Trešdien Huminātāro zinātņu fakultātes bibliotekā tika prezentēts apgāda Jumava klajā laistais un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītais izdevums Teātra režija pasaulē. II daļa. Šis ir Latvijas Universitātes profesores, Dr. hab. artis Silvijas Radzobes vadītā apjomīgā un Latvijas apstākļiem unikālā projekta – 20. un 21. gadsimta teātra vēstures – pēdējais sējums. Tas veltīts pagājušā gadsimta otrās puses un šī gadsimta pirmās desmitgades teātra režijai Vācijā, Francijā, Itālijā, Skandināvijā un ASV, ietverot režisoru – Roberta Vilsona, Žana Vilāra, Žana Luija Baro, Arianas Mnuškinas, Pētera Šteina, Franka Kastorfa, Kristofa Martālera, Pīnas Baušas, Džordžo Strēlera un Roberta Sturua – portretus.
Pirmais sējums 20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā tika izdots 2002. gadā, tam 2006. gadā sekoja Teātra režija Baltijā, 2009. gadā - Teātra režija pasaulē. I daļa. Kopumā projektā īstenošanā piedalījušies 29 autori – pamatā četru paaudžu latviešu teātra zinātnieki.
Kā prezentācijā sacīja projekta vadītāja un zinātniskā redaktore Silvija Radzobe, šis darbs varbūt arī nebūtu izdarīts līdz galam bez diviem uzticamajiem palīgiem – teātra zinātnieces Valdas Čakares un nu jau aizsaulē aizgājušās Lilijas Dzenes. Uz pasākuma vadītājas un arī pētījuma autores Līgas Ulbertes jautājumu, cik lielā mērā ieceri izdevies īstenot, Silvija Radzobe citēja Pēteri Lūci, sakot, ka nekas nav tik labs, lai nebūtu labāks, kā arī piebilda – ja šo četru sējumu nebūtu, tos vajadzētu izdomāt. Vaicāta, vai šo var uzskatīt par viņas mūža darbu, Silvija Radzobe atbildēja – jā un nē, atzīstot, ka iecerējusi pētīt Aleksandra Čaka dzīvi un daiļradi un tas tad varētu kļūt par viņas mūža darbu. Tāpēc kā iedvesmas avots nākamajai iecerei prezentācijā izskanēja leģendārā Rīgas dziesminieka vārsmas – Čaka dzejas pasaulē klātesošos aizveda Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš.