvijā, no 2012. līdz 2015. gadam bijis Čehijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks, bet no 2015. līdz 2018. gadam Briselē vadījis NATO militāro komisiju, kas sniedz padomus alianses ģenerālsekretāram. Pretēji stereotipam par militārpersonu konservatīvo nostāju, sociālās politikas jomā Pavels uzskatāms par liberāli, kurš atbalsta gan LGBT kopienas, gan citu minoritāšu tiesību paplašināšanu. Šajā jautājumā viņam var rasties zināmas domstarpības ar labēji noskaņoto valdību. Pavels ir arī aktīvi aicinājis uz eiro ieviešanu Čehijā, taču valdība un tās ekonomisti šajā ziņā ir skeptiski noskaņoti.
