Līvija Dūmiņa / Autori

Kārtējoreiz par aiziešanu no paša dibinātā leģendārā Maskavas Tagankas teātra paziņojis režisors Jurijs Ļubimovs. 15. jūlijā viņš dodas atvaļinājumā un teātrī atgriezties nav noskaņots. 93 gadus vecā teātra vadītāja pacietībai pienācis gals pēc konflikta ar trupu viesizrādēs Čehijā, kur teātris rādīja Bertolta Brehta Krietno cilvēku no Sečuānas.

Pēc Neatkarīgajā publicētās intervijas ar jauno Daugavpils teātra māksliniecisko vadītāju Oļegu Šapošņikovu (Daugavpils teātris ir strupceļā, 7.06.), kurš norādīja uz draudīgo teātra finansiālo situāciju, saņemts skaidrojums no Kultūras ministrijas (KM).

Daugavpils teātris beidzamajos gados citu Latvijas repertuārteātru saimē mīt kā trešais tēva dēls. Tikai pasaka šajā gadījumā apgriezta šķērsām – vēl 90. gados bijis slavenais un veiksmīgais, tas kļuvis par bēdubrāli, kas var vien skumt par reiz bijušajiem labajiem laikiem. Kopš 2009. gada beigām teātrim ir jauns direktors – bijušais Daugavpils domes Kultūras pārvaldes vadītājs Miervaldis Brodovs. Kopš šā gada februāra Daugavpils teātrim ir arī jauns mākslinieciskais vadītājs Oļegs Šapošņikovs. Teātra aprindās visvairāk viņš pazīstams kā Krievijas teātra metra Romāna Viktjuka skolnieks un pieprasītu komercizrāžu režisors. Vai Daugavpils teātrī sākusies jaunā ēra – laiks rādīs. Saruna ar jauno māksliniecisko vadītāju vieš gan cerības, gan bažas par teātra pastāvēšanu.

Latvijas Nacionālajā teātrī sācies Skroderdienu laiks, kas jau ierasti Jāņu dienas noskaņās pulcē pilnu skatītāju zāli, ļaujot kārtējoreiz just līdzi Rūdolfa Blaumaņa lugas varoņiem, uzturot dzīvu šo mūsu nacionālo fenomenu.

Trešdien Huminātāro zinātņu fakultātes bibliotekā tika prezentēts apgāda Jumava klajā laistais un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītais izdevums Teātra režija pasaulē. II daļa. Šis ir Latvijas Universitātes profesores, Dr. hab. artis Silvijas Radzobes vadītā apjomīgā un Latvijas apstākļiem unikālā projekta – 20. un 21. gadsimta teātra vēstures – pēdējais sējums. Tas veltīts pagājušā gadsimta otrās puses un šī gadsimta pirmās desmitgades teātra režijai Vācijā, Francijā, Itālijā, Skandināvijā un ASV, ietverot režisoru – Roberta Vilsona, Žana Vilāra, Žana Luija Baro, Arianas Mnuškinas, Pētera Šteina, Franka Kastorfa, Kristofa Martālera, Pīnas Baušas, Džordžo Strēlera un Roberta Sturua – portretus.

Šodien pulksten 12 Eduarda Smiļģa teātra muzejā svinīgā pasākumā tiks atklāti Teātra gada balvas Spēlmaņu nakts 2010/2011 pretendenti. Pasākumā piedalīsies pagājušās sezonas laureāti gada aktiera un aktrises kategorijā - Nacionālā teātra aktrise Daiga Kažociņa un Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš.

Autors – Vadims Ļevanovs Režisore – Anita Sproģe Scenogrāfes un kostīmu mākslinieces – Inga Bermaka un Agnese Stabiņa Kustību konsultante – Linda Mīļā Mūzikas konsultants – Mārtiņš Meiers

Autors – Karls Šēnhers Režisors – Dž. Dž. Džilindžers Scenogrāfs – Varis Siliņš Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa Horeogrāfe – Inga Krasovska Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis

Krievijas teātra labākos sasniegumus un aktuālās tendences aptvert mēģinošais festivāls un balva Zelta maska īpašu uzmanību pievērš būtiskam laikmetīgā teātra segmentam – jaunajai drāmai jeb mūsdienu krievu dramaturģijai. Tas ir problēmjautājums, jo raksta daudz, studē un drukā arī, taču skan vaimanas par to, ka tā ir viena vienīga černuha un Čehova līmeņa tajā visā nav.

Autors - Pīters Šefers; Režisors un vizuālās koncepcijas autors – Jans Villems van den Boss; Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis; Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa

Turpinot par Krievijas teātra festivāla Zelta maska ārzemju viesiem veidotajā programmā Russian case gūtajiem iespaidiem, jāapstājas pie teātra, ko Krievu gadījuma kurators Romāns Dolžanskis dēvē par sočiņiteļskij.

Pavasaris Maskavā teātra jomā ir Zelta maskas laiks. Jau kopš februāra beigām festivāls piedāvā labākās Krievijas izrādes, paralēli īstenojot vēl citus projektus.

Šodien, 5. maijā, gaidāma pēdējā šās sezonas pirmizrāde Dailes teātra Mazajā zālē – romantiska komēdija Noslēpumainā zvaigzne.

Starptautiskā fotofestivāla Mode un stils fotogrāfijā 2011 laikā Maskavā Multimedia Art Museum apskatāmas vairākas lieliskas izstādes. Viena no festivāla tēmām veltīta šovbiznesa milžiem, leģendām, kuras kino un populārajā kultūrā ir nospēlējušas savu lielo lomu.

Maskavas izstāžu zālēs pavasaris ir fotogrāfijas laiks. Līdz 15. maijam te notiek festivāls Mode un stils fotogrāfijā 2011, kas tiek pieteikts kā vērienīgākais starptautiskais fotofestivāls Krievijā.

Rīdziniece Jana Sekste jau piecus gadus dzīvo Maskavā. Līdz ar citiem Latvijas jauniešiem viņa Maskavas Dailes teātra skolā-studijā apguva profesiju, tad, kā līgums paredzēja, trīs gadus nostrādāja toreizējā Rīgas Krievu drāmas teātrī. Pēc tam Jana Sekste atgriezās pie sava skolotāja Oļega Tabakova, kļūstot par viņa teātra aktrisi. Piecos gados desmit izrādes. Kritiķi pamana un slavē. Mēs tikāmies Tabakerkā Čapligina ielā pēc Vecākā dēla izrādes, kur Jana Sekste spēlē Ņinu. Rudenī viņa kāps uz atjaunotā Rīgas Krievu teātra skatuves, jo Tabakova teātris ar A. Vampilova Vecāko dēlu un A. Ostrovska Vilkiem un avīm viesosies Latvijā, festivālā Zelta maska Latvijā. Nākamajā dienā pēc mūsu sarunas es skatījos Vilkus un avis. Krāšņākais un lielākais ziedu pušķis, ko manīju zālē, tika pasniegts Janai Sekstei.

Šomēnes Rīgā viesosies 2009. gada Nobela prēmijas laureāte literatūrā Herta Millere. 12. aprīlī pulksten 18.30 Mazajā ģildē rakstniece lasīs romāna Elpas šūpoles (Atemschaukel, 2009) fragmentus. Romānu Silvijas Brices tulkojumā nupat klajā laidusi izdevniecība Zvaigzne ABC.

Kin dza dza pirmizrāde Valmieras teātrī 31. martā Viestura Meikšāna jaunākā izrāde Kin dza dza Valmieras teātrī man lika iedomāties par matemātiku. Par vienādojumiem, kuros dažādās kombinācijās slēpjas nezināmie un mainīgie.

Nākamnedēļ kļūs zināmi grāmatu mākslas konkursa Zelta ābele 2010 laureāti. Mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra vadītāja Ingrīda Burāne vairākus gadus strādā konkursa žūrijā un secina, ka nabadzība liek par sevi manīt. Ekonomiskā krīze apdraud kultūru. Trūkstošā nauda gan ir tikai viena medaļas puse.

Prieks, ka Dailes teātrī tapusi izrāde bērniem. Mazie delveri starpbrīdī jož pa foajē, ka vējā mati plīvo, rātnas meitenes ēd kūkas un sūc saldējuma kokteiļus, bet visi kopā izrādi vēro uzmanīgi. Tiesa, ko mazākie no tā visa uztver, ir cits jautājums. Katram būs savi ieguvumi, taču lielākie tiem, kam tomēr ap desmit un vairāk gadu.

Ābels un Olga Dailes teātrī, Augu dienu koku paēnā Nacionālajā teātrī Ābels un Olga Autors – Knuts Hamsuns; Režisors – Mihails Gruzdovs; Scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis; Kostīmu māksliniece – Kristīne Abika.

Man ir ļoti svarīga režisora attieksme pret skatītāju, kādā pozīcijā tas ar savu darbu nostājas pret zāli. Ilzes Olingeres šās sezonas iestudējumi JRT apliecina, ka režisore ciena savu skatītāju, uztverot kā līdzvērtīgu partneri, uzticoties, aicinot uz sarunu par jautājumiem, kas nodarbina pašu, un liktu domāt skatītājam. Kā Ivana Viripajeva Deli deja, tā Maikla Freina Kopenhāgena pieder intelektuālajai dramaturģijai. Būtībā abas lugas/izrādes runā par vienu un to pašu. Par to, ka nav vienas objektīvās patiesības, par mirkļa daudznozīmību un nenoteiktību. Tāda taču ir pati teātra māksla un šīs vienas patiesības neiespējamībā, manuprāt, slēpjas tās valdzinājums. Diemžēl gan Kopenhāgenā to sasniegt izdodas tikai daļēji.