Covid-19 epidēmijas laikā, kad no slimnīcām prasa detalizētas atskaites par piemaksām izlietoto naudu, citas veselības nozares iestādes piemaksas izmaksājušas bez īpašas uzskaites. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mediķu piemaksām netika izmantota pat puse paredzētā finansējuma, savukārt valsts pārvaldē finansējums izlietots vismaz 60 procentu apmērā.
Covid-19 piemaksu piešķiršanu veselības nozarē izvērtējusi Valsts kontrole, secinot, ka ārstniecības iestādēm bija būtiski lielāks birokrātisks slogs, atskaitoties par piemaksām, nekā citās iestādēs.
Covid-19 epidēmijas pirmajā vilnī piemaksām ārstniecības personām un citiem veselības aprūpes sektorā nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, Veselības ministrijai tika piešķirti astoņi miljoni eiro, bet piemaksām faktiski izlietoja 5,5 miljonus eiro. Neatkarīgā jau rakstīja, ka pilnībā visu piešķirto finansējumu izlietoja ģimenes ārstu piemaksām, savukārt slimnīcās strādājošo atbalstam tika izlietoti tikai 40 procenti naudas.
Veselības ministrs rīkojumā noteica, ka piemaksas var saņemt nodarbinātie, kuriem ir tieša saskare ar Covid-19 pacientiem vai kuri ir iesaistīti Covid-19 testēšanā, jautājumu risināšanā un seku novēršanā. Tomēr kritēriji piemaksu piešķiršanai bija atšķirīgi katrai nodarbināto kategorijai.
Piemēram, stacionārajās ārstniecības iestādēs un veselības resora iestādēs nodarbinātajiem tika noteiktas procentuālas piemaksas atbilstoši nodarbināto iesaistei, secinājusi Valsts kontrole. Lai noteiktu piemaksas apmēru, bija jāveic Covid-19 jautājumu risināšanai patērētā darba laika uzskaite. Savukārt ģimenes ārstu praksēm tika noteiktas fiksētas piemaksas, neņemot vērā prakšu noslodzes. Farmaceitiem piemaksa tika maksāta par A sarakstā iekļauto kompensējamo medikamentu izsniegšanu, tas ir, recepšu skaitu.
Valsts kontrole konstatējusi, ka arī Veselības ministrijā, Nacionālajā veselības dienestā un Slimību profilakses un kontroles centrā nodarbinātajiem tika noteiktas fiksētas piemaksas pie darba algas.
Lai gan šīm iestādēm, tāpat kā slimnīcām, bija pienākums veikt nodarbināto darba laika uzskaiti un piemaksu aprēķināt proporcionāli ieguldījumam Covid-19 jautājumu risināšanā, pārbaudē konstatēts, ka Veselības ministrija to neveica.
Savukārt Nacionālā veselības dienesta un Slimību profilakses un kontroles centra nodarbinātie uzskaitīja papildu pienākumiem patērēto laiku, tomēr tas neietekmēja aprēķinātās piemaksas apjomu, jo piemaksas tika noteiktas procentuāli no darbinieku pilnas slodzes mēnešalgas.
Tas, ka piešķirtais jeb piemaksām pieejamais finansējums dažādās veselības jomās strādājošiem tika izlietots tik dažādā apjomā, ir izskaidrojams tieši ar atšķirīgām prasībām piemaksu pamatotības pierādīšanai. Piemēram, stacionārajām ārstniecības iestādēm bija noteiktas sarežģītas prasības piemaksu administrēšanai - iestādes vadītājiem bija jāveic savu nodarbināto iesaistes un ieguldījuma novērtējums, jāveic precīza darba laika uzskaite par iesaisti Covid-19 jautājumu risināšanā, lai lemtu par piemaksas piešķiršanu, savukārt citiem - noteikta fiksēta piemaksa vai procentuāla piemaksa atkarībā no darba algas.
Valsts kontrole uzsver, ka revidenti neapšauba atbildīgo veselības resora iestāžu nodarbināto iesaisti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā, kas ir par pamatu piemaksu piešķiršanai, tomēr vērš uzmanību, ka Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests un Slimību profilakses un kontroles centrs nav ievērojuši veselības ministra rīkojumā noteikto prasību piemaksas aprēķināt un izmaksāt atbilstoši veiktajai darba laika uzskaitei. “Tāpēc nav iespējams gūt pārliecību par piemaksu nodrošināšanai pieprasītā finansējuma apmēra pamatotību,” teikts Valsts kontroles atzinumā.
Atbilstoši rīkojumam veselības resora iestāžu darbiniekiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā, piemaksa bija jāizmaksā proporcionāli darbinieka ieguldītajam darbam, bet vienlaikus nodrošinot uzskaiti par atbilstošā darba laika ilguma izsekojamību.
Pārbaudes laikā Veselības ministrija revidentiem apstiprināja, ka tāda prasība bijusi - faktiski iestādes vadītājam bija jāizveido sistēma, lai piešķirtās Covid-19 piemaksas būtu izsekojamas un pārbaudāmas, bet ministrija Valsts kontrolei nesniedza precīzu informāciju par piemaksu aprēķina kārtību atbilstoši uzskaitītajam laikam.
Viens no interesantākajiem faktiem Valsts kontroles ziņojumā ir tāds: lai gan pašas valsts pārvaldes iestādes nemaz nevar pierādīt, kā izmaksātas prēmijas, proti, kā uzskaitīts laiks, kas ir par pamatu piemaksu veikšanai, tās prasa no citiem precīzu uzskaiti. Piemēram, Nacionālais veselības dienests pārbaudīja slimnīcu iesniegtos pārskatus un vienā slimnīcā konstatēja pārkāpumu, arī brīdināja, ka faktiski naudu var atņemt vai nepiešķirt.
Tiesa, atšķirībā no Veselības ministrijas, Nacionālais veselības dienests un arī Slimību profilakses un kontroles centrs sagatavoja pārskatus par Covid-19 laikā papildus veikto darbu, tomēr tas nemaz neietekmēja aprēķinātās piemaksas apjomu.
Piemēram, Nacionālā veselības dienesta nodaļas vadītājai piemaksa pie mēnešalgas tika noteikta maksimāli pieļaujamā apmērā - 30 procenti martā un 20 procenti aprīlī un maijā, lai arī papildus darba pienākumiem saistībā ar Covid-19 darbiniece veltīja mazāk no sava darba laika ik mēnesi. “Nodarbinātā saņēma par 770 eiro vairāk, nekā būtu saņēmusi, ja piemaksas apmērs tiktu aprēķināts atbilstoši precīzi uzskaitītai noslodzei Covid-19 jautājumu risināšanā,” teikts ziņojumā. Līdzīgi piemēri ziņojumā minēti par vairākiem darbiniekiem.
Pārbaudē konstatēts, ka no visiem nodarbinātajiem, kuriem tika piešķirta piemaksa, maksimāli pieļaujamais procentuālais piemaksas apmērs no mēnešalgas tika piemērots Nacionālajā veselības dienestā 98 procentos gadījumu, Veselības ministrijā - 68 procentos gadījumu un Slimību profilakses un kontroles centrā - 42 procentos gadījumu.
*****
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
