Dienu pēc dienesta pārbaudes ziņojuma par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, kurā Latvija pieteicās uz ievērojami mazāku viena konkrēta ražotāja “Pfizer-BioNTech” vakcīnu pievedumu, un veselības ministra lēmuma ierosināt disciplinārlietu pret divām amatpersonām, Latvija saņēmusi ziņu no Eiropas Komisijas. Ar savām vakcīnu devām piekritušas dalīties Eiropas Savienības dalībvalstis, bet pārdali organizē Zviedrija.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ceturtdien paziņoja, ka Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ģenerāldirektore vadītāja Sandra Gallina ir atsaukusies viņa palīdzības lūgumam un ar Zviedrijas palīdzību Latvija gada pirmajā pusē tiks pie papildu vakcīnām. Tiesa, tās nebūs vis “Pfizer-BioNTech” vakcīnas, kuras Latvijā tika piegādātas kā pirmās pērn decembrī, bet citas - “Moderna” - vakcīnas, ar kurām arī pašlaik jau vakcinē mediķus Latvijā. Veselības ministrijā Neatkarīgā noskaidroja, ka vakcīnu pret Covid-19 papildinājumu Latvija saņems jau tuvākajā laikā - kopumā 167 213 “Moderna” vakcīnu devas, no tām ap 100 000 jau gada pirmajā pusē. Ar savām vakcīnu devām piekritušas dalīties Eiropas Savienības dalībvalstis, bet pārdali organizē Zviedrija. Pirms vakcīnu piegādes lēmums gan vēl jāapstiprina Ministru kabinetā. Latvija plāno pārdalītās vakcīnu devas iegādāties par ražotāja cenu.
Veselības ministrs uzsver, ka ar šīm papildu vakcīnu devām varēs vakcinēt vairāk nekā 83 600 Latvijas iedzīvotāju, no tiem 50 000 jau pirmajā pusgadā. Taču jāņem vērā, ka pašlaik dažādu apstākļu - gan vakcīnu trūkuma, gan lēnā vakcinācijas procesa - dēļ iedzīvotāju vakcinēšana nesekmējas. Latvija sākotnēji bija pieteikusies uz 336 566 “Moderna” vakcīnu devām, kas tagad palielināsies par 50 procentiem.
Kopumā Latvijai līdz šim piegādātas 33 825 Covid-19 vakcīnu devas, tostarp 30 225 vakcīnu devas no ražotāja “Pfizer-BioNTech” un 3600 vakcīnu devas no ražotāja “Moderna”.
Pavļuts, balstoties uz dienesta pārbaudes ziņojumu par lēmumiem vakcīnu iepirkumā, lēmumu divos iepirkumos iegādāties ievērojami mazāku “Pfizer-BioNTech” vakcīnu apjomu, nekā tika piedāvāts, nosauca par “lielu stratēģisko kļūdu ar smagām sekām”. Pēc dienesta ziņojuma ministrs ierosinājis disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško. Ierēdņu atbildība tiks vērtēta, smagākais sods, ko var saņemt ierēdnis būtu atbrīvošana no amata, bet pastāv iespēja izteikt brīdinājumu, pazemināt amatā vai samazināt algu.
Dienesta pārbaudes ziņojums atklāj vairākus interesantus faktus, kas parāda, kā tiek organizēts darbs Veselības ministrijā, piemēram, vairākas sanāksmes, pat tik nopietnā jautājumā kā vakcīnu iepirkumi, kuriem valsts tērē miljonus, notiek bez protokola, un pat dienesta pārbaudes komisijai nav iespējams izsekot līdzi lēmumu pieņemšanas procesam. Mēs varam tikai minēt, vai un kā notiek lemšana par citiem svarīgiem jautājumiem.
Saskaņā ar veselības ministra teikto, lēmums par to vai citu vakcīnu apjomu iepirkumu netika pieņemts valdībā. Tiesa, tas tika pārrunāts valdības sēdē, kur Veselības ministrija sniedza prezentāciju par vakcīnu iegādes apjomiem, tostarp “Pfizer-BioNTech” vakcīnas iegādi, taču tas netika virzīts kā Ministru kabineta lēmums par apjomu, kādā šīs vakcīnas būtu pērkamas, jo šis lēmums palika pašas ministrijas ziņā.
Lai gan dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka “viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi,” sacīja ministrs.
Aktuāls ir jautājums, vai tikai diviem ierēdņiem ir jāatbild par šādu soli? D. Pavļuts, runājot par bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (abi pārstāv vienu politisko spēku) atbildību, norāda, ka “viņa procesā esot piedalījusies tikai daļēji, turklāt gala lēmumi tika pieņemti bez ministres klātbūtnes”. I. Viņķele savu atbildību jau esot uzņēmusies, samaksājot ar savu amatu.
