Ar Jāņa Lūsēna, Egila Zirņa mūzikla Ceplis pirmizrādi 5. novembrī Dailes teātris sāk savas 90. jubilejas mēnesi. Tā laikā notiks daudz pasākumu teātrī un ārpus tā. Vaicāts par to finansējuma avotiem, teātra direktors Andris Vītols atklāja, ka piesaistīti sponsoru līdzekļi, finansējumu piešķīrusi arī Kultūras ministrija un Rīgas dome, bet daļu izdevumu plānots segt no biļešu ieņēmumiem.
Izrāžu atjaunojumi
Pateicoties jubilejai, uz Dailes teātra skatuvēm atgriezīsies četri iestudējumi. Andris Vītols skaidro – tās ir izrādes, kas bijušas mīļas to veidotājiem, «saglabājušās aktieru un režisoru domās un cerībās». Gan Emīla Dārziņa, Raimonda Paula un Jāņa Jurkāna koncertstāsts Melanholiskais valsis (tiks rādīts 9. novembrī), gan Alberta Remsdela Gērnija Mīlestības vēstules (10. novembrī) ar Mirdzu Martinsoni un Juri Kalniņu, tāpat Aleksandra Obrazcova un Jura Kaukuļa rokpoēma Man arī būtu bail (14. novembrī) ar Ģirtu Ķesteri un grupu Dzelzs vilks tiks rādīti tikai vienu reizi. Taču Jāņa Petera poēma Nakts pēc tautasdziesmas, kuras skatuves versija tapa pērn, atzīmējot dzejnieka jubileju, no 16. novembra atgriezīsies Dailes teātra repertuārā uz ilgāku laiku.
Spēlēju, dancoju
Dailes teātra 90. jubilejas dienā 19. novembrī, kad jaunais teātris Amatnieku palīdzības biedrības telpās Lāčplēša ielā 25 tika atklāts ar Raiņa Induļa un Ārijas izrādi, pateicoties TV un radio tiešraidēm skatītāji visā Latvijā varēs būt klāt centrālajā jubilejas pasākumā, vērojot koncertstāstu Spēlēju, dancoju. Tajā piedalīsies Dailes teātra štata un bijušie aktieri, kā arī orķestris Sinfonietta Rīga diriģenta Normunda Šnē vadībā. Kā stāsta scenārija autore Evita Mamaja, Dailes teātrim bijusi slavena pagātne. Lai ietu uz priekšu, vērts apstāties, lai paskatītos atpakaļ. Režisore Laura Groza precizē, ka šis atpakaļskats būvēts caur personību prizmu. LTV1 pirms tiešraides no Dailes teātra 90 gadu svinībām notiks video filmas Dailes teātris. Jaunie laiki (1987-2010) pirmizrāde.
Lai atgādinātu par Dailes teātra muzikālo vēsturi, ar nosaukumu Spēlēju, dancoju klajā nāk mūzikas dubultalbums, tas tapis sadarbībā ar izdevniecību Upe tuviem un tāliem. Pirmajā kompaktdiskā ietverta mūzika no izrādēm senāku un jaunāku laiku izrādēm (Gesta Berlings, Spēlēju, dancoju, Raudupiete, Pērs Gints nav mājās, Kaligula, u.c.), ko ierakstījis kamerorķestris Sinfonietta Rīga diriģenta Normunda Šnē vadībā. Otrajā kompaktdiskā apkopotas 37 dziesmas no dažādu laiku un žanru izrādēm Dailes teātra aktieru ierakstā. Albumu papildina ilustrēts buklets, kurā apkopoti teksti par Dailes teātra muzikālo vēsturi – Oļģerts Grāvītis rakstījis par senāko periodu, Gunda Vaivode – par Jura Karlsona un Artura Maskata laiku, bet Daiga Mazvērsīte – par Raimonda Paula un Jura Vaivoda mūziku. Albuma Spēlēju, dancoju prezentācija notiks 5.novembrī pulksten 17 Dailes teātrī, to varēs iegādāties grāmatu un mūzikas ierakstu tirdzniecības vietās visā Latvijā.
Izstādes
Apjomīgu daļu Dailes teātra vērienīgajā jubilejas pasākumu programmā ieņem izstādes. Uzmanība tiek fokusēta uz Dailes teātra ēku, kurā dailēnieši mājvietu rada 1977. gadā, pārceļoties no Jaunā Rīgas teātra nama Lāčplēša ielā. Pēckara modernisma ikonai veltītas divas ekspozīcijas. Izstāde Aiz priekškara. Arhitekte Marta Staņa būs apskatāma laikmetīgās mākslas projekta kim? galerijā FK no 5. novembra. Dailes teātra ēka ir nozīmīgākais Martas Staņas darbs, kura pabeigšanu 1976. gadā arhitekte nepiedzīvoja. Savukārt Dailes teātrī no 11. novembra būs apskatāma jauna pastāvīgā ekspozīcija Dailes teātra būvvēsture.
Dailes teātra vēsturi izrāžu kontekstā atklās divas izstādes. Dailes teātra plakātu dizaina izstādes kuratore ir Ramona Umblija. Apmēram četrdesmit plakātlapu kolekcija ļaus izsekot grafisko zīmju peripetijām no 1934. gada Jāņa Munča art deco stila, cauri 40. un 50. gadu Ģirta Vilka patētiskajam romantismam, sešdesmito vienkāršotajai stilizācijai līdz 70. un 80. gadu krāšņajai tēlainībai – Ilmāra Blumberga un Jura Dimitera gleznotajiem plakātiem. Vienreizēja iespēja aplūkot izrāžu kostīmus būs kuratoru Brigitas Bulas un MAREUNROL’S veidotajā izstādē Tuvu. Kostīms Dailes teātrī. Tās ekspozīcijā ietverts, piemēram, vecākais saglabājies Oto Skulmes veidotais tērps no 1938. gada izrādes Āksts. Arī šīs izstādes apskatāmas no 11. novembra.
Ekskursijas
Pašreizējai Dailes teātra ēkai uzmanība tiek pievērsta, arī rīkojot ekskursijas. 7. novembrī ekskursijā Satura rādītājs būs iespēja iepazīties ar Dailes teātra ēku no aizskatuves puses, ielūkojoties radošā darba procesā. Vēl notiks īpašas arhitektūras ekskursijas ar arhitekti un izstāžu kuratori Ievu Zībārti (10. novembrī) , arhitektūras doktoru Jāni Lejnieku (11. novembrī) un mākslas vēsturnieci Vitu Bangu (12. novembrī).
Kino diena
Uz vienu dienu Dailes teātra Mazā zāle kļūs par kinozāli. 8. novembrī pasākumā Daile kino lentēs varēs ielūkoties Kinožurnālu materiālos par Dailes teātri (pulksten 10) un noskatīties redaktores un TV žurnālistes Mārītes Balodes un Latvijas Kultūras akadēmijas rektora Jāņa Siliņa veidotā cikla Latvijas teātru vēsture, Dailes teātrim veltītās daļas 10. sēriju, kas aplūko teātra vēsturi no 1978. līdz 1987. gadam (pulksten 12.15). Sākot no 13.30, ar Arnolda Liniņa iestudētā Branda Latvijas Televīzijas veikto 1981. gada videoierakstu sāksies Dailes teātra izrāžu skate, kam pulksten 17 sekos Elizabete, Anglijas karaliene (1980. gada ieraksts) un pulksten 20.45 - Terēza Rakēna (1997. gada ieraksts). Pirms izrāžu seansiem notiks sarunas ar Laimu Žurginu, Mārīti Balodi un Jāni Siliņu, Branda atveidotāju Juri Strengu, pašreizējo Dailes teātra Elizabeti (Marija Stjuarte) Rēziju Kalniņu, kā arī Terēzas Rakēnas režisoru Mihailu Gruzdovu un komponistu Arturu Maskatu.
Grāmatas
Atsaucoties uz krievu klasiķa Aleksandra Ostrovska rakstīto patiesību par aktieri un viņa vietu bufetē, Dailes teātris sagatavojis grāmatu Dailes teātra virtuve, kur savās īpašākajās, iemīļotākajās, vienkāršākajās un visādi citādi iezīmīgajās receptēs dalās teātra aktieri, kā arī mākslinieciskais un tehniskais personāls. Tās svinīgā atvēršana notiks tieši Dailes jubilejā 19. novembrī. Savu versiju par Eduardu Smiļģi grāmatā Eduards Smiļģis. Trejgalv’s iemūžinājusi Dailes teātra aktrise Mudīte Šneidere. To klajā laiž apgāds Jumava. Prezentācija 21. novembrī pulksten 16 Dailes teātrī.
Smiļģis un vara
Tā ir tēma, par ko diskutēt aicina Eduarda Smiļģa Teātra muzeja saime, vaicājot, cik patiesības ir nereti dzirdētajās spekulācijās par to, ka Smiļģim esot labi klājies pie visām varām, un, ja tā bija, tad par kādu cenu. Pirmais diskusiju vakars Eduarda Smiļģa Teātra muzejā jau noticis,
4. novembrī pulksten 18 notiks saruna par tēmu Trīs totalitārie pret Smiļģi. Kurš kuru?!!, bet 11.novembrī pulksten 18 – Lauriem greznots. Laiks apgūt pamatus, aplūkojot Eduarda Smiļģa pēdējos divdesmit darba gadus Dailes teātrī. Sīkāku informāciju meklējiet Dailes teātra mājaslapā.