Valsts kontroles veiktā revīzija par mediķiem un valsts iestāžu darbiniekiem veiktajām piemaksām atklāj, ka valdības piešķirtais finansējums mediķu atbalstam nav izlietots pilnā apmērā, pat ne puse no pieejamās naudas.
Vienīgie mediķi, kuriem piemaksās izmantots viss pieejamais finansējums un pat vairāk, ir ģimenes ārsti. Valsts kontrole secinājusi, ka viens no iemesliem, kāpēc tieši tie mediķi, kuri ar Covid-19 pacientiem strādā slimnīcās, saņēmuši kopumā mazāku atbalstu, ir stacionārajām ārstniecības iestādēm noteiktās sarežģītās prasības piemaksu administrēšanai.
Valsts kontrole starpziņojumā vērtēja Covid-19 seku novēršanai papildus piešķirto līdzekļu pamatotību un faktisko izlietojumu. Tieši mediķu piemaksām valdība jau pagājušā gada sākumā piešķīra papildu naudu. Veselības ministrija tobrīd bija aplēsusi, ka, ņemot vērā iespējamību saslimstības intensitātei Latvijā sasniegt plašas epidēmijas apmērus, piemaksu nodrošināšanai nepieciešami astoņi miljoni eiro. Savukārt veselības ministre atbilstoši Ministru kabineta pilnvarojumam lēma par piemaksu noteikšanas kritērijiem - personu loku, kurām nosakāmas piemaksas, par laika posmu un par pieļaujamo piemaksu apmēru proporcionāli ieguldītajam darbam tiem darbiniekiem, kuriem ir tieša saskare ar Covid-19 pacientiem un kuri ir iesaistīti Covid-19 testēšanā, jautājumu risināšanā un seku novēršanā.
Valsts kontrole revīzijā atklājusi, ka piemaksām faktiski tika izlietota tikai daļa piešķirtās naudas jeb 68 procenti, tātad 5,4 miljoni eiro.
Vidējās piemaksas, ko saņēma mediķi slimnīcās, nav lielas - tās svārstās no 18 līdz 165 eiro. Tādas piemaksas, kas būtu lielākas par 400 eiro, izmaksātas tikai divās reģionālajās slimnīcās.
Piešķirtais finansējums un tā reālais sadalījums parāda, ka mediķu, kuri strādā stacionāros ar Covid-19 pacientiem, piemaksām izlietoti 1,4 miljoni eiro no pieejamiem 3,6 miljoniem eiro, tas ir mazāk nekā puse no pieejamās naudas. Viss pieejamais finansējums un pat vairāk izlietots piemaksām ģimenes ārstiem. 80 procenti finansējuma izlietots arī piemaksās farmaceitiem, bet veselības nozares valsts iestādēs strādājošajiem piemaksās izlietoti 60 procenti no pieejamās naudas jeb nepilns miljons eiro.
Valsts kontroles revidenti norāda, ka piešķirtā finansējuma apguves atšķirības ir saistītas ar dažādām prasībām piemaksu pamatotības pierādīšanai. Piemēram,
stacionārajām ārstniecības iestādēm bija noteiktas sarežģītas prasības piemaksu administrēšanai - iestādes vadītājiem bija jāveic savu nodarbināto iesaistes un ieguldījuma novērtējums, jāveic precīza darba laika uzskaite par iesaisti Covid-19 jautājumu risināšanā, lai lemtu par piemaksas piešķiršanu,
savukārt ģimenes ārstu praksēm tika noteikta fiksēta piemaksa neatkarīgi no praksē reģistrēto pacientu un nodarbināto skaita un prakses iesaistes Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā (nevērtējot, piemēram, veikto manipulāciju skaitu).
Pārbaudē konstatēts, ka no piemaksām stacionāro ārstniecības iestāžu nodarbinātajiem 46 procenti jeb 655 009 eiro novirzīti Rīgas Austrumu slimnīcai, kur tika nogādāti ar Covid-19 saslimušie pieaugušie, un slimnīcas stacionārs “Latvijas Infektoloģijas centrs” kļuva par Covid-19 pacientu ārstēšanas centru valstī. Atlikušie 785 307 eiro tika novirzīti piemaksu nodrošināšanai pārējās stacionārajās ārstniecības iestādēs nodarbinātajiem atbilstoši iestāžu pieprasījumiem.
Revidentu uzmanību piesaistīja dati, ka tikai 28 no 40 stacionārajām ārstniecības iestādēm pieprasīja finansējumu piemaksu nodrošināšanai. Turklāt stacionārajām ārstniecības iestādēm piešķirtā finansējuma apjoma atšķirības nav likumsakarīgas, jo, piemēram, 4. līmeņa slimnīcas - Rēzeknes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca - finansējumu ir pieprasījušas mazākā apmērā vai nav pieprasījušas nemaz (Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca) nekā vairākas zemākā, 1. un 2. līmeņa slimnīcas (Bauskas slimnīca, Preiļu slimnīca). Tāpēc revidenti veica visu līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu esošo stacionāro ārstniecības iestāžu aptauju, lai pārliecinātos, vai slimnīcas izprot, pēc kādiem kritērijiem piemaksas piešķiramas. No ziņojuma izriet, ka veselības ministra (tobrīd veselības ministre bija Ilze Viņķele) rīkojumā noteiktie piemaksu piešķiršanas kritēriji pieļāva atšķirīgu interpretāciju, tie nebija skaidri definēti, un slimnīcas, pat sazinoties ar ierēdņiem, nespēja rast atbildi, kā piemaksu jautājumu nokārtot.
Revīzijas ziņojumā, piemēram, ir šāds slimnīcas skaidrojums: “Nebija saprotams, kādā veidā no darbinieka kopējā darba laika ir nodalāms laiks Covid-19 jautājumu risināšanai vai testēšanai”, kā arī šāds “Covid-19 jautājumu risināšanai veltīta darba laika uzskaite ir pārmērīgs slogs”.
Valsts kontroles ziņojumā atrodami arī konkrēti piemēri, kas skaidri liecina, ka slimnīcas piemaksas piešķīra pēc ļoti dažādiem kritērijiem, piemēram, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs aprīlī piemaksas nodrošināja 65 darbiniekiem jeb septiņiem procentiem no visiem darbiniekiem un maijā - 17 darbiniekiem jeb diviem procentiem, tomēr šajā laikā nebija neviena pacienta ar Covid-19. Liepājas reģionālā slimnīca martā noteica piemaksu no 0,005 procentiem līdz 20 procentiem, vidējā piemaksa bija vien 27,61 eiro, Rēzeknes slimnīca martā noteica piemaksu 50 procentu apmērā, līdz ar to vidējā piemaksa bija 192,12 eiro.
Valsts kontrole aicina Veselības ministriju, nosakot piemaksu noteikšanas kritērijus, neradīt pārmērīgu administratīvo slogu ārstniecības un veselības resora iestādēm un vienlaikus nodrošināt kontroli pār rīkojumā noteikto kritēriju ievērošanu.
*****
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
