Līvija Dūmiņa / Autori

Šonedēļ, no 9. līdz 12. decembrim, Rīgā notiek gadskārtējie Prozas lasījumi. Šo četru dienu laikā sešos pasākumos būs iespēja redzēt un dzirdēt vairāk nekā četrdesmit dažādu paaudžu rakstniekus. Turklāt, kas šodien nav mazsvarīgi, ieeja visos lasījumos ir bezmaksas.

Neatkarīgās lasītāji jau informēti, ka valsts svētku laikā Latvijas Nacionālais teātris ar maskavieša Kirila Serebreņņikova izrādi Mirušās dvēseles viesojās Krievijas galvaspilsētā, festivālā NET (Jaunais Eiropas teātris). Jau pēc pāris dienām parādījās pirmās atsauksmes, tomēr tām sekoja vēl citas, liecinot gan par to, ka Nacionālais teātris Maskavā guva panākumus, gan to, ka elitārās Maskavas publikas viedokļi ir apbrīnojami pozitīvi, ja neskaita to, ka skatītājiem nav paticis titru novietojums, kas apgrūtinājis skatīšanos.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts laidis klajā apjomīgu autoru kolektīva veidotu izdevumu Latviešu teātris no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Kā norāda projekta vadītāja Dr. art Guna Zeltiņa, tas «sniedz koncentrētu, sistemātisku latviešu dramatiskā teātra vēstures apskatu no profesionālā teātra veidošanās sākumposma 19. gadsimta 60. gados līdz visjaunākajam periodam.»

Šovakar ar koncertstāstu Spēlēju, dancoju uz savu 90 gadu ilgo vēsturi atskatīsies Dailes teātris, jo tieši 19. novembrī ar Raiņa lugas Indulis un Ārija pirmizrādi 1920. gadā Amatnieku palīdzības biedrības telpās Lāčplēša (toreiz Romanova) ielā 25 dzima Dailes teātris.

Atsauksmes The New York Times liecina, ka Valsts akadēmiskais koris Latvija ar labiem panākumiem debitējis Ņujorkā. Jaunajā Linkolna Centra White Light Festival koris piedalījies trīs koncertos.

Ķīpsalas hallē valsts svētku laikā - 18. un 19. novembrī pulksten 19, 20. novembrī pulksten 15 un 19 - notiks dejas izrāde No zobena saule lēca, kas veltīta Latvijas Republikas dibināšanas gadadienai un tiek pieteikta kā himna latvietim.

Pirmdienas vakarā pirms Latvijas teātra balvas 2009/2010 «Spēlmaņu nakts» nominantu svinīgajām vakariņām restorānā Benjamiņš, Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) valdes priekšsēdētāja Daiga Šiliņa-Gaismiņa atklāja, ka šogad balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņems aktieris un režisors, teātra vēsturnieks un rakstnieks Kārlis Pamše.

Nacionālajā teātrī tapušajai Ulda Anžes monoizrādei Ārprātīgā piezīmes piemīt tas, kas mūsu laikmetā tiecas ieņemt relikta nozīmi. Parasti, ja klasiku pakļauj dažādām mūsdienīgām interpretācijām, tā ekstrēmākajos gadījumos izpelnās apzīmējumus no sērijas «klasiķa izvarošana». Citkārt ar iedvesmu «pēc motīviem» tiek panākts oriģināls un laikmetīgs skatījumu uz mūžīgajām cilvēces prātus tirdījošajām problēmām. Taču Felikss Deičs, vēlreiz iestudējot Ārprātīgā piezīmes (Jaunatnes teātrī J. Vēvera monoizrāde tapa 1979. gadā) un aktieris Uldis Anže pret krievu klasiķa, modernā reālista Nikolaja Gogoļa tekstu izturējušies ar pietāti, nemēģinot lauzt kaklu interpretāciju virāžās, bet vienkārši meistarīgi izstāstot stāstu. Tiesa, pāris reižu (suņu sarakstes lasīšanas ainā un slimīgo iedomu par Spānijas karaļa identitāti izvērsumā) uzmanība sāk peldēt un kompaktuma labad te varētu vēlēties īsināšanu.

Pāvila Rozīša tekstus pielāgojusi Evita Sniedze; Komponists - Jānis Lūsēns; Dziesmu teksti – Egīls Zirnis; Režisors - Rolands Atkočūns; Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis; Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa; Horeogrāfe – Ilze Raudinga

Turpinās Nordea skatītāju balsojums par Spēlmaņu nakts laureātiem un patlaban saņemti jau vairāk nekā 8500 interneta balsojumi. Skatītāju aktivitāte ir liela, liecina balsojuma rīkotāji, jo šogad starprezultātu fiksēšanas brīdī saņemto balsu ir divreiz vairāk nekā pērn šajā laikā.

No 11. novembra līdz 30. decembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izcilā Latvijas dizainera Ādolfa Irbītes (1910–1983, attēlā) simtgadei veltīta izstāde Provokācija.

Ar Jāņa Lūsēna, Egila Zirņa mūzikla Ceplis pirmizrādi 5. novembrī Dailes teātris sāk savas 90. jubilejas mēnesi. Tā laikā notiks daudz pasākumu teātrī un ārpus tā. Vaicāts par to finansējuma avotiem, teātra direktors Andris Vītols atklāja, ka piesaistīti sponsoru līdzekļi, finansējumu piešķīrusi arī Kultūras ministrija un Rīgas dome, bet daļu izdevumu plānots segt no biļešu ieņēmumiem.

Lailas Pakalniņas kinodarbs Pa Rubika ceļu atzīts par labāko īsmetrāžas filmu Lisabonas Starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā (DOC Lisboa), kas notika no 14. līdz 24. oktobrim.

Autore – Danskovīte; Režisors – Valdis Lūriņš; Komponists – Valdis Zilveris; Scenogrāfs – Mārtiņš Milbrets; Kostīmu māksliniece – Kristīne Abika

Pēc telpu un biļešu tirgotāja maiņas Gaļinas Poliščukas Teātra observatorija turpina darbu jaunajā mājvietā Kongresu namā Observatorijas vajadzībām izveidotajā Black Box zālē. 27. novembrī plānota pirmā šās sezonas pirmizrāde Zālamana pēdējā mīla.

Regnāra Vaivara izrāde Aija pēc Jaunsudrabiņa Dailes teātrī ir viens no viņa labākajiem darbiem, kas ļauj jaunā radošā kvalitātē ieraudzīt gan Kristīni Nevarausku, gan Gintu Grāveli un ir veiksmīgs starts jaunajam aktierim Artūram Dīcim Jura lomā. Tas piedāvā skatu uz latviešu mentalitātei it kā netipisko, bet nereti sastopamo sievietes raksturu apmēram 90 gadus pēc Jāņa Jaunsudrabiņa darba tapšanas.

Rakstot par festivāla Zelta maska Latvijā programmu (Neatkarīgā, 28.09.), muzikālā teātra Karamboļ izrādi Šerbūras lietussargi, kas tapusi pēc Kannu festivāla Zelta palmas zaru ieguvušā un Oskaram nominētā Žaka Demī filmas (1964) scenārija ar Mišela Legrāna mūziku, pieteicu to kā gardu kumosu mūziklu cienītājiem. Jo šī niša Latvijā ir visai maz kopts lauks, ko reizi pa reizei un dažādām, var atzīt, periodiskumam atbilstošām sekmēm, pūlas uzrušināt dramatiskie teātri.

Valmieras teātris no Baltijas teātra festivāla, kas notika Panevēžā (Lietuva), atgriezies ar žūrijas speciālo balvu "par labāko muzikālo noformējumu nacionālā griezumā".

Prestižo un 60 000 eiro vērto Eiropas teātra balvu (Premio Europa per il Teatro) 2011. gadā saņems vācu režisors Pēters Šteins (dz. 1937), bet speciālā balva piešķirta izcilajam krievu režisoram, leģendārā Tagankas teātra dibinātājam un vadītājam Jurijam Ļubimovam (dz. 1917).

Nedēļas nogalē beidzās pirmais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) jauno režisoru festivāls Patriarha rudens, kas kopš 28. septembra iepazīstināja ar topošo režisoru darbiem.

Latvijas teātros ir sācies Nordea lielais skatītāju balsojums, kas ļauj skatītājiem balsot par savām simpātijām trīs galvenajās nacionālās teātra balvas Spēlmaņu nakts nominācijās – Gada dramatiskā teātra izrāde, Gada aktieris un Gada aktrise.

Maskavas Ļenkom teātra mākslinieciskais vadītājs, režisors Marks Zaharovs un baletmeistars Vladimirs Vasiļjevs šogad saņems Staņislavska balvu par ieguldījumu krievu teātra attīstībā.