Šoziem, janvāra beigās, tika atzīmēta leģendārās Raiņa lugas Uguns un nakts pirmiestudējuma simtgade. Tai latviešu teātra vēsturē pieder viens no pirmajiem rekordiem. Jaunajā Rīgas teātrī Alekša Mierlauka iestudētā Uguns un nakts četrās sezonās piedzīvoja 112 izrādes, bet ļaudis to skatīties brauca ar zirgu pajūgiem no visas Latvijas.
Starptautiskajā apritē no Baltijas modes telpas nav slavenāka zīmola par Josef Statkus. Lietuviešu modes dizaineris Jozs Statkevičs ir piedalījies Parīzes Augstās modes skatēs, viņam ir savs shov-room Ņujorkā, un viņa tērpus pārdod Japānā un Dienvidkorejā. Joza Statkeviča klientu pulkā atrodama gan mūsu eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan valsts pirmā lēdija Lilita Zatlere un citas sabiedrības krējumam piederīgās modes dāmas, gan Dānijas princese Mērija, ekstravagantā islandiete Bjorka, amerikāņu aktrise Naomi Votsa un sabiedrības dāma Nikola Ričija.
Par Dailes teātra nākotnes plāniem Neatkarīgā uz sarunu aicināja Dailes teātra direktoru Andri Vītolu, māksliniecisko vadītāju Mārtiņu Vilkārsi un mārketinga direktori Indru Rubeni.
Klarnetists, bijušais Latvijas kultūras ministrs, tagad Saeimas deputāts Ints Dālderis februāra beigās viesosies Sanktpēterburgā, lai uzstātos kopā ar pasaulē atzīto Sanktpēterburgas filharmonijas simfonisko orķestri diriģenta Sergeja Stadlera vadībā.
Lielbritānijā studijas Pathe britu arhīvā uzieta kinolente, kurā iemūžināta pasaulslavenā Sergeja Djagiļeva Krievu baleta trupas uzstāšanās, ziņo Reuters.
«Kur vise cilvēke palikuse?»
Ar šo Jāņa Paukštello Ābrama jautājumu pie Kārklēnu mājas saimes galda beidzas Dailes teātra jaunā izrāde Zagļi. Tie nav lugas autora Rūdolfa Blaumaņa rakstītie vārdi. Viņš, pirms 120 gadiem zemnieku emigrēšanas aktualitāti pieminot, uz Krievzemi sūtīja tikai skatītāju acu priekšā nozagtās sirdis jeb dabūjušos pārus – Maju ar Ozolu Pēteri un Lieni ar Namnieku. Kārlis Auškāps liek čemodānus arī kalpu pāra – Ilzes un Ješkas – rokās, pamest mājas Vidzemē pošas pat saimnieks Kārklēns. Tā viņi tur, uz ziemas ainavas fona, sastājas kā pēdējam fotouzņēmumam dzimtenē. Paliek tikai svešais.
Februāra viesizrāžu afišā ir vairāki īpašas uzmanības vērti notikumi – nākammēnes Rīgā viesosies gan Maskavas Mazās Bronnajas teātris un Vahtangova teātris, gan pasaules slavu guvušais gruzīnu dramaturga un režisora Rezo Gabriadzes Marionešu teātris.
Kad ārvalstu festivālos interesējas par Latvijas teātri, tiek vaicāts – kas jums vēl ir labs bez Alvja Hermaņa? Ir mums režisors, kuru droši var saukt – Viesturs Meikšāns. Viņam ir tikai trīsdesmit gadu, bet, kopš režisora diploma iegūšanas 2007. gadā, jau saņēmis divas Spēlmaņu nakts balvas: Gada jaunais skatuves mākslinieks un pērn – Gada režisors. Par savu pamatdarba vietu viņš uzskata Valmieras teātri, kur šosestdien pirmizrāde būs jaunākajam Viestura Meikšāna iestudējumam – Imanta Ziedoņa Krāsainajām pasakām.
Liepājas teātris Leonarda Bernsteina mūziklu Vestsaidas stāsts Valda Lūriņa režijā pozicionējuši kā galveno šās sezonas notikumu. Par dārgāko iestudējumu Liepājas teātra vēsturē kļuvušais darbs vērtējams pozitīvi – kā lieliska mūziklu skola gan jaunajiem Liepājas aktieriem, gan papildspēkiem no Rīgas – kā Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursa studentiem Jurim Jopem un Emīlam Kivleniekam otrajā sastāvā, tā Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas studentēm Jolantai Strikaitei (ko redzēju pārī ar Jopi) un Annijai Putniņai.
Jūlija Federa 1901. gadā tapusī glezna Jūras krasts pie Orro Igaunijā ir vienīgā šī mākslinieka glezna, kuru toreizējais Pilsētas mākslas muzejs no viņa pircis.
Sociāli aktīvas pozīcijas ieņemšana, runājot ar skatītāju par konkrēti šo laiku, kurā esam ieslodzīti, mūsu teātros nav plaši izplatīta parādība. Taču sezonas pirmajā pusē tapuši pāris gadījumi, kur tas darīts, turklāt mākslinieciski atzīstamā kvalitātē.
Nākamotrdien dzimšanas dienu atzīmē vienīgā mūzikas augstskola Latvijā - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA). Dibināta jau 1919. gada augustā, oficiāli atklāta toreizējā Latvijas Konservatorija tika 1920. gada 11. janvārī. Otrdien, svinot 91. pastāvēšanas gadu, pulksten 18 akadēmijas Lielajā zālē īpašā koncertā septīto reizi tiks pasniegta JVLMA un Swedbank Gada balva. Tās šāgada laureāti ir Muzikoloģijas katedras profesore Ilma Grauzdiņa un divi studenti - mecosoprāns Laura Grecka un pianists Rihards Plešanovs.
Veļupes krastā Nacionālajā teātrī.
Autore – Melānija Vanaga; Režisors un dramatizējuma autors – Valters Sīlis; Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Ieva Kauliņa; Gaismu māksliniece Baiba Sīmane-Ambaine
Valmieras teātrī ir tapis jauns uzmanības vērts iestudējums Dr. Stokmanis. Feliksa Deiča veiktais Henrika Ibsena lugas Tautas naidnieks lasījums ar humoru un asredzību uzrāda mūsu sabiedrības problēmas, kārtējo reizi apliecinot klasikas laikmetīgumu.
Šovakar Dailes teātrī izskanēs pirmais Ziemassvētku koncerts, kas aizsāks priecīgo gaidīšanas laiku, līdz pat decembra beigām cenšoties noskaņojot cilvēku prātus un sirdis uz gaišās svētku stīgas.
Pirmo reizi Dailē un tik vērienīgu koncertu savā režisores pieredzē veido Inese Mičule.
Aldim Siliņam pēc teicami nospēlētās Koļesova lomas Aleksandra Vampilova lugas Atvadas jūnijā pirmizrādē ziedu nebija. Citreiz varbūt noklusētu, bet tovakar... Šis prozaiskais dzīves fakts cieši piekodās izrādes smeldzīgajai, traģikomiskajai noskaņai, kas jau tāpat lika acīm valgi spīdēt. Bet vispār izrādē ir ļoti daudz jāsmejas. Tā ir ļoti laba – teātrī pavadītajam laikam ir vērtība, kas paceļ pāri ikdienībai.
Nākamā gada sākumā Latvijas Jaunā teātra institūta (LJTI) un slovēņu partneru kopproducētā izrāde Show Your Face! ar neatkarīgās apvienības umka.lv aktieriem Andri Kalnozolu, Gintu Širmeli-Širmani, Mārci Lāci un mūziķi Uģi Vītiņu dosies turnejā pa ASV, lai nospēlētu 13 izrādes, kā arī vadītu meistarklases.
Par decembra teātru ziņu nr. 1 nešauboties var izvirzīt Dž. Dž. Džilindžera stāšanos Dailes teātra (DT) galvenā režisora amatā. Astoņu mēnešu laikā teātris ir ticis gan pie mākslinieciskā vadītāja – no 12. maija šos pienākumus pilda scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis –, gan galvenā režisora.