Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti asā sarunā centās noskaidrot, vai un kāda ir bijusi labklājības ministres Ramonas Petravičas rīcība, lai samazinātu Covid-19 riskus sociālās aprūpes centros.
Lai gan labklājības ministre uzsvēra, ka jau pagājušā gada februārī (!) un vēlāk jau šāgada rudenī, kad sākās Covid-19 otrais vilnis, ir izdarīts viss, lai aprūpes centros dzīvojošos cilvēkus sargātu no infekcijas, joprojām daudzos aprūpes centros Latvijā nav ne Covid-19 eksprestestu, ne digitālo termometru pietiekamā skaitā, ne arī oksimetru, lai noteiktu saslimušo veselības stāvokli. Par eksprestestu neizmantošanu aprūpes centros vispār vainojama, pēc R. Petravičas teiktā, ir Veselības ministrija, kas neesot atļāvusi tādus izmantot.
Covid-19 pandēmija atklāj sabiedrībai ne tikai virkni problēmu dažādās nozarēs Latvijā, bet arī skaidri parāda vienas vai otras amatpersonas neizdarību, kūtrumu vai neizpratni par situācijas nopietnību. Tāpat atklājas arī informācija par iespējamu nolaidību vai pat pārkāpumiem. Vakar veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka pēc pārbaudes par Covid-19 vakcīnu iepirkumu ir ierosinātas divas disciplinārlietas - viena pret Veselības ministrijas galveno ierēdni - valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško, bet otra pret Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu. Dienesta pārbaudē tika vērtēts 2020. gada novembra lēmums pieteikties uz “BioNTech-Pfizer” vakcīnām, tā tiesiskums un pamatojums, un Covid-19 vakcīnu portfeļa veidošanas procesa atbilstība labas pārvaldības principiem. Dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski, tomēr lēmuma pieņemšanā nav ievēroti labas pārvaldības principi. Abu ierēdņu atbildība vēl tiks vērtēta.
Labklājības jomā savukārt atbildība tiek prasīta no labklājības ministres Ramonas Petravičas, un tas ir saistīts ar augsto Covid-19 izplatību sociālās aprūpes centros. Ministre, skaidrojoties par padarīto, Saeimas deputātiem sacīja to pašu, ko jau paudusi publiski: pavasarī izdevās izvairīties no Covid-19 aprūpes centros, bet rudenī - nē. Ministre apgalvo, ka jau 28. februārī bija pieņemtas un visiem zināmas vadlīnijas, kā rīkoties, lai mazinātu Covid-19 riskus aprūpes centros. Valsts sociālās aprūpes centriem tika piešķirts papildu finansējums - viena miljona apmērā, lai sagatavotos infekcijas otrajam vilnim. No ministres stāstītā izriet, ka viss ir bijis izdarīts, taču Covid-19 ir Covid-19, un pansionāti no tā nav pasargāti. “Ja valstī palielināšanas saslimšana, tad šī infekcija ienāk arī aprūpes centrā. Aprūpes centru darbinieki pēc sava darba dodas ikdienas gaitās, protams, arī viņi saslimst, un neraugoties, ka tiek veiktas pārbaudes, ņemtas analīzes, daudzos gadījumos klienti un darbinieki ir asimptomātiski un nav iespējams ne ar temperatūras mērīšanu, ne aptaujājot par pašsajūtu, izķert inficētos,” sacīja R. Petraviča.
Viens no veidiem, kā ātrāk konstatēt inficēšanos ar Covid-19, ir eksprestesti. “Mēs jau pērn rudenī runājām par iespēju izmantot eksprestestus, bet tas tika izlemts tikai janvārī. Valsts sociālās aprūpes centrs “Rīga” tos sāka lietot, kā teikt, paši uz savu galvu, un šodien varam teikt, ka tie darbojas, jo ir izķerti 18 Covid-19 saslimšanas gadījumi, kurus pēc tam arī apstiprināja laboratoriski,” teica labklājības ministre. Pašlaik šādi testi ir nodrošināti visos valsts sociālās aprūpes centros, bet pašvaldību pansionātos pagaidām šo testu nav. Kāpēc? Ir izsludināts iepirkums, kura rezultāti vēl nav zināmi, līdz ar to arī nav zināms, kad pašvaldības tos saņems. Labklājības ministre apstiprināja, ka iepirkumu organizēja Aizsardzības ministrija un pašlaik ir apstrīdēts iepirkuma rezultāts, kas, savukārt, nozīmē, ka pie eksprestestiem tik ātri pašvaldības netiks.
Gan runājot par eksprestestiem, gan citiem Covid-19 epidēmijas apturēšanai nepieciešamajiem rīkiem, nav absolūti skaidrs, kāpēc lēmumi tiek pieņemti tik novēloti. Ja otrais Covid-19 vilnis sākās rudenī, kāpēc tikai tagad tiek pirkti termometri, testi un citas lietas, kas nepieciešams aprūpes centros?
Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs ministrei veltīja šādus vārdus: “Es saskatu ļoti daudz melu šajā jūsu paziņojumā, tāpēc man ir jautājums, kurā protokolā vai kurā valdības sēdē Labklājības ministrija rudenī pacēla jautājumu par eksprestestiem? Jūs 22. janvārī izsauca pie sevis premjers, lai saņemtu no jums informāciju par situāciju aprūpes centros, un jūs teicāt, ka Veselības ministrija neļauj jums šos eksprestestus pirkt.” Labklājības ministre apstiprināja, ka sarunas par eksprestiem “tika uzsāktas novembra beigās, decembra sākumā, bet ekspertu viedoklis bija, ka tie nedos gaidīto rezultātu un nebūtu izmantojami”.
Tāds pats jautājums ir gan par termometriem, oksimetriem, kurus daži pansionāti saņēmuši dāvinājumā, bet ne kā valsts organizētu atbalstu, un citām lietām, par kurām tagad mēģina izmisīgi rast attaisnojumu, kāpēc to vēl nav laikā, kad, iespējams, tuvojas jau trešais Covid-19 epidēmijas vilnis.
Atbildi par Labklājības ministrijas rīcību līdzīgi kā Veselības ministrijas gadījumā ar dienesta pārbaudi, varētu sniegt Valsts kontroles pārbaude, ko rosinājis premjers. Tomēr tās rezultāti būs zināmi tikai aprīlī. Labklājības ministrija informē, ka detalizētu atbildi uz virkni jautājumu gatavo un nosūtīs Saeimai, jo… Saeimas deputāts ir uzrakstījis vēstuli ar jautājumiem. Saeimas deputāti vaicāja ministrei, vai viņa atkāpsies no amata, ja Valsts kontroles ziņojums būs negatīvs un atklās problēmas lēmumu pieņemšanā, bet ministre uz šo jautājumu tieši neatbildēja. “No premjera puses tas ir novērtējams solis, jo tas noņems šaubas par to, vai kaut kas ir bijis vai nav bijis izdarīts, lai pasargātu sociālās aprūpes centrus no Covid-19. Es premjera soli vērtēju pozitīvi. Kad būs ziņojums, analizēsim, mēs nevaram runāt par to, ko nezinām, kas būs,” sacīja R. Petraviča.
Saruna par sociālās aprūpes centriem un Covid-19 parāda arī virkni citu problēmu, par kurām līdz šim runāts maz vai nemaz. Piemēram, kāpēc Covid-19 epidēmijas laikā ne visos sociālās aprūpes centros ir profesionāli mediķi, kuri var objektīvi novērtēt klientu situāciju? Kāpēc sociālās aprūpes centriem nav detalizētu algoritmu, kā rīkoties, ja aprūpes centrā konstatēts Covid-19 (šos algoritmus Veselības ministrija sola izsūtīt šonedēļ)? Ko darīt ar aprūpes centru infrastruktūru, kas pat pie esošām vadlīnijām neļauj pasargāt cilvēkus no Covid-19, jo centros cilvēki spiesti dzīvot cieši viens pie otra, visi izmantot vienas un tās pašas labierīcības un nav iespējams nodalīt klientus vismaz trijās daļās, kā to prasa uz papīra uzliktās vadlīnijas?
