Vairākas politiskās partijas nākušas klajā ar ierosinājumu Covid-19 pandēmijas laikā ģimenēm ar bērniem izmaksāt vienreizēju pabalstu vai piemaksas. Covid-19 ārkārtas situācijas laikā ģimenēm ir pieejams krīzes pabalsts, taču Labklājības ministrijas dati neliecina, ka šādu pabalstu būtu saņēmis liels skaits ģimeņu, gluži pretēji. Vai vienreizējs pabalsts 500 eiro atrisinās ģimeņu problēmsituāciju jeb tas ir uzlūkojams kā populistisks gājiens, lai krātu sev politisko kapitālu?
Nacionālā apvienība rosina Ministru prezidentu un koalīciju vienoties par vienreizēja pabalsta izmaksu ģimenēm atkarībā no bērnu skaita. Tas, pēc politiķu domām, kalpotu kā papildu atbalsts, lai mazinātu negatīvās sekas Covid-19 ierobežojumu laikā. Taču šis politiskais spēks nebūt nav pirmais, kas rosina piešķirt Latvijas ģimenēm ar bērniem pabalstu, kura izmaksa nebūtu atkarīga no ģimenes rocības, proti, nevērtējot ģimenes materiālo situāciju.
Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars norāda, ka daudzas ģimenes pašlaik piedzīvo ienākumu sarukumu un vienlaikus bērni jau ilgstoši mācās mājās, kam ģimenes pielāgo savu ikdienu un iegādājas dažādas mācībām nepieciešamas preces. “Vajadzīgs jauns risinājums, lai sniegtu ģimenēm atbalstu, vairotu optimismu par nākotni un vienlaikus veicinātu patēriņa pieaugumu un stiprinātu valsts tautsaimniecību. Tā kā ārkārtas situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, mēs uzskatām, ka līdzās šiem ierobežojumiem jābūt arī papildu atbalstam,” saka politiķis.
Kā Nacionālā apvienība redz šāda pabalsta izmaksu?
Ģimenēm varētu izmaksāt vienreizēju pabalstu - 500 eiro par katru bērnu. Pabalstu vajadzētu izmaksāt arī par aizbildniecībā vai audžuģimenē esošiem bērniem. Politiskais spēks aprēķinājis, ka kopumā šim mērķim būtu nepieciešami 170 miljoni eiro un pabalsta izmaksu varētu uzsākt no 1. marta.
Papildus partija rosina veikt piemaksas ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti - 250 eiro, kā arī daudzbērnu ģimenēm - 250 līdz 500 eiro. Par bērniem vecumā līdz 24 gadiem, ja viņi ir apgādībā un mācās, piemaksa būtu 250 eiro. Arī piemaksām būtu nepieciešams papildu finansējums - pēc Nacionālās apvienības aplēsēm, tie būtu 23 miljoni eiro.
Pabalstu un piemaksu izmaksas automātiski notiktu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sistēmā, un būtu iespēja no pabalsta arī atteikties, ja ģimenes ieskatā pabalsts nav nepieciešams. Nacionālā apvienība ar priekšlikumu izmaksāt papildu pabalstus ģimenēm ar bērniem nāca klajā jau novembrī, norāda apvienībā, taču tas neesot guvis atbalstu valdības koalīciju veidojošo partiju vidū.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa uz Neatkarīgās jautājumu par iespēju ģimenēm izmaksāt šādu vienreizēju pabalstu izsakās atturīgi, norādot, ka tas tiešām ir politiski vērtējams ierosinājums un jāskatās, vai tam ir visu politisko spēku atbalsts. “Ja mēs skatāmies no nozares viedokļa, tad papildu atbalsts ģimenēm ir būtisks un atbalstāms. Kā šādu ierosinājumu izpildīt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pusē, ja tiktu pieņemts šāds politisks lēmums, ir jāvērtē un jāapspriež,” sacīja L. Āboliņa.
Saeimā pagājušajā nedēļā deputāti apsprieda situāciju, vai un cik daudzas ģimenes un iedzīvotāji pašlaik ir pieteikušies krīzes pabalstam, kas izveidots tieši Covid-19 epidēmijas laikā, lai palīdzētu iedzīvotājiem kritiskā situācijā. Tomēr, kā izrādās, šāds pabalsts nav pieprasīts. Labklājības ministre Ramona Petraviča atzīst, ka par krīzes pabalstu nav liela interese. “Nepiepildās tas, ko mēs sagaidījām,” secināja ministre. Savukārt slimības palīdzības pabalstu, ko var pašlaik saņemt vecāki, kuri nevar strādāt attālināti, bet kuriem ir jārūpējas par bērniem, kuriem, savukārt, jāmācās attālināti, līdz šā gada 31. janvārim bija pieprasījušas 310 personas (izmaksāti 75 000 eiro). Tā arī ir tikai neliela daļa ģimeņu, ja ņem vērā, cik Latvijā ir bērnu un ģimeņu ar bērniem. Lielāka interese ir par bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ko saņēmušas 7000 personas.
Politiķi ierosina šādu pabalstu maksāt, izmantojot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sistēmu, taču, kā Neatkarīgajai precīzi norāda Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks, priekšlikumā netiek minēts, ka šādu pabalstu rosinātu maksāt no sociālās apdrošināšanas budžeta, kas veidojas no strādājošo sociālajām iemaksām. Ģimenes valsts pabalstu, kas ir universāls pabalsts, proti, tāds, kuru piešķir visām ģimenēm, neatkarīgi no to ienākumiem, maksā no pamatbudžeta. “Un ja jaunais atbalsts būtu universāls un tiktu piešķirts neatkarīgi no ģimenes ienākumiem, tad tas ir maksājams no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem jeb valsts pamatbudžeta,” uzskata Ingus Alliks.
Vienīgais politiskais spēks, kas līdztekus Nacionālajai apvienībai, rosinājis ieviest pabalstu ģimenēm, ir partija “Progresīvie”, kas gan nav valdību veidojošā koalīcijā. Partijas “Progresīvie” valdes loceklis sociologs Igors Kļaviņš sacīja, ka “izmaksāt 500 eiro vienā reizē vai 100 eiro ik mēnesi piecus mēnešus ir nebūtiskas detaļas”. Izmaksas kārtība nemainīs rezultātu, jo svarīgākais ir pēc iespējas ātrāk vienoties un sniegt būtisku atbalstu, kuru gaida visi Latvijas vecāki. Politiķi uzskata, ka iepriekš labklājības ministres piedāvātais atbalsts skāra tikai šauru ģimeņu grupu un tas bija acīmredzami nepietiekams, jo pašreizējie krīzes kompensācijas maksājumi nesasniedz lielu daļu darbu zaudējošo vecāku tāpat kā pavasarī.
Pirmdienas vakarā noslēdzās valdību veidojošo partiju sanāksme, bet bez rezultāta jautājumā par pabalstu ģimenēm. Vienīgais politiskais spēks, kas valdības ietvaros atbalsta šāda pabalsta ieviešanu, ir Jaunā Konservatīvā partija. Tās līderis Jānis Bordāns sacīja, ka pabalstam būs vairāki ieguvumi - atbalsts ģimenēm, kā arī ekonomikai labvēlīgi, jo nauda “negulēs bankās”, bet ģimenes varēs iegādāties, piemēram, skolai nepieciešamos datorus.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (Attīstībai/PAR), atzīstot, ka atbalsts nepieciešams, tomēr aicināja diskutēt par veidu un apmēru, iespējams, runājot par konkrētām iedzīvotāju grupām, kurām tas visvairāk nepieciešams. Partijas KPV.LV Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo skeptiski vērtēja šo ierosmi, lai gan nebija pilnībā pret. Viņaprāt, ir jādomā, vai tieši materiāls atbalsts ir vislabākais, ņemot vērā ģimeņu prasmes izmantot atbilstoši naudas pabalstus. Valdības koalīcija nevienojās par gala lēmumu, bet turpinās izvērtēt - vai un kā atbalstīt ģimenes.
