Labklājības ministre: arī pensionāriem vajag pabalstu

POLITIĶI cenšas pārspēt viens otru: vai nu ar dažādiem nepārdomātiem izteicieniem, vai solījumiem pabalstus piešķirt visiem © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Kamēr valdību veidojošo partiju politiķi nav vienojušies, vai un kādu finansiālu atbalstu Covid-19 epidēmijas laikā sniegt ģimenēm ar bērniem, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) ierosinājusi vienreizēju pabalstu izmaksāt arī vecuma pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti.

Arī pensionāriem vai tikai tiem, kuri patiešām krīzē

Labklājības ministre Ramona Petraviča Neatkarīgajai norāda, ka kopumā atbalsta ideju palīdzēt šajā situācijā ģimenēm ar bērniem. Tomēr ministrei ir radusies vēl viena ideja, ko, visticamāk, ar prieku uztvertu seniori un cilvēki ar invaliditāti.

Jāatgādina, ka Nacionālā apvienība rosinājusi Ministru prezidentu un valdību veidojošo partiju koalīciju vienoties par vienreizēja pabalsta - 500 eiro - izmaksu ģimenēm atkarībā no bērnu skaita. Tas, pēc politiķu domām, kalpotu kā papildu atbalsts, lai mazinātu negatīvās sekas Covid-19 ierobežojumu laikā.

“Ja politiķi izšķirtos atbalstīt šādu Nacionālās apvienības priekšlikumu, tad es arī sadarbības sanāksmē rosināju paplašināt iedzīvotāju kategoriju, kas varētu pretendēt uz šādu atbalstu, un

tāds pats vienreizējs pabalsts, manuprāt, būtu jāsaņem arī vecuma pensionāriem, invaliditātes pensiju saņēmējiem un personām ar invaliditāti, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu,” Neatkarīgajai sacīja R. Petraviča.

Tomēr ministres ieskatā jēgpilnāks noteikti būtu tēmēts atbalsta veids, proti, tiem, kuriem visvairāk tāds nepieciešams. Tāpēc būtu jāmeklē iespējas, kā atbalstīt tos cilvēkus, kuriem palīdzība ir nepieciešama, kuri krīzes apstākļos ir cietuši.

LABKLĀJĪBAS ministre Ramona Petraviča pretim Nacionālās apvienības priekšlikumam liek “jaunu kārti” - vienreizēju pabalstu visiem vecuma pensionāriem / Oksana Džadana/ F64

“Lielai daļai cilvēku algas nav samazinātas, tāpēc “helikoptera” princips, ka naudu maksā visiem, nevērtējot ienākumus, būtu nodokļu maksātāju naudas netaisnīga izmantošana,” uzskata labklājības ministre. “Līdz ar to Labklājības ministrija, visticamāk, kopā ar Ekonomikas un Finanšu ministriju, meklēs risinājumus, lai atbalsts būtu mērķtiecīgāks. Vēlos atgādināt, ka es jau pavasarī ierosināju izmaksāt vienreizēju pabalstu ģimenēm ar bērniem, bet toreiz to noraidīja. Tāpēc arī pašlaik tā ir kopīga koalīcijas partiju izšķiršanās.”

Ja ne 500 eiro, tad kur citi priekšlikumi?

Panākt politiķu atbalstu vienreizējam pabalstam ģimenēm ar bērniem vai citām sabiedrības grupām, piemēram, pensionāriem, būs sarežģīti. Par to liecināja arī pirmdienas valdību veidojošās koalīcijas sadarbības sanāksme, kurā raisījās asas diskusijas un vienošanās netika panākta. Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars atzina, ka diskusijas bija ilgas, asas un emocionālas. Politiķis norādīja, ka sarunā notika tas, no kā politiskais spēks visvairāk baidījies. Tie ir divi vārdi, kas varot nogremdēt jebkuru ideju -“jā, bet”. Diskusijā parādījušies dažādi argumenti pret, bet maz skaidras nostājas jautājumā: ja visi vienojas, ka ģimenes ar bērniem šajā krīzē jāatbalsta, tad kāpēc nav citu priekšlikumu? Par repliku, ka ir precīzi jāatrod iedzīvotāju grupas, kurām šis atbalsts ir nepieciešams, jo visas Latvijas ģimenes ar bērniem ir pārāk plaša kategorija, R. Dzintars sacīja, ka “šaurāk par ģimenēm ar bērniem sašaurināt nav iespējams”. Neatkarīgā rakstīja, ka Nacionālās apvienības priekšlikumu atbalsta arī Jaunā konservatīvā partija. Savukārt citu politiķu viedokļi jau ir sacēluši diskusiju vētru sabiedrībā.

Politiķu izteikumi saceļ vētru

Sociālajos tīklos visai negatīvi ir uztverts partijas KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Māra Možvillo (viņš pārstāv jaunveidojamo politisko spēku “Par cilvēcīgu Latviju”) teiktais. Proti, politiķis, lai arī pauda atbalstu idejai, tomēr norādīja, ka šādu vienreizēju pabalstu tad arī saņemtu cilvēki, “kuri īsti nesaprotot naudas vērtību”, ka tik liela pabalsta saņemšana “varētu izvērsties par traģēdiju daudzās ģimenēs, jo pieklibo gan finanšu pratība”, gan “ar naudas pareizu izlietošanu saistītas lietas”. To viņš secina pēc savas darba pieredzes pašvaldībā.

FINANŠU ministra Jāņa Reira izteikumi kārtējo reizi izsaukuši sašutumu iedzīvotājos / Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Vēl lielākas diskusijas raisījis finanšu ministra Jāņa Reira (“Jaunā Vienotība”) teiktais. Lai gan ministrs centās pamatot savu domu par mērķētu atbalstu tām sabiedrības grupām, kurām palīdzība patiešām ir visnepieciešamākā, visa Latvija J. Reira teiktajā sadzirdēja, ka vienreizēja pabalsta 500 eiro apmērā izmaksa ģimenēm ar bērniem nebūtu lietderīga. Sociālo tīklu lietotāji, komentētāji, savukārt, norādīja, ka nelietderīgs, iespējams, ir pats ministrs.

Pēc divām nedēļām politiķi pie šīs diskusijas atgriezīsies, un jācer, ka tā būs produktīvāka.

Izpēte

Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.

Svarīgākais