Caurbraucējus tik kaitinošajam ātruma ierobežojumam 70 kilometri stundā, braucot pa Tallinas šoseju garām Ādažiem, kopš šīs nedēļas ir neapstrīdams pamatojums. Sākušies asfalta seguma atjaunošanas darbi 15 kilometru garumā.
Turpmākos mēnešus abos virzienos braucošajiem nāksies sarūmēties vienā joslā. Satiksme tiks regulēta ar luksoforiem. Atsevišķos posmos satiksme pat tiks slēgta pilnībā, to novirzot uz vietējās nozīmes autoceļu V30 Baltezers–Ādaži. Asfalta atjaunošana nepieciešama tāpēc, ka par Eiropas fondu naudu būvētie ceļi pēc zināma termiņa obligātā kārtā jāaprūpē, lai tie nekļūst tikpat caurumaini kā parastie Latvijas ceļi. Savukārt tas, kas notiks ar ātruma ierobežojumu pēc remontdarbu beigām, vēl ir diskutējams jautājums.
Tas tiesa, ka Ādažu pašvaldība vērsās uzņēmumā Latvijas valsts ceļi ar lūgumu samazināt atļauto braukšanas ātrumu, jo pie tradicionālā ārpilsētas ātruma 90 km/h iedzīvotāji nevar droši šķērsot šoseju. Ik gadu ir pa kādam letālam gadījumam, un arī avārijas te notiek bieži. Ceļu satiksmes organizētāji atsaucās ādažnieku lūgumam, taču viņu risinājums ir tik radikāls, ka par tā lietderību sākuši šaubīties ar paši vietējie. Lēnāku mašīnu plūsmu vajadzēja panākt trīs melnajos punktos, bet tagad Ādažu apvedceļš zīmes 70 dēļ buksē sešu kilometru garā posmā. Ādažu novada domes ceļu ekspluatācijas inženieris Jānis Dundurs izmērījis, ka braucienu kopumā tas aizkavē par vienu minūti. It kā nekas briesmīgs, taču daudzi šoferi šādu šķietami nepamatotu vilkšanos nespēj izturēt, un tad sākas dzenāšanās. Daļa ātruma ierobežojumu ievēro, daļa nē – rezultātā kopējā plūsma ir saraustīta un veidojas bīstamas situācijas. Īpaši, kad no neveiksmīgi uzbūvētiem sānceļiem laukā rāpo kāds lēnīgāks transporta līdzeklis. Vienā no pēdējām sēdēm Ādažu domnieki sprieduši, ka, izdabājot vietējiem iedzīvotājiem, izpelnās caurbraucēju nīgrumu. Ātruma ierobežojumu tomēr vajadzētu īsākā posmā. Tagad ierobežojums noteikts arī remontdarbu dēļ, bet pēc dažiem mēnešiem, kad ceļa segums būs atjaunots un arī attaukojies, 70 varētu likt tikai bīstamo vietu tuvumā.
Jānis Dundurs stāsta, ka tādu kopumā ir trīs. Pirmā ir visbīstamākā. Te ir pagrieziens uz Baltezera kokaudzētavu, divas sabiedriskā transporta pieturas. Sazarojas vecā un jaunā šoseja. Cilvēki skrien pāri, apgaismojums slikts, katru gadu kādu sabrauc. Kreisā pagrieziena dēļ regulāri notiek avārijas. Risinājums jau tiek meklēts. Jāpārliek citur pieturas un jāpielāgo gājējiem vecais lopu tunelis, kas ved zem ceļa. Savukārt naudīgākā nākotnē te jābūvē divu līmeņu pārvads. Otrs melnais punkts ir pie veikala Maxima, uz kurieni nāk cilvēki no pretējā ciematiņa. Trešais bīstamais posms ir aiz VIADA benzīntanka līdz Carnikavas pagriezienam. Te arī 2. līmeņa pārejas būtu nepieciešamas. Ja vismaz pirmo problēmvietu, pie kokaudzētavas, satiksmes organizētāji sakārtotu, satiksme varētu kustēties raitāk.
Ādažu mērs Normunds Zviedris Neatkarīgajai apstiprina, ka pašvaldība rosinās samazināt distanci, kurā darbojas zīme 70 km/h. Ierobežojumu varētu saglabāt posmā starp abiem tiltiem, kur šosejas malā ir veikali, bet pārējā ceļā varētu atgriezties vecais labais 90 km/h. Tam gan būs vajadzīga Latvijas valsts ceļu piekrišana.