Uz Latvijas ceļiem un ielām šogad bojā gājušo skaits salīdzinājumā ar pērnā gada periodu jau ir par 20 upuriem lielāks.
Miruši 77 cilvēki, bet priekšā vēl ir garās Jāņu brīvdienas. Valsts policija svētkos sola uzrasties visnegaidītākajās vietās, ķeksējot nost no ceļa sadzērušos jāņabērnus. Ar nebraukšanas kampaņu Dusmīgs, bet dzīvs televizorus piepildījusi Ceļu satiksmes drošības direkcija. Ielās izvietoti pamācoši vides objekti. Taču skaidrs, ka traģēdiju un bezatbildības statistikas līkņu pazemināšana ir darbs ilgākam laikam. Vakar par to sprieda Ceļu satiksmes drošības padome.
Puse no satiksmes negadījumos cietušajiem ir mazaizsargātie satiksmes dalībnieki – tātad vispirms jāvairo gājēju un velosipēdistu drošība. Jūnijā no astoņiem bojā gājušajiem divi nāves brīdī sēdējuši uz riteņa, vēl viens gājis kājām. Satiksmes speciālistu priekšlikumi situācijas uzlabošanai jau pamazām pārtop dažādos normatīvos. Turklāt no jauno Ceļu satiksmes noteikumu paketes tos ņems laukā ātrākai pieņemšanai – lai pagūtu vēl pirms rudens atnākšanas, kad mirstību uz ceļiem palielina tumsas agrāka iestāšanās. Neatkarīgā jau rakstīja, ka ārpus apdzīvotām vietām un arī neapgaismotās apdzīvotās vietās turpmāk nāksies valkāt atstarojošas vestes un lietot lukturus. Gan gājējiem, gan riteņbraucējiem.
Turklāt tie nebūs vienīgie apgrūtinājumi, kas tuvākā vai tālākā nākotnē skars velosipēdistus. Viņu šogad savairojies īpaši daudz, tāpat arī viņu vidū esošie satiksmes huligāni, kas, piemēram, speciāli brauc virsū uz veloceliņa uzkāpušiem gājējiem. To apliecina arī oficiālā statistika par negadījumiem uz ietvēm un veloceļiem. Pērn 9 sadursmes ar 10 cietušajiem, šogad 19 sadursmes ar 18 cietušajiem. Patiesībā tādu gadījumu ir daudz vairāk – to zina teikt apdrošinātāji, kuriem jānorēķinās ar ārstniecības iestādēm. Drīzumā Ceļu satiksmes noteikumos parādīsies vispārīga uz velosipēdistiem attiecināma norma, ka viņiem «jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību». Tomēr stratēģiski pareizākais risinājums ietvju konflikta atrisināšanai būtu velosipēdistu nodalīšana no gājējiem. Riteņbraucēju apvienības vadītājs Viesturs Silenieks piekrīt, ka braukšanu pa ietvēm pakāpeniski vajadzētu aizliegt, veidojot atsevišķus veloceļus. Pašvaldības pagaidām gan rīkojas pretēji drošākas satiksmes loģikai, proti, zīmē velojoslas turpat uz ietvēm. Rezultātā konfliktsituācijas tikai vairojas. Turklāt gājēju traumu smagumam drīzumā būs tendence pieaugt, jo pa ietvēm arvien biežāk pārvietojas elektrovelosipēdi, un tie ir ievērojami smagāki.
Labāku sadzīvošanu veicinātu satiksmes dalībnieku izglītošana, un jāsāk jau no mazotnes. Taču te satiksmes drošības speciālisti saskaras ar izglītības darbinieku neatsaucību. Ceļu satiksmē bērni drīkst piedalīties jau no desmit gadiem. Tātad, beidzot 4. klasi, viņiem jāzina noteikumi. Taču Valsts izglītības satura centrs grozīt attiecīgo izglītības standartu sola tikai pēc četriem gadiem, eksāmenu arī negrib organizēt. Šāda vilcināšanās nekam neder, jo bērni jau tagad brauc ar riteņiem uz skolu gan pilsētā, gan laukos. Jārīkojas ātri.
Attiecībā uz smagajām autoavārijām policija norāda, ka izplatītākie cēloņi ir alkohols, ātrums un jaunības pārgalvība. Dzērājiem pie stūres turpmāk būs sarežģītāka dzīve. Lai atgūtu atņemtās tiesības, mēneša garumā būs jāpiestaigā pie narkologa, un joprojām arī turpinās diskusijas par iespējamo automašīnu konfiskāciju. Ātruma atkarīgos plānots ārstēt ar lielākiem naudassodiem.
Kaut gan uz grants ceļiem satiksmes intensitāte ir salīdzinoši niecīga, tieši tur notiek katrs ceturtais negadījums. Gan šoferu pārgalvības, gan ceļu sliktā stāvokļa dēļ. Tā kā saremontēt ceļus valsts nav plānojusi, uz grants ceļiem atļautais braukšanas ātrums tiks samazināts līdz 80 kilometriem stundā. Varbūt psiholoģiski šo zaudējumu kompensēs pieci posmi uz valsts galvenajiem autoceļiem, kur šogad uzlikta zīme 100.
SATIKSMES PĀRKĀPUMI
2013. (1.01.–13.06.) 2014. (1.01.–13.06.)
Satiksmē ievainoti 1668 1712
Bojā gājuši 57 77
Dzērājšoferi 1773 1684
Ātrums 40411 48 252
Velosipēdisti
2013. (1.01.–13.06.) 2014. (1.01.–13.06.)
Bojā gājuši 2 3
Ievainoti 120 136
Sadursmes
ar gājējiem 9 19
Ievainoti 10 18
Dati: Valsts policija, CSDD