Inga Paparde / Autori

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas Onkoloģijas centrs ir uzsākta ķīmijterapijas zāļu jaucējrobotu darbības testēšana, un pašreizējie testu rezultāti liecina, ka programmatūra un robotu iekārtas darbojas korekti.

Valsts kontroles veiktā revīzija par mediķiem un valsts iestāžu darbiniekiem veiktajām piemaksām atklāj, ka valdības piešķirtais finansējums mediķu atbalstam nav izlietots pilnā apmērā, pat ne puse no pieejamās naudas.

Latvijas sociālās aprūpes institūcijās ar pirmo Covid-19 vakcīnas devu līdz šim vakcinēti 682 klienti un 340 darbinieki – kopā 1022 cilvēki. Tomēr brīvdienās sociālās aprūpes centros vakcinācija praktiski nenotika, jo atsevišķi sociālās aprūpes centri neesot pieņēmuši ekipāžas, kas ieradušās vakcinēt centra iemītniekus.

Pieaugot Covid-19 pacientu vecumam, pieaug arī nāves gadījumu īpatsvars, secinājis Slimību profilakses un kontroles centrs, apkopojot provizoriskos mirstības datus par 2020. gadu. Lai arī izskanējušas dažādas spekulācijas par mirstības pieauguma iemesliem pagājušajā gadā, kad visu pasauli pārņēma jaunais koronavīruss, epidemiologi uzskata, ka tomēr 2020. gadā novērotais nelielais mirstības pieaugums ir saistīts tieši ar Covid-19.

Slimnīcu kapacitātes stiprināšanai valdība piešķīrusi vairāk nekā 66,6 miljonus eiro. Taču to, kā šis lielais finansējums tiks sadalīts, Veselības ministrija pagaidām neatklāj. Arī valdībā ziņojumam par slimnīcu jaudu stāties pretim Covid-19 bija ierobežotas pieejamības statuss.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ierosinājusi izmaksāt pabalstu vecuma pensionāriem un invaliditātes pensijas saņēmējiem. Lai senioriem izmaksātu vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā, no valsts budžeta nepieciešami vismaz 100 miljoni eiro.

Prioritāri vakcinējamo Latvijas iedzīvotāju vidū ir “kritiskās amatpersonas valsts darbības nepārtrauktībai un drošībai” un daļa šo amatpersonu jau šonedēļ ir saņēmuši Covid-19 vakcīnu. Stradiņa slimnīcā vakcinēts arī Valsts prezidents Egils Levits un premjerministrs Krišjānis Kariņš. Taču pirmsskolas un vispārizglītojošo skolu pedagogiem sava rinda prioritāšu sarakstā gan vēl jāgaida, jo skolotāji, iespējams, varēs vakcinēties vien pavasara beigās.

Kamēr valdību veidojošo partiju politiķi nav vienojušies, vai un kādu finansiālu atbalstu Covid-19 epidēmijas laikā sniegt ģimenēm ar bērniem, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) ierosinājusi vienreizēju pabalstu izmaksāt arī vecuma pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti.

Vairākas politiskās partijas nākušas klajā ar ierosinājumu Covid-19 pandēmijas laikā ģimenēm ar bērniem izmaksāt vienreizēju pabalstu vai piemaksas. Covid-19 ārkārtas situācijas laikā ģimenēm ir pieejams krīzes pabalsts, taču Labklājības ministrijas dati neliecina, ka šādu pabalstu būtu saņēmis liels skaits ģimeņu, gluži pretēji. Vai vienreizējs pabalsts 500 eiro atrisinās ģimeņu problēmsituāciju jeb tas ir uzlūkojams kā populistisks gājiens, lai krātu sev politisko kapitālu?

Veselības ministrija ar naudas kompensācijām vēlas piesaistīt darbam veselības nozarē jaunos speciālistus un panākt, ka profesijā atgriežas tie mediķi, kas pašlaik strādā citas jomās.

Dienu pēc dienesta pārbaudes ziņojuma par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, kurā Latvija pieteicās uz ievērojami mazāku viena konkrēta ražotāja “Pfizer-BioNTech” vakcīnu pievedumu, un veselības ministra lēmuma ierosināt disciplinārlietu pret divām amatpersonām, Latvija saņēmusi ziņu no Eiropas Komisijas. Ar savām vakcīnu devām piekritušas dalīties Eiropas Savienības dalībvalstis, bet pārdali organizē Zviedrija.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti asā sarunā centās noskaidrot, vai un kāda ir bijusi labklājības ministres Ramonas Petravičas rīcība, lai samazinātu Covid-19 riskus sociālās aprūpes centros.

Latvijas mediķus un slimnīcas pārstāvošās organizācijas aicina Saeimu un valdību nekavējoties pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, citādi piešķirtais finansējuma palielinājums nozarei nebūs pietiekams, lai 2021. gadā palielinātu mediķu atalgojumu par 25 procentiem.

Lai arī ir samazinājies Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata par pieņemamu bērnu fizisku sodīšanu, tomēr kopumā sabiedrība ir iecietīga un pat atbalsta šādu bērnu audzināšanu. Tādu fizisku bērnu sodīšanu kā pļaukas, raušanu aiz matiem, uzsišanu pa dibenu par pieļaujamām uzskata vairāk nekā puse vecāku, bet piektā daļa par normālu sodu joprojām uzskata bērnu pēršanu ar siksnu vai citu priekšmetu, secināts Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pētījumā.

Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients, proti, tas, cik vīruss ir spējīgs vairoties un izplatīties, Latvijā ir pieaudzis. Turklāt slimnīcās arvien palielinās Covid-19 pacientu skaits, kuriem slimība ir smagā stāvoklī. Izvērtējot Latvijas lielāko slimnīcu darbību un prioritātes šim gadam, Veselības ministrija norāda, ka vissvarīgākais šāgada uzdevums universitāšu klīnikām būs gatavošanās Covid-19 trešajam vilnim.

Tūkstoš jaunu Covid-19 pacientu dienā, katram pacientam ir vairākas kontaktpersonas, kuras ir jāinformē un jāapzvana, lai izstāstītu, kādi drošības pasākumi jāievēro. Slimību profilakses un kontroles centrs ar saviem resursiem to vairs izdarīt nespēj, tāpēc valdība pieņēmusi lēmumu par aptuveni 400 000 eiro sameklēt kādu organizāciju un nopirkt šo pakalpojumu. Covid-19 inficēto skaits sāka palielināties ne jau vakar, kad Ministru kabinets izskatīja šo jautājumu, bet vairākus mēnešus iepriekš, tāpēc aktuāls ir jautājums, kāpēc šāds risinājums nāk tikai tagad?

Lai atbalstītu krūts vēža pacientes un veiktu krūšu rekonstrukciju, veselības budžetā papildus ir nepieciešami 47 488 eiro, liecina Nacionālā veselības dienesta aprēķini. Lai arī pēdējos gados valsts ir atsākusi apmaksāt pašu rekonstruējošo operāciju, krūšu atjaunošanai nepieciešamos implantus sievietēm jāpērk pašām. Šī summa būtu nepieciešama, lai segtu šo implantu izmaksas.

Labklājības ministrija izstrādājusi rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Lai arī labklājības ministre Ramona Petraviča vairākas reizes pirmdien publiski uzsvēra, ka ministrija vaiga sviedros strādā jau kopš pagājušā gada pavasara, lai sociālās aprūpes centros ierobežotu Covid-19 izplatību, rīcības plāns tapis tikai tagad, tātad gadu pēc pandēmijas sākuma.

Rīgas 1. slimnīca janvāra beigās sāks uzņemt Covid-19 pacientus īpaši šim mērķim izveidotajā nodaļā. Tomēr slimnīcas vadība uzsver, ka ārstniecības iestāde turpinās sniegt ambulatoros un dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojumus citiem pacientiem.

Jau vairākus gadus Latvijā ir spēkā pensiju likuma norma, saskaņā ar kuru miruša pensionāra laulātajam ir tiesības saņemt pabalstu. Tomēr daļai pensionāru atraitņu šādas tiesības likumā nav paredzētas. Tie ir bijušo Augstākās padomes deputātu laulātie.

Saslimstība ar Covid-19 stabilizējusies, tomēr epidemiologi to joprojām uzskata par augstu. Saslimstība nav mazinājusies bērnu vidū, neraugoties uz pagarināto brīvlaiku un attālinātām mācībām.

Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Jauno ārstu asociācija aicina palielināt no valsts budžeta finansēto rezidentūras vietu skaitu. Īpaši šis jautājums aktualizējies Covid-19 pandēmijas laikā, kad jaunie ārsti un medicīnas studenti iesaistīti darbā ar Covid-19 pacientiem, tomēr daudzi no studentiem un rezidentiem mācās par saviem līdzekļiem, jo ar budžeta vietām rezidentūrā visiem nepietiek.