Lai arī ir samazinājies Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata par pieņemamu bērnu fizisku sodīšanu, tomēr kopumā sabiedrība ir iecietīga un pat atbalsta šādu bērnu audzināšanu. Tādu fizisku bērnu sodīšanu kā pļaukas, raušanu aiz matiem, uzsišanu pa dibenu par pieļaujamām uzskata vairāk nekā puse vecāku, bet piektā daļa par normālu sodu joprojām uzskata bērnu pēršanu ar siksnu vai citu priekšmetu, secināts Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pētījumā.
Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Aptaujas ietvaros pētnieki noskaidroja iedzīvotāju bērnībā piedzīvoto vardarbības pieredzi un viņu attieksmi pret to, kā arī attieksmi pret vardarbību kopumā un to kāda ir cilvēku pašu ikdienas prakse bērnu audzināšanā un kādas metodes vecāki izmanto, lai audzinātu bērnus.
Vērtīgi ir pētījuma dati par to, ko vecāki uzskata par vardarbību pret bērnu. Vecāki pilnībā piekrīt, ka bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, bērna vērtības apzināta degradēšana, kā arī izglītības un pienācīgas veselības aprūpes nenodrošināšana ir vardarbība.
Lielākā daļa vecāku ir arī pārliecināti, ka bērnu lamāšana un pazemošana, pēršana, purināšana, draudēšana ir vardarbība, taču daļa aptaujāto tā nedomā.
Zināmā mērā šokējoši ir dati, kas rāda: aptuveni piektdaļa vecāku neuzskata par vardarbību vecāku nerūpēšanos par bērna fiziskajām vajadzībām, bērna ilgstošu ignorēšanu, nesarunāšanos ar bērnu, kliegšanu uz bērnu vai tādu vecāku pienākumu nepildīšanu kā izglītības nenodrošināšanu skolas vecuma bērnam.
Atšķiras arī dati par to, ko vecāki uzskata par vardarbību un kas būtu jāaizliedz, piemēram, 84 procenti uzskata, ka bērna lamāšana un vārdiska pazemošana ir vardarbība, taču tikai 42 procenti uzskata, ka tai jābūt aizliegtai. Ja 83 procenti vecāku uzskata, ka pēršana ar siksnu vai citu priekšmetu ir vardarbība pret bērnu, tad tikai puse uzskata, ka tas ir jāaizliedz.
Aptaujā noskaidrots, ka iedzīvotāju attieksme pret bērnu fizisku sodīšanu ir visai atšķirīga, tomēr joprojām to var vērtēt kā diezgan iecietīgu un pieņemamu - tādas fiziskas sodīšanas metodes kā pļauka, raušana aiz matiem, uzsišana pa dibenu, kniebšana un citas par pieļaujamām uzskata 55 procenti aptaujas dalībnieku, bet pēršanu ar siksnu vai citu priekšmetu pieļauj 23 procenti aptaujāto. Vienlaikus aptaujā lielākā daļa iedzīvotāju - 83 procenti - pēršanu ar siksnu atzinuši par vardarbību; par vardarbību 59 procenti uzskata arī iepļaukāšanu un raušanu aiz matiem. Vecāki arī uzskata, ka šādas metodes var izmantot, kad vien uzskata tās par iedarbīgām, savukārt 54 procenti piekrīt, ka šādas metodes kopumā nevajadzētu izmantot, bet dažās situācijās tas ir attaisnojami.
To, ka fiziski miesas sodi ir daudziem vecākiem pieņemama audzināšanas metode, parāda dati, vai paši vecāki izmanto fiziskus sodus. Gandrīz puse aptaujāto vecāku atzinuši, ka vismaz vienu reizi šādu sodu viņi ir izmantojuši, un pētījumā iegūtie dati atšķiras pēc bērnu vecuma. Visvairāk miesas sodi izmantoti, audzinot mazākus bērnus. Līdz sešu gadu vecumam (gan zēnus, gan meitenes) fiziski sodījuši 47 procenti vecāku. Bērnam augot, fiziska soda lietojums, audzinot meitenes, samazinās, bet zēniem pat pieaug, piemēram, vecumā no septiņiem līdz desmit gadiem. Savukārt vecumā no 16 līdz 18 gadiem fizisku sodu vairāk saņēmušas meitenes.
Salīdzinot ar pētījuma datiem, kas veikts pirms desmit gadiem, samazinās to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka bērnu fiziska sodīšana jeb miesas sodi tiek lietoti biežāk.
Aptaujā noskaidrots, ka aizliegumi un ierobežojumi ir visbiežāk izmantotā audzināšanas metožu grupa, kas kopumā tiek akceptēta un netiek saistīta ar vardarbību pret bērnu. Šī metode tiek plaši izmantota arī pašlaik, un visbiežāk tas ir dažādu izklaides ierīču lietošanas aizliegums bērniem.
Lielākā daļa aptaujāto norādījuši, ka vispirms lieto pozitīvās disciplinēšanas metodes, proti, vecāki apliecina, ka konfliktus vispirms cenšas risināt, neizmantojot sodīšanas metodes. Otra visbiežāk minētā audzināšanas metode ir mutiska iespaidošana - draudēšana ar sodu, to neīstenojot, kliegšana. Tomēr paši vecāki šo metodi vienlaikus saista ar nepareizu audzināšanas praksi, jo saprot, ka bērnībā piedzīvotas lamāšanas un vārdiskas pazemošanas ir pašus negatīvi ietekmējušas. Lielākā daļa - 84 procenti - vecāku lamāšanu un vārdisku pazemošanu uzskata par vardarbību pret bērnu.
Bērnības pieredze tieši ietekmē cilvēku uzskatus par pieņemamām audzināšanas metodēm pašlaik. Tie vecāki, kuri bērnībā piedzīvojuši fizisku sodīšanu, biežāk pieļauj šādu pašu metožu izmantošanu savu bērnu audzināšanā. Kopumā 41 procents aptaujāto izmantojuši bērnu fiziskas sodīšanas metodes, vienlaikus gan norādot, ka tas notiek brīžos, kad paši zaudējuši paškontroli, jūtas noguruši un stresā.
Trešdaļa vecāku atzinuši, ka bērnu fiziski soda bērna temperamenta dēļ un tikpat daudz vecāku tā dara bezpalīdzības situācijā.
