Termināļu smakas apkaro dabā un uz papīra

© F64

Aktualitāte Rīgas brīvosta iegādājusies mērinstrumentus benzola tvaiku un ogļu mikrodaļiņu atpazīšanai gaisā, pieņemot, ka tās saistītas ar smakām un netīrību, kas pazemina dzīves kvalitāti naftas termināļu apkaimes rajonos – Sarkandaugavā, Mangaļos, Mežaparkā, Kundziņsalā.

 Termināļi te bija pirmie, tuvējās dzīvojamās mājas piecēla vēlāk. Padomju laika plānošanas kļūdas dēļ tagad uzņēmējiem un iedzīvotājiem jāmokās neērtā sadzīvošanā. Ostas policija, kurai uzticēta smaku mērīšana, nepilna mēneša laikā veikusi 17 pārbaudes. Konstatējusi atsevišķus gadījumus, kad tehnoloģiskā kārtība pārkāpta un veidojās paaugstināts benzola tvaiku daudzums. Tomēr pagaidām šie mērījumi nevar kalpot par oficiālu pamatojumu pārkāpēju sodīšanai. Normatīvos, kas regulē uzņēmumu smakošanu, noteikti ierobežojumi izmešiem ilgākā laika periodā, taču nekur nav noteikti vienreizēji smakošanas limiti. Tāpēc brīvostas valde nolēmusi vērsties Ministru kabinetā, pieprasot trūkumu novērst, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pie jaunajiem gaisa kvalitātes noteikumiem jau palēnām strādā.

Lielrīgas reģionālās vides pārvalde gan vērtē, ka situācija ar termināļu smakām pēdējā gadā krietni uzlabojusies. Kā atzīst Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis termināļi daudz rūpīgāk seko tehnoloģiskajiem procesiem. Vilcienu cisternu vāki netiek pamesti vaļā. Tomēr ir arī tādi smakošanas avoti, ko bez nopietniem kapitālieguldījumiem tvaika nosūkšanas iekārtās nav iespējams novērst. Piemēram, uzpildot tankkuģi, vienā brīdī nostrādā vārsts un izmet tvaikus gaisā aptuveni 12 metru augstumā. Termināļa teritorijā nesmird, smird pēc brīža Mežaparkā.

Atbildot uz regulārajām sūdzībām, atbildīgās institūcijas izdomā arvien jaunus kontroles pasākumus, tomēr arī neatņem uzņēmējiem termināļu paplašināšanas iespējas. Šobrīd eksperti izvērtē, kādu ietekmi uz apkārtējo vidi atstās uzņēmuma B.L.B. Baltijas termināls paplašināšanās. Tur iecerēts uzbūvēt jaunu tumšo naftas produktu noliešanas estakādi un jaunus rezervuārus, tādējādi ievērojami palielinot pārkraušanas jaudas. IVN ziņojuma pirmās versijas sabiedriskā apspriešana jau notikusi. Iedzīvotāji pieprasījuši izvērtēt ne tikai termināļa paplašināšanās ietekmi konkrētajā vietā Mīlgrāvī, bet daudz plašākā apkaimē. Vides pārvalde savukārt vēlas, lai ar tvaika nosūkšanas iekārtām tiktu aprīkoti visi termināļa objekti, ne tikai jaunā estakāde, jo arī veco estakādi uzņēmums turpinās izmantot. Uzņēmuma algotie konsultanti attiecīgi pašlaik vērtē, kurus ierosinājumus IVN ziņojuma jaunajā versijā var atļauties akceptēt, kurus ignorēt.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais