Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina Veselības ministriju pirms izskatīšanas valdībā novērst būtiskus trūkumus jaunajā mediķu darba samaksas kārtībā, lai tā nepasliktinātu ārstniecības personu situāciju.
Viens no trūkumiem šajā darba samaksas plānā, pēc arodbiedrības domām, ir priekšlikums jaunākā medicīniskā personāla vidējās darba samaksas noteikšanā samazināt proporciju no ārsta vidējās darba samaksas, proti, no 40 uz 29 procentiem.
Veselības ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju 2019. gada novembrī uzsāka darbu pie ārstniecības personu atalgojuma modeļa izstrādes, ņemot vērā Valsts kancelejas pieredzi publiskā sektora atlīdzības sistēmas attīstības jautājumos. Lai vispusīgi izvērtētu esošā ārstniecības personu atalgojuma modeļa problēmas un izstrādātu jaunu risinājumu, kā piemērotākā metode tika izvēlēta inovācijas domnīcas izveide ar iespējami plašu nozares ekspertu iesaisti.
Eksperti domnīcās nonāca pie vairākiem secinājumiem, un, ņemot vērā situācijas un problēmu izpēti, vienojās uzmanību pievērst tām problēmām, kuras ir tieši saistītas ar ārstniecības personu atalgojuma modeļa dažādiem aspektiem. Eksperti secināja, ka nav pietiekamas skaidrības un argumentu mērķa algas apjomam, nav definēta vēlamā proporcija starp pamatalgu un atalgojuma mainīgo daļu, nav definēts ārstniecības personu darba apjoms pilna laika ekvivalenta ietvaros. Tāpat tika secināts, ka nav skaidrības par personas kvalifikācijas, darba apjoma un darba kvalitātes saistību ar atalgojumu par vienu slodzi un trūkst skaidru, vienotu kritēriju algu fonda un ārstniecības nozares finansējuma sadalei. Sistēma neesot caurskatāma ne lietotājam, ne finansējuma piešķīrējam.
Vienlaikus dalībnieki nonāca arī pie tādas vispārzināmas patiesības, ka veselības nozares finansējums ir neatbilstošs sabiedrības vajadzībām un ka šīs domnīcas darba rezultātam jākļūst par “ceļa karti papildu finansējuma piešķiršanai un pamatotai tā sadalei”.
Saskaņā ar ekspertu un Veselības ministrijas sagatavoto ziņojumu, ko valdība šonedēļ plānojusi izskatīt, ārstu vidējai darba samaksai šogad ir jāatbilst divkāršai tautsaimniecībā nodarbināto vidējai darba samaksai. Māsu darba samaksai nepieciešams sasniegt 60 procentus, bet aprūpes atbalsta personu vidējā darba samaksai nepieciešams sasniegt 40 procentus no ārstu vidējās darba samaksas, lielāku finansējuma apjomu paredzot stacionārajām ārstniecības iestādēm.
Ārstniecības personu atalgojuma palielināšanas rezultātā 2019. gadā ārsta atalgojums bija jau 93 procenti no mērķa atalgojuma, māsām 89 procenti no mērķa algas un aprūpes atbalsta personām 89 procenti no mērķa algas. 2020. un 2021. gads noteikti iezīmēja vēl jaunas izmaiņas, kas ziņojumā nav ietverts, bet, kā zināms, arī šogad mediķu atalgojums ir palielināts.
Eksperti arī secināja, ka nav novērojama tieša saistība starp vidējā atalgojuma līmeni un slimnīcas līmeni, tieši otrādi - zemākā līmeņa slimnīcas ārstiem tiek maksāts lielāks atalgojums nekā augstākā līmeņa slimnīcās, neskatoties uz mazāku noslodzi.
Ekspertu domnīcā tika noteikta ārstniecības personu amata vērtībai atbilstoša mērķa alga, kuras lielums, ņemot vērā atalgojuma līmeni Latvijas darba tirgū 2020. gadā, sertificētam ārstam ir 3086 eiro un sertificētai māsai ar koledžas izglītību - 1820 eiro. “Šīs, kā arī citu vērtēto “mērķa algas” izmantojamas, nosakot ārstniecības personu mērķa algu nākotnē un veicot nepieciešamā papildu finansējuma aprēķinus,” secināts ziņojumā.
Jauno algu modeli plānots ieviest septiņu gadu laikā - no 2021. līdz 2027. gadam, un, kā minēts ziņojumā, tas bija jāsāk darīt vakar, tas ir, 1. martā, katru gadu paredzot pieaugumu -atalgojums tiek palielināts par attiecīgu summu jeb noteiktu procentu pret faktisko vidējo darba algu 2020. gadā. 2021. gadā tika piešķirts papildu finansējums 183,005 miljoni eiro, savukārt 2022. -2027. gadam nepieciešamais indikatīvi novērtētais papildu finansējums pret 2021. gadu ir 363,963 miljoni eiro.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība norāda, ka Veselības ministrijas virzītās jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības apstiprināšana Ministru kabinetā bez nepieciešamajām korekcijām nopietni apdraudēs valsts veselības aprūpes nodrošinājumu ar cilvēkresursiem. Mediķu arodbiedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība uzskata, ka ziņojums (lai arī tas pēc arodbiedrību aicinājuma ir papildināts arī ar kritisku viedokli) satur virkni neatbilstību par esošo darba samaksas sistēmu. Ziņojums satur kļūdainus pieņēmumus, un uz tiem balstīt jaunas kārtības ieviešanu būtu neattaisnojams risks, norāda arodbiedrībā. Jaunajā darba samaksas kārtībā nepieciešams novērst vairākus būtiskus trūkumus, piemēram, nepieļaut, ka tiek samazināta jaunākā medicīniskā personāla vidējās darba samaksas proporcija no ārsta algas - no 40 uz 29 procentiem, kas novestu pie šo medicīnas darbinieku algu samazināšanās attiecībā pret citu mediķu algām (proti, ārstiem pieaugtu, bet jaunākajam medicīniskajam personālam stāvētu uz vietas). Sociālie partneri arī uzskata, ja jaunā darba samaksas kārtība nedrīkst radīt nesamērīgu birokrātisku slogu ne darbiniekiem, ne arī darba devējiem.
“Darba samaksas nosacījumu pasliktināšana un birokrātijas pieaugums nevis piesaistīs darbaspēku valsts veselības aprūpes sektoram, bet gan atbaidīs no tā. Covid-19 pandēmijas apstākļos šādai rīcībai var būt katastrofālas sekas vistuvākajā laikā,” norāda arodbiedrības pārstāve Inga Rudzīte.
*****
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
