Tīklveida muldēšana par tīklveida struktūrām
Zviedrijā bāzētais Starptautiskais demokrātijas un vēlēšanu atbalsta institūts (IDEA) nācis klajā ar skandālu sološu pētījumu Nelegālie tīklojumi un politika Baltijas valstīs. Tomēr skandāls izpaliek, jo divos pētījuma gados tā arī neviens konkrēts tīklojums, kas cenšas iejaukties valstu politikā, nav noskaidrots. Vismaz ziņojuma Latvijas sadaļā tikai vispārēji apgalvojumi par politisko partiju atkarību no sponsoriem, mediju atkarību no īpašniekiem.
Atstāstīts arī gadījums, kad Valdis Zatlers atlaida Saeimu. Vispārzināmi fakti no avīžu virsrakstiem. Tomēr viena interesanta daļa pētījuma ziņojumā ir, proti atsauču saraksts. Te daudzkārt citēti organizāciju Delna un Providus raksti, autori un viņu ieteikumi. Tomēr ne ar vienu vārdu nav minēts, ka abas šīs organizācijas pieder pie miljardiera Džordža Sorosa finansētajiem projektiem. Savukārt šis miljardieris, piemēram, Liebritānijā tiek uzskatīts nevis par apgaismības nesēju un demokrātijas stūrakmeni, bet gan izveicīgu nodokļu krāpnieku, kurš vienā dienā pamanījās burtiski sagraut britu ekonomiku. Kaut kādu iemeslu dēļ tīklveida struktūru pētnieki šo tīklveida struktūru nevis pētījuši, bet izmantojuši kā avotu. Tāpēc Neatkarīgās jautājums par Sorosa fonda ietekmi uz Baltijas valstu politiku palika neatbildēts. Nav noslēpums, ka ar Sorosu saistītās organizācijas mēdz dēvēt par nereģistrētām politiskām partijām, jo to ietekme uz politiskajām norisēm ierindas sabiedriskajām organizācijām ir neraksturīgi liela.
Arī tieslietu ministre Baiba Broka (Nacionālā apvienība) bija uzaicināta referēt pasākumā ar runu politiku un korupciju. Iespējams tāpēc, ka nolēmusi šoruden nekandidēt Saeimas vēlēšanās, viņa Neatkarīgajai par tīklveida struktūru sastāvdaļu Delna & Co izsakās neraksturīgi vaļsirdīgi:
“Kas mani pārsteidz - viņi neatklāj, kas viņus sponsorē, no kā viņi saņem naudu. Un es nezinu, vai viņi ir tik labi. Viņi tikai sevi pozicionē, ka visu zina vislabāk.” Tāpat ministre ir kritiska attiecībā uz Delnas un Providus pētnieciskajām atklāsmēm: “Manuprāt pārāk tendenciozi tiek vērtēti jautājumi, kas saistīti politisko partiju darbību, to finansēšanu, korupcijas indeksu. Bet tas ir tikai viens viedoklis, kam pretī jābūt izvērtējumam. Tas dramatisms brīžam ir tendenciozs, un ir jāliek pretī ļoti nopietni argumenti, lai pamatotu, ka viņu redzētā patiesība nav vienīgā.”
Pagaidām arī IDEA pētnieku apgalvojumiem, ka “šobrīd viens no lielākajiem apdraudējumiem demokrātijai ir nelegālo starptautisko tīklojumu iefiltrēšanās lokālos politikas procesos, ietekmējot vēlēšanu procesus un politisko partiju lēmumus” trūkst pierādījumu seguma.