Drīz pēc stāšanās amatā ASV vēstnieks Marks Pekala teica, ka «Latvija ir izcila vieta amerikāņu biznesam, te ir laba vieta, darbaspēks» (LNT, 900 sekundes 7.09.2012.). Šobrīd vismaz viens no iecerētajiem biznesiem ir skaidrs. Jau nākamajā gadā ASV sāks tirgot Eiropai sašķidrināto slānekļa gāzi, un saskaņā ar scenāriju Latvijai jākļūst par vienu no pirmajiem pircējiem.
Vakar Marks Pekala paziņoja: «Ir patīkami redzēt, ka mēs spēsim stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību.» Gāzes eksporta aizliegums ASV tiek atcelts, un no nākamā gada gāze tikšot eksportēta uz visu pasauli. Amerikāņi plāno iztirgot 100 miljardus kubikmetru jeb divreiz vairāk, nekā visa Eiropa patērē gada laikā. Jautājums tikai, ar kādiem noteikumiem Eiropa to ņems pretī, jo šobrīd enerģētiskā neatkarība patiesi satrauc vienīgi Latviju un Lietuvu, kurām nav savu resursu. Pārējās Eiropas valstis jūtas gana komfortabli esošajā situācijā. Neatkarīgajai to ieskicēja Latvijas Universitātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs profesors Valdis Segliņš. Britiem, īriem, dāņiem un beļģiem pārpārēm pietiek ar gāzi no Ziemeļjūras. Francijas, Spānijas, Portugāles un Itālijas vajadzības apmierina Lībija. Vācija un daudzas citas nesmādē arī tās pašas Krievijas piegādes – maksā tik, un gāze plūst. Sešas valstis jebkurā brīdī spēj sevi un kaimiņus nodrošināt ar atomenerģiju, kas ir daudz lētāka par jebkuru citu avotu. Tad ir Polija, kas visas Eiropas vajadzības ar oglēm var nodrošināt 200 gadus uz priekšu. Un mazās valstis, kam ir sava nafta, gāze, ogles: Rumānija, Serbija, Albānija, Bulgārija u.c. Nav brīnums, ka šādā enerģijas pārticībā Eiropas politiskie gāzes vadi nekādi nebūvējas, pat neraugoties uz to iestrādāšanu direktīvās. Un arī bez ASV gāzes piegādēm Eiropa pavisam labi var iztikt gadsimtu droši. Šādā kontekstā saprotamas ASV komerciālās bažas: «Svarīgi, lai valdības nopietni uztver alternatīvas enerģijas ieguves iespējas,» uzsver vēstnieks Marks Pekala.
Bet attiecībā uz Latviju noprotams, ka viss jau ir izlemts. Vēstnieks vakar pavēstīja, ka mūsu valdība apņēmusies nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru un drīzumā tai būs jārunā ar konkrētām ASV kompānijām.
Joprojām gan nav saprotams, kā amerikāņu gāze tiks uz šejieni nogādāta un ar kādiem mehānismiem padarīta konkurētspējīga Krievijas piegādātajai cauruļvadu gāzei. Fizikālās enerģētikas institūta Enerģijas resursu laboratorijas vadītājs Pēteris Šipkovs Neatkarīgajai atzīst, ka te risinājums var būt vienīgi politisks, jo sašķidrinātā gāze tehnoloģiski ir dārgāka.
Tātad vai nu valdībai jāsubsidē gāzes pirkšana, vai arī jāuzliek patērētājiem obligāts pienākums pirkt «labo» dārgo gāzi no ASV, nevis «ļauno» lēto gāzi no Krievijas.