Imants Vīksne / Autori

Uz Latvijas ceļiem un ielām šogad bojā gājušo skaits salīdzinājumā ar pērnā gada periodu jau ir par 20 upuriem lielāks.

Zviedrijā bāzētais Starptautiskais demokrātijas un vēlēšanu atbalsta institūts (IDEA) nācis klajā ar skandālu sološu pētījumu Nelegālie tīklojumi un politika Baltijas valstīs. Tomēr skandāls izpaliek, jo divos pētījuma gados tā arī neviens konkrēts tīklojums, kas cenšas iejaukties valstu politikā, nav noskaidrots. Vismaz ziņojuma Latvijas sadaļā tikai vispārēji apgalvojumi par politisko partiju atkarību no sponsoriem, mediju atkarību no īpašniekiem.

Vēl vienā Latvijas pašvaldībā varētu tikt rosināts finanšu stabilizācijas process, deputātiem faktiski atņemot varas grožus un ieceļot par galveno vietvaldi Finanšu ministrijas pārstāvi. Ādažu pēdās seko Ķekavas novads.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam ir taisnība tai ziņā, ka Eiropas Savienības iezīmēto naudu velomaršruta Eirovelo izveidei būtu grēks nepaņemt, un būtībā ir vienalga, kā šo ideju pasniedz – vai tas būtu gabaliņš Dzelzs priekškara veloceļa, par ko vēl krietni pirms 2009. gada sāka runāt Eiroparlamenta deputāts Mihaels Krāmers, vai unikāls jauns velomaršruts cieši gar Baltijas jūras piekrasti cauri Igaunijai, Latvijai un Lietuvai.

Latvijas militārajā dzīvē vakar pārklājās trīs svarīgi notikumi: Saeima lēma par Valsts aizsardzības finansēšanas likumprojektu, Ādažos ritēja starptautiski īpaši kupli apmeklētas mācības Saber Strike 2014, bet Rīgas lidostā 40 latviešu karavīri kāpa pasaulē lielākajā lidmašīnā An-225Mrija, lai dotos misijā uz Centrālāfrikas Republiku.

Jebkurš, kam ir attiecīgas prasmes un sev vien zināmi nolūki, netraucēti var rakāties informācijā, kas pēc būtības internetā tiek publiskota ierobežotam cilvēku lokam – pētāmā objekta draugiem, paziņām –, un izmantot to pēc saviem ieskatiem. Kaut gan tieši to aizliedz Eiropas Savienības Tiešsaistes tiesību kodekss, kurā apkopotas dalībvalstu akceptētās normas. Kodekss izstrādāts 2012. gadā, «lai liktu pilsoņiem apzināties savas ES tiesību aktos atzītās obligātās tiesības un principus, kas ir spēkā, kad patērētāji piekļūst tiešsaistei, atrodas tiešsaistē un iegādājas un izmanto pakalpojumus tiešsaistē»*.

«Tik traki pēdējo 25 gadu laikā vēl nav bijis. Jāskatās, kas notiks rudenī. Baidos, kaut kas būs jāpārdod,» tā saka Juris Pētersons, viens no Kurzemes zvejniekiem, un runa nav par zivīm, bet gan viņa četriem kuģiem.

Caurbraucējus tik kaitinošajam ātruma ierobežojumam 70 kilometri stundā, braucot pa Tallinas šoseju garām Ādažiem, kopš šīs nedēļas ir neapstrīdams pamatojums. Sākušies asfalta seguma atjaunošanas darbi 15 kilometru garumā.

Lai gan Holivudas varoņa robokopa bildītēm pāri uzlikti sarkani akcijas baneri un jaunā cena 10 eiro vietā ir 7 eiro par gramu, turklāt komplektā ar Robokopa 2 paraugu, patiesībā narkotikas kopš ielu tirdzniecības apturēšanas ir krietni dārgākas.

Pēc vairākkārtējiem Vides ministrijas viltus paziņojumiem par darbu atsākšanu Inčukalna gudrona dīķu izsmelšanas projektā, beidzot tas patiešām ir noticis.

Ekonomikas ministrijā pēc Starpinstitūciju darba koordinācijas sanāksmes ierēdņi nāca laukā, bārdamies uz Dr. Belēviču un viņa izdoto avīzi, kas sabiedrībai sūtot nepareizus signālus par topošo transatlantisko līgumu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins šonedēļ tiekas ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu, Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Lielbritānijas premjeru Deividu Kameronu, un ļoti ticams, ka arī ASV prezidentu Baraku Obamu. Abi atradīsies vienā laikā un telpā Normandijā – sabiedroto desantēšanās gadadienas atceres pasākumā.

Juridisko ārpakalpojumu pirkšana nesekmīgajā tiesvedībā par Ventspils mēra Aivara Lemberga atstādināšanu bija toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iegriba. Faktiski viņš izmantoja valsts naudu savas politiskās darbības finansēšanai. Tagad politikā vairs nav nedz Sprūdža, nedz arī viņa pārstāvētās Reformu partijas, un jājautā – kā tālāk rīkosies Nacionālās apvienības pārziņā nonākusī ministrija?

Izglītības uzraudzības institūcijas aizliegušas skolās izmantot scientologu sektas dibinātāja Lafaieta Ronalda Habarda sacerējumu Ceļš uz Laimi. Veselā saprāta rokasgrāmata labākai dzīvei. Pirms nedēļas brošūras lielā skaitā tika izsūtītas visām Latvijas skolām. Veselām kastēm. Izglītības iestāžu direktoriem no skolēniem nepiemērotās literatūras tagad jāatbrīvojas – tā nedrīkst iekļūt nedz mācību saturā, nedz arī bibliotēkās. Pretējā gadījumā Izglītības kvalitātes valsts dienests draud ar sankcijām.

Vāciešiem būs izdevies ne vien izspiest no Latvijas valdības grandiozu papildfinansējumu Inčukalna gudrona dīķu likvidācijas projektā, kopējo izdevumu summu uzaudzējot līdz 45 miljoniem eiro.

Aktualitāte Rīgas brīvosta iegādājusies mērinstrumentus benzola tvaiku un ogļu mikrodaļiņu atpazīšanai gaisā, pieņemot, ka tās saistītas ar smakām un netīrību, kas pazemina dzīves kvalitāti naftas termināļu apkaimes rajonos – Sarkandaugavā, Mangaļos, Mežaparkā, Kundziņsalā.

Desmit gadu ilgušajā makšķernieku un zvejnieku karā par iekšzemes ūdeņiem šodien gaidāms kārtējais starpfinišs. Saeima izskata grozījumus Zvejniecības likumā, un viens no priekšlikumiem paredz zvejniekiem atņemt Buļļupi līdztekus citām jau atņemtām upēm un ezeriem.

«Piešķirt viņam darba vīzu uz Marokas karalisti? Ziniet, tas nebūs iespējams. Pārāk daudzi latvieši atbrauc pie mums, lai nodarbotos ar narkotiku kontrabandu.» Aptuveni šādu skaidrojumu atteikumam saņēmuši pasaulslavenā fotogrāfa Stīvena Kleina darbinieki, gatavojot dokumentus viņu sludinātajā konkursā uzvarējušam latviešu puisim. Jaunākais Eiropas ziņojums par narkotikām liecina, ka mūsu tautieši patiešām no Marokas izved kaņepju sveķus.

Ar sektantisko scientoloģijas kustību netieši saistītā sabiedriskā organizācija Ceļš uz laimi Baltija visām Latvijas skolām izsūtījusi kastes ar kādas grāmatiņas eksemplāriem. Izglītības iestāžu direktoriem pret nelūgto dāvanu jāattiecas ar vislielāko uzmanību, nepieļaujot šīs lasāmvielas nekontrolētu nonākšanu skolēnu rokās.

Drīz pēc stāšanās amatā ASV vēstnieks Marks Pekala teica, ka «Latvija ir izcila vieta amerikāņu biznesam, te ir laba vieta, darbaspēks» (LNT, 900 sekundes 7.09.2012.). Šobrīd vismaz viens no iecerētajiem biznesiem ir skaidrs. Jau nākamajā gadā ASV sāks tirgot Eiropai sašķidrināto slānekļa gāzi, un saskaņā ar scenāriju Latvijai jākļūst par vienu no pirmajiem pircējiem.

Mākoņi pamalē ap Lielvārdes militāro lidlauku vakar vēl tikai vācās kopā, tomēr ieplānoto drona lidojumu nācās atcelt. Izrādās, amerikāņu lietotie bezpilota lidaparāti ir tehniski nepilnīgi un pat nieka migla var novest pie dzinēja pārslodzes, nemaz nerunājot par lietu vai krusu. ASV vēstnieks Marks Pekala un aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis tik vien kā dabūja parūcināt miljons dolāru vērto aparātu, bet žurnālistu bariņš paklausīties, kā tiem abiem labi rūc.

Par pēdējās dienās citētāko valsts iestādi kļuvusi Drošības policija – nule klajā laists tās 2013. gada publiskais pārskats. Tas liecina, ka drošībnieki pērn godprātīgi lasījuši avīzes, pārlūkojuši sociālos tīklus, sērfojuši portālos un spējuši novērojumus pārvērst dažādos secinājumos. Politiķi no šā sacerējuma tagad steidz izraut dažādas atziņas savu uzskatu pamatošanai. Distancējušies analītiķi apsmej Drošības policiju – šādus preses apkopojumus var izveidot kurš katrs vidusmēra sabiedrisko attiecību speciālists.