Lielās slimnīcas gatavojas trešajam Covid-19 vilnim

AUSTRUMU slimnīcā pašlaik ārstējas visvairāk Covid-19 pacientu un visvairāk pacientu smagā stāvoklī. © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients, proti, tas, cik vīruss ir spējīgs vairoties un izplatīties, Latvijā ir pieaudzis. Turklāt slimnīcās arvien palielinās Covid-19 pacientu skaits, kuriem slimība ir smagā stāvoklī. Izvērtējot Latvijas lielāko slimnīcu darbību un prioritātes šim gadam, Veselības ministrija norāda, ka vissvarīgākais šāgada uzdevums universitāšu klīnikām būs gatavošanās Covid-19 trešajam vilnim.

Pieaug Covid-19 pacientu skaits smagā stāvoklī

Slimnīcās, kuras ārstē Covid-19 pacientus, arvien pieaug pacientu skaits - pēdējās nedēļas laikā pieaugusi par 2,2 procentiem. Ik dienu stacionāros ārstējas vairāk nekā tūkstoš Covid-19 pacientu. Sliktā ziņa ir tā, ka arvien pieaug to pacientu skaits, kuru Covid-19 slimības gaita norit smagi un ir nepieciešama intensīvā terapija.

STRADIŅI. Tikai pateicoties tam, ka Stradiņa slimnīcā ir uzcelts un aprīkots jaunais A korpuss, ir iespējams ievērot visus epidemioloģiskās drošības noteikumus attiecībā uz Covid-19 pacientu ārstēšanu / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Nacionālā Veselības dienesta dati rāda, ka Covid-19 pacientu skaits smagā stāvoklī katru dienu ir virs simts. Jaunākie operatīvie dati par slimnīcām liecina, ka smagā stāvoklī pacienti ārstējas desmit slimnīcās un tās nav tikai klīniskās universitāšu slimnīcas. Visvairāk Covid-19 pacientu smagā stāvoklī ir Rīgas Austrumu slimnīcā un P. Stradiņa slimnīcā. No reģionālajām slimnīcām visvairāk Covid-19 pacientu smagā stāvoklī ir Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Tomēr Covid-19 pacienti smagā stāvoklī ārstējas arī tādās slimnīcas kā Rēzeknes slimnīca, Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā un Tukuma slimnīcā.

Slimnīcu infrastruktūru gatavo Covid-19 pacēlumam

Runājot par klīnisko universitāšu slimnīcu padomēm un galvenajiem to darbības virzieniem šajā gadā (jāatgādina, ka papildu slimnīcu valdēm visās trīs lielajās slimnīcās ir izveidotas arī slimnīcu padomes katra trīs cilvēku sastāvā), Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane - Umbraško norāda, ka vispirms jāpanāk Covid-19 transmisija. Tas ir galvenais uzdevums visiem nozarē.

“Pašreiz tas, ko mēs darām ar lielajām slimnīcām, mēs kopā gatavojam infrastruktūru Covid-19 trešajam vilnim,”

sacīja D. Mūrmane-Umbraško. “Būtu muļķīgi izlikties, ka tā nevarētu notikt. Mēs visi, kas šajā nozarē strādājam, un īpaši tie, kuri strādā slimnīcās, zina, kāda ir realitāte un vienlaikus zina, kāda ir slimnīcu infrastruktūra, cik tā bija un ir gatava tikt galā ar visiem Covid-19 riskiem.” No Veselības ministrijas valsts sekretāres teiktā izriet, ka slimnīcas un Veselības ministrija gatavojas Covid-19 trešajam vilnim, un viens no galvenajiem uzdevumiem pirmajā pusgadā ir tieši slimnīcu infrastruktūras sakārtošana.

Veselības ministrijas speciāliste skaidri un nepārprotami neatbildēja uz jautājumu, vai un kādas pārmaiņas varētu skart slimnīcu reformu plānu? Neatkarīgā rakstīja, ka Covid-19 izplatība pašlaik parāda, ka valstī ir nepieciešamas arī lokālās slimnīcas, kurās krīzes situācija, kāda ir tagad, uzņemt infekciju slimību pacientus. Pašlaik pat dažas no slimnīcām, kurās bija likvidēta stacionārā palīdzība, to ir atjaunošanas, piemēram, Bauskas slimnīca vai Ludzas medicīnas centrs.

“Jā, situācija iezīmē savā ziņā to, ka lielāks slimnīcu skaits tas ir izdevīgi, lai gan būtībā problēma ir nevis māju skaits, bet personāla pieejamība,” sacīja D. Mūrmane-Umbraško. Visticamāk, slimnīcu reformas virzieni tiks pārskatīti, bet tāda apņemšanās kā ķirurģiskā profila mazināšanu noteiktās slimnīcās, kur ir mazs pieprasījums pēc šāda veselības pakalpojuma, tiks saglabāta.

Vai trešajam vilnim ir nauda?

Pašlaik nav zināms, vai būs nepieciešams vēl papildu finansējums slimnīcu infrastruktūrai un mediķu atalgošanai Covid-19 epidēmijas mazināšanā. Šāgada sākumā valdība piešķīra 11,73 miljonus eiro, lai slimnīcās izveidotu papildu gultas vietas Covid-19 pacientiem un aprīkotu tās ar nepieciešamajām medicīniskajām iekārtām. No kopējās summas 4,7 miljoni eiro novirzīti pamatkapitāla palielināšanai - Stradiņa slimnīcai (1,7 miljoni eiro) un Rīgas Austrumu slimnīcai (2,9 miljoni eiro). 6,8 miljoni eiro novirzīja 14 pašvaldību slimnīcām. Pašlaik Covid-19 pacienti tiek stacionēti trīs klīniskās universitātes slimnīcās, septiņās reģionālajās slimnīcās un divās lokālajās daudzprofilu slimnīcās - Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības slimnīcā Balvos un Dobeles un apkārtnes slimnīcā. Covid-19 pacienti, kuri sākotnējo veselības aprūpi ir saņēmuši klīniskās universitātes slimnīcās, atbilstoši veselības stāvoklim ārstēšanas pabeigšanai var tik pārvesti uz trīs pirmā līmeņa slimnīcām - Bauskas slimnīcu, Aizkraukles slimnīcu un Ludzas medicīnas centru. No pagājušās nedēļas Covid-19 pacientus uzņem arī Rīgas 1. slimnīca. Tāpat Covid-19 pacientu aprūpe tiek nodrošināta arī sešās specializētajās slimnīcās (divas specializētas traumatoloģijā, četras - psihiatrijā).

FAKTI

Slimnīcas, kurās ārstējas* Covid-19 pacienti smagā stāvoklī

Covid-19 pacientu skaits kopumā Smagā stāvoklī

Tukuma slimnīca 6 3
Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca 22 5
Rīgas Austrumu slimnīca 284 31
Stradiņa slimnīca 143 32
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca 27 3
Rēzeknes slimnīca 53 3
Liepājas reģionālā slimnīca 51 5
Vidzemes slimnīca 63 4
Daugavpils reģionālā slimnīca 127 18
Jēkabpils reģionālā slimnīca 47 5


*dati 2021. gada 29. janvārī

Veselība

Latvijas vēža skrīninga programmu efektivitāte uz Eiropas valstu fona ir kritiska. Daudzu citu Eiropas valstu iedzīvotāji no vēža skrīninga iegūst būtiski lielāku ieguvumu, nekā tas ir Latvijā, secināts Veselības ministrijas ziņojumā valdībai.

Svarīgākais