Ķekavu sūtīt pa Ādažu ceļu pāragri
Vēl vienā Latvijas pašvaldībā varētu tikt rosināts finanšu stabilizācijas process, deputātiem faktiski atņemot varas grožus un ieceļot par galveno vietvaldi Finanšu ministrijas pārstāvi. Ādažu pēdās seko Ķekavas novads.
Zagts gan tur nekas nav – vienkārši saimniekojuši, kā nu mācējuši un, revidentu ieskatā, ne pārāk labi. Naudu ņēmuši vieniem mērķiem, tērējuši citiem. Grāmatvedības dokumenti pildīti, kā pagadās, vai arī vispār nav pildīti. Dienesta mašīnas privātām vajadzībām? Nav problēmu. Juristiem par lielu atbildība? Lūdzu, ārpakalpojums. Pietrūkst naudas? Uztaisām piemaksu par darba bīstamību. Rezultātā Valsts kontrole secinājusi, ka divu gadu laikā 51 tūkstotis latu izlietots nelikumīgi, bet vēl vairāk nekā miljons latu – iespējams, nelietderīgi.
Tādā garā Ķekavā strādāts gadiem ilgi, un tā strādā arī neskaitāmas citas Latvijas pašvaldības. Vienīgi Ķekava revīziju rindā patrāpījusies viena no pirmajām. Tā secina mērs Valts Variks. Jucekli pašvaldības finansēs viņš saņēmis mantojumā pēc vēlēšanām un pats par to arī ziņojis uzraugošajām institūcijām. Vakar viņš visu dienu pavadīja bankā, risinot jautājumu, ko darīt ar pašvaldības uzņēmuma Baložu komunālā saimniecība paņemto pusmiljona eiro lielo kredītu. Aizejošās domes akceptēto zelta katlumājas būvniecību izdevies apturēt. Tagad vēl ar būvniekiem jāvienojas par avansiem un izdarīto darbu.
Taču Finanšu ministrijas melnajos sarakstos kā nodokļu parādnieks Ķekava ierakstīta cita projekta dēļ. Skolas otrajā kārtā grāmatveži nebija pareizi vienojušies, kā reversais PVN atmaksājams. Pusotru mēnesi pašvaldībai patiešām bijis parāds, bet ne tādēļ, ka trūktu naudas. Tomēr Finanšu ministrija ātri noreaģēja un apturēja jaunu aizdevumu izsniegšanu Ķekavas novada domei. Un tad vēl kā punkts uz i klajā nāca Valsts kontrole ar ļoti kritisko atzinumu par saimniekošanu Ķekavā. Mērs gan uzsver, ka pašvaldībai nauda ir, bankrots nedraud un iedzīvotājiem nav jāsatraucas. Arī finanšu uzraudzības ieviešanai šobrīd nav pamata. Cita lieta, ka Valsts kontroles atzinums būs lielisks materiāls iekšējam auditam, lai sakārtotu domes saimniecību.
Pagaidām vienīgā pašvaldība, kurā pēc nonākšanas bankrota stāvoklī iedarbināts finanšu stabilizācijas process, ir Ādaži. Arī visnotaļ turīgs miests, kas līdz maksātnespējai nonāca 2010. gadā neprasmīgas saimniekošanas dēļ.
Politiskās kaislības pēc vēlēšanām te nav norimušas ne uz brīdi. Mērs Māris Sprindžuks, pēc dažu mēnešu pavadīšanas opozīcijā, pagājušajā piektdienā atkal atgriezies savā amatā. Finanšu juceklis te nav pieļauts – par to rūpējas Finanšu ministrijas ieceltā uzraudze Inta Komisare, bet situācijā, kad pozīcijas lēmumi tiek nodrošināti tikai ar vienas balss pārsvaru, tas nav vienkārši. Nule nogāztais mērs Vienotības pārstāvis Normunds Zviedris pašvaldības vajadzībām nopirka vieglo automašīnu. Tagad zaļzemniekus pārstāvošais M. Sprindžuks ir atpakaļ un mašīnu grasās mainīt pret busiņu, kas pašvaldībai būtu racionālāka izvēle. Palaist uzraudzības grožus vaļīgāk šogad laikam neizdosies, secina I. Komisare: «Protams, politiskās nesaskaņas atstāj negatīvu iespaidu uz pašvaldības darbu.» Tas pats sakāms par uzraudzības iespaidu uz pieskatītās pašvaldības politisko un saimniecisko dzīvi. «Finanšu ministrija ir kā mamma, kas, no vienas puses, te visu sakārto, no otras – ierobežo darbību,» atzīst M. Sprindžuks, un Ķekava šobrīd ejot Ādažu scenāriju. «Nu tur jau arī nav notikusi zagšana. Vienkārši naudas plūsma tiek vadīta, kā sanāk.» Un bilancē – nesanāk.
Ādaži šo periodu jau atstājuši pagātnē un, kaut gan joprojām tiek uzraudzīti, pēc finanšu situācijas pašlaik esot pašvaldību topa desmitniekā.
Ķekavai kā bagātai pašvaldībai arī ir visas iespējas atgūties.
No Valsts kontroles secinājumiem par Ķekavas pašvaldību:
Netiek veikta aģentūrām uzdoto pārvaldes uzdevumu un pakalpojumu sniegšanas kvalitātes novērtēšana.
Cenām, par kādām pašvaldība iegādājas pakalpojumus no tās kapitālsabiedrībām, nav ekonomiskā pamatojuma.
Ir noslēgti līgumi ar juridisko ārpakalpojumu sniedzējiem (Ls 40 061), lai arī pašvaldībā ir atbilstošas kvalifikācijas darbinieki.
Ir prettiesiski piešķirtas piemaksas par paaugstinātu psiholoģisku vai fizisku slodzi.
Ir apmaksāti komandējumu izdevumi (Ls 111 149), lai arī nav noteikts, kādu uzdevumu īstenošanai darbinieki norīkoti komandējumos.
Netiek kontrolēta dienesta transportlīdzekļu izmantošana (Ls 680 636).
Netiek veikta vienota iepirkumu plānošana.
Nav iespējams kontrolēt, vai reprezentācijas izdevumi (vismaz Ls 58 244 vērtībā ) un ēdināšanas pakalpojumi saistīti ar pārvaldes uzdevumu īstenošanu.
Nav caurskatāmi lēmumi par atbalstu NVO Ls 87 369 apmērā.
Avots: Likumības revīzija par Ķekavas novada pašvaldības rīcības ar finanšu līdzekļiem un mantu likumību un lietderību