Par pēdējās dienās citētāko valsts iestādi kļuvusi Drošības policija – nule klajā laists tās 2013. gada publiskais pārskats. Tas liecina, ka drošībnieki pērn godprātīgi lasījuši avīzes, pārlūkojuši sociālos tīklus, sērfojuši portālos un spējuši novērojumus pārvērst dažādos secinājumos. Politiķi no šā sacerējuma tagad steidz izraut dažādas atziņas savu uzskatu pamatošanai. Distancējušies analītiķi apsmej Drošības policiju – šādus preses apkopojumus var izveidot kurš katrs vidusmēra sabiedrisko attiecību speciālists.
Tikmēr pats Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks pārskata ievadā, runājot jau par šā gada starptautiskajiem asumiem, saka – mēs taču brīdinājām: «Iepriekš valsts drošības iestādēm nereti pat tika izteikti pārmetumi, ka mēs pārlieku biedējam sabiedrību ar neesošiem ārējiem draudiem, taču pēdējie starptautiskie notikumi ir pierādījuši, ka mūsu iepriekš izteiktās bažas par atsevišķu procesu nelabvēlīgo ietekmi uz nacionālo drošību bija pamatotas.»
Te vietā politoloģes Ilgas Kreituses jautājums, kāpēc politiķi šo brīdinājumu nesadzirdēja, vai tas tika pateikts pietiekami skaļi un ko darīt tālāk. Teorētiski jebkādām pretvalstiskām organizācijām punktu var pielikt finansējuma trūkums. «Nobloķējiet viņu kontus, un visas aktivitātes beigsies,» pamāca politologs Filips Rajevskis.
Taču Drošības policija grasās iet sarežģītāku ceļu: «Nepieciešams plašs dažādu tiesisku, politisku, sociālu, kultūras, informatīvu un izglītojošu pasākumu kopums», kā arī «Latvijas iedzīvotāju distancēšanās no centieniem šķelt sabiedrību, neiesaistīšanās provokācijās, kas tiek slēptas, piesaucot dažādas demokrātijas vērtības».
Iepazīties ar drošībnieku sacerējumu pilnā apjomā katrs interesents var interneta adresē http://www.iem.gov.lv/files/text/DPpaarskats.pdf.
Neatkarīgā piedāvā ieskatu Drošības policijas pārdomās.
Virziens Kremlis
Par ārvalstu specdienestu darbību Latvijā Drošības policija runā daudzskaitlī, tomēr vienīgā nosauktā valsts ir Krievija.
«Nozīmīgs ārvalstu specdienestu darbības virziens pārskata periodā bija sadarbības organizēšana ar diasporas organizācijām un aktīvistiem dažādos Latvijas reģionos. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2013. gadā visaktīvāk izlūkošanas darbības pret Latvijas interesēm izvērsa Krievijas specdienesti.
2013. gadā arī bija vērojama tendence dažādos informatīvajos resursos organizēt Latvijas diskreditēšanas kampaņas, turpinot aizsākto retoriku par mūsu valstī it kā notiekošo «nacisma atdzimšanu» un «ekonomikas katastrofālo stāvokli».»
Valsts noslēpuma noslēpšana
Viens no Drošības policijas pretizlūkošanas pasākumu virzieniem ir klasificētās informācijas aizsardzība: «Personas, kurām ir pielaide valsts noslēpumam, izraisa pastiprinātu ārvalstu specdienestu uzmanību, jo viņu
rīcībā ir informācija, kas nav publiski pieejama (..).» Pļāpām, viegli ietekmējamām vai kā citādi neuzticamām personām pielaide tiek atņemta. Pērn Drošības policija liedza pieeju valsts noslēpumam 23 gadījumos. Te vietā atgādinājums, ka tieslietu ministrei Baibai Brokai pielaide nav piešķirta.
Iespējams, vienīgais jaunums pārskatā ir secinājums, ka Krievijas specdienesti informācijas iegūšanai izmanto akcīzes preču kontrabandas organizēšanā iesaistītus Latvijas iedzīvotājus. Acīmredzot tāpēc, ka viņi ir viegli šantažējami un, kā spriež Filips Rajevskis, kravas konteineros paslēpt var ne tikai cigarešu kārbas, bet arī «zaļos cilvēciņus».
Konstitūcijas sardzē
Drošības policijas pienākums ir aizsargāt Latvijas suverenitāti, valstisko iekārtu un teritoriālo nedalāmību. Galvenais risks te atkal esot Krievija. «Tuvojoties Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām, kā arī Latvijas prezidentūrai ES Padomē, saspīlējums Krievijas un
Rietumu attiecībās palielina risku, ka 2014. gadā varētu pastiprināties Latvijas diskreditācijas pasākumi informatīvajā telpā. Paredzams, ka ar ārvalstu varas iestādēm (t. sk. specdienestiem) saistīti plašsaziņas līdzekļi centīsies ietekmēt Latvijas vēlētāju izvēli, paužot nekritisku atbalstu šīm valstīm izdevīgiem politiskajiem spēkiem un nomelnojot politiskos spēkus, kas šīm valstīm ir nevēlami.» Vienlaikus Drošības policija brīdina par Krievijas tautiešu politikas bīstamību un nosauc vārdos tās īstenotājus Latvijā: «Šīs personas par līdzdalību tautiešu politikā gūst personisku
labumu, un viņu aktivitātes ir pakārtotas Krievijas ārpolitiskajām
interesēm Latvijā.» Tālāk seko «profesionālo tautiešu» uzskaitījums. Viktors Guščins, Aleksandrs Gapoņenko, Josifs Korens, Valērijs Kravcovs, Elizabete Krivcova (viņa kandidē no Saskaņas partijas uz Eiroparlamentu), Illarions Girss, Margarita Dragiļe, Jeļena Bačinska. Savukārt melnajos organizāciju sarakstos ir Nepilsoņu kongress, biedrība Rodina, Cilvēktiesību līgu starptautiskās federācijas LatvijascCilvēktiesību komiteja, Liepājas Krievu kopiena, Ventspils Krievu biedrība, Jelgavas Krievu kultūras biedrība «Veče» un biedrība KISLOROD no Daugavpils.
Radikāļiem trūkst atbalsta
Savdabīgi, ka par ietekmes aģentu un spiegu iespējamo klātbūtni latviskajās partijās, valdībā un specdienestos Drošības policija vispār nerunā. Jurģis Liepnieks komentārā puaro.lv secina – vai nu šis risks vispār nav pamanīts, vai arī policija apzināti to noklusē.
Gada pārskatā Drošības policija aplūko arī tādus draudus kā Latvijas ekonomiskā ievainojamība, Krievijas dominance energoapgādes jomā, stratēģiski svarīgu Latvijas uzņēmumu nonākšana ārvalstu kontrolē un pamanīts arī stāsts par termiņuzturēšanās atļaujām. Viens no ģenerālajiem secinājumiem attiecībā uz cīņu par cilvēku prātiem: «Krievija turpinās izmantot Latvijas informatīvo telpu, lai ietekmētu Latvijas iekšpolitiskos procesus.»
Mierinoša ir vienīgi ziņa par visu veidu radikāļiem. «Līdzīgi kā labējā spārna ekstrēmistiem arī kreisā spārna ekstrēmistiem trūkst sabiedrības atbalsta, intelektuālo un finanšu resursu savu ideju īstenošanai.» Un arī terorisma draudi saglabājušies zemā līmenī. Jāatgādina – mūsu vienīgais starptautiskais atpazīstamais nemieru cēlājs Aijo Beness sēž pirmstiesas apcietinājumā par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu.