Pieaugot Covid-19 pacientu vecumam, pieaug arī nāves gadījumu īpatsvars, secinājis Slimību profilakses un kontroles centrs, apkopojot provizoriskos mirstības datus par 2020. gadu. Lai arī izskanējušas dažādas spekulācijas par mirstības pieauguma iemesliem pagājušajā gadā, kad visu pasauli pārņēma jaunais koronavīruss, epidemiologi uzskata, ka tomēr 2020. gadā novērotais nelielais mirstības pieaugums ir saistīts tieši ar Covid-19.
Puse mirušo Covid-19 pacientu vecāki par 80 gadiem
2020. gadā Latvijā ir reģistrēti 930 nāves gadījumi, kuros Covid-19 bija tiešais nāves cēlonis vai nāves iestāšanos veicinošais faktors, vai arī cits nozīmīgs stāvoklis. Tie ir provizoriskie dati, kas vēl var palielināties, jo turpinās datu apkopošana un izvērtēšana, norāda Slimību profilakses un kontroles centrā.
Analizējot ar Covid-19 infekciju saistītos nāves gadījumus pa vecuma grupām, ir redzama izteikta vecuma faktora ietekme - pieaugot vecumam, pieaug arī letālo gadījumu īpatsvars Covid-19 slimnieku vidū.
Vairāk nekā desmit procenti no visiem nāves gadījumiem reģistrēti Covid-19 pacientiem vecumā līdz 59 gadiem, 14,3 procenti mirušo ir vecumā 60 līdz 69 gadi, 28,2 procenti - vecumā no 70 līdz 79 gadiem un lielākā daļa mirušo jeb 47 procenti ir vecumā 80 un vairāk gadu.
Pasaules veselības organizācija norāda, ka tā saucamais Covid-19 letalitātes rādītājs ir divi procenti, savukārt Latvijā tas ir nedaudz augstāks. Kopējais mirušo īpatsvars ir 2,3 procenti no visiem 2020. gadā reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem. Analizējot datus par mirušo īpatsvaru pret saslimušo skaitu dažādās vecuma grupās, epidemiologi secina, ka, pieaugot Covid-19 pacientu vecumam, pieaug arī nāves gadījumu īpatsvars. Ja Covid-19 pacientu vecuma grupā no 60 līdz 69 gadiem, kuriem ir apstiprināta diagnoze, miruši 2,2 procenti, tad 70 līdz 79 gadu grupā mirstības rādītājs ir jau deviņi procenti, bet vecuma grupā no 80 līdz vairāk gadiem šis rādītājs ir jau pavisam augsts, proti, mirusi gandrīz piektā daļa pacientu. 2020. gadā kopā Covid-19 rezultātā mirušas 467 sievietes un 463 vīrieši. Letalitāte sieviešu populācijā ir divi procenti un vīriešu - 2,6 procenti.
2020. gadā, pieaugot saslimstībai ar Covid-19, pieauga arī ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits. Tajās nedēļās, kad ir visaugstākais jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits, arī mirstības līkne iet uz augšu, rāda Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti skaidro, ka nāves cēloņu kodēšana notiek saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas detalizēti aprakstīti Pasaules veselības organizācijas Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikatorā, un Covid-19 gadījumā tā nav atšķirīga. “Pasaules veselības organizācija ir izveidojusi īpašus kodus Covid-19 gadījumu kodēšanai - U07.1 (Covid-19, vīruss identificēts) un U07.2 (Covid-19, vīruss nav identificēts), un tos iespējams izmantot arī nāves cēloņu kodēšanai, aizpildot nāves cēloņu medicīniskās apliecības,” skaidro Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Ilze Arāja. Reizi mēnesī dzimtsarakstu nodaļas iesniedz centram medicīniskās apliecības par nāves cēloni un medicīnas apliecības par perinatālās nāves iestāšanos, kurām pēc centralizētas pārbaudes veikšanas tiek veikta nāves pamatcēloņa izvēle un piešķirts galīgais kods, lai nodrošinātu interpretācijas atšķirību novēršanu, vienotu nāves cēloņu kodēšanas principu ievērošanu un nāves cēloņu statistikas starptautisku salīdzināmību.
*****
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
