Tūkstoši advokātiem bija Sprūdža iegriba

© F64 Photo Agency

Juridisko ārpakalpojumu pirkšana nesekmīgajā tiesvedībā par Ventspils mēra Aivara Lemberga atstādināšanu bija toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iegriba. Faktiski viņš izmantoja valsts naudu savas politiskās darbības finansēšanai. Tagad politikā vairs nav nedz Sprūdža, nedz arī viņa pārstāvētās Reformu partijas, un jājautā – kā tālāk rīkosies Nacionālās apvienības pārziņā nonākusī ministrija?

Līgums netiks lauzts

Valsts kontrole nule veiktajā revīzijā konstatējusi, ka ministriju tiesā varētu pārstāvēt Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Brencis savu ikdienas pienākumu ietvaros. Tad valsts ietaupītu ievērojamus līdzekļus. Arī pats ierēdnis Neatkarīgajai atzīst, ka ir gana kompetents šādam darbam. Tomēr pagaidām līgums ar zvērinātu advokātu biroju Triniti paliks spēkā. Ministra Romāna Naudiņa apsvērumi ir šādi:

«Jau sākotnēji ministrijai nebija nepieciešams slēgt ārpakalpojumu līgumu ar advokātu biroju šī jautājuma risināšanai. Tam vajadzēja būt VARAM juristu pārziņā, diemžēl ministra E. Sprūdža lēmums bija citāds. Līdz apelācijas instances spriedumam spēkā esošais līgums ar advokātu biroju lauzts netiks, jo pašreizējā situācijā tas var radīt ministrijai jaunus sarežģījumus un papildu izmaksas.»

Kopumā ministrija par juridiskajiem pakalpojumiem apņēmusies maksāt vairāk nekā 29 tūkstošus eiro. Valsts kontrole skaidrojumā Neatkarīgajai norāda, ka tādējādi «tiek maksāts dubultā – par ārpakalpojumu un uzturot augstākās kategorijas (VB) jurista štata vietu ministrijā­».

Tiesvedība nelietderīga

Konkrētajā lietā iegādātais ārpakalpojums ir interešu pārstāvēšana un aizstāvība līdz pirmās instances tiesas sprieduma pieņemšanai un apelācijas iesniegšanas termiņa beigām apelācijas instancē un kasācijas instancē. Pirmais spriedums jau nolasīts par labu Ventspils mēram. 20. oktobrī gaidāma apelācija, taču Valsts kontrole apšauba tiesvedības lietderību: «Ministrija, kā šīs konkrētās lietas iniciatore un uzsācēja, būtu rīkojusies pareizi, ja lietas uzsākšanas brīdī būtu atbilstoši izvērtējusi iespējas lietu novest līdz pozitīvam iznākumam, tajā skaitā ņemot vērā «administratīvā akta adresāta neatlaidību un iedziļināšanos specifiskās lietas detaļās» (teksts no iepirkuma dokumentiem), tādējādi samazinot nodokļu maksātāju naudas papildu tērēšanas risku.»

Pirmās instances spriedumu pārsūdzējusi gan ministrija, gan A. Lemberga aizstāvis Māris Grudulis. Advokāts skaidro, ka pretapelācija iesniegta, lai nezaudētu iespēju izklāstīt vairākus papildu argumentus. Ņemot vērā tiesvedības politisko raksturu, niecīga ir varbūtība, ka nākamajās instancēs tiesa lems par labu ministrijai. Triniti varēs iekasēt atalgojumu par nākamo zaudējumu.

Nākotnē – bez viesadvokātiem

Kontekstam jāatgādina, ka tieši ar pietuvinātību Reformu partijai šis advokātu birojs guvis lielāko atpazīstamību – līdz politiķes karjeras sākšanai tajā praktizēja E. Sprūdža padomniece Inga Antāne.

Opozīcija jau pērn centās noskaidrot, kāpēc Reformu partijas vadītās ministrijas slēdz līgumus tieši ar Triniti. Taču nesekmīgi. Saskaņietis Andrejs Elksniņš stāsta, ka toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts no atbildēšanas deputātiem izvairījās, un tad jau arī valdība demisionēja. Tālākas virzības deputātu pieprasījumam Saeimā nebija, taču savāktie materiāli tika nodoti citām institūcijām, un tagad vismaz attiecībā uz VARAM Valsts kontrole atzinusi, ka līdzekļi tērēti nelietderīgi. Pēc Elksniņa domām, tie būtu piedzenami no vainīgajām amatpersonām – Sprūdža, Pavļuta vai varbūt Vienotības, kas nodrošina mirušās Reformu partijas biedru uzturēšanos politikā. Pati Valsts kontrole neko tādu neprasa. Vien norāda, ka VARAM savu juristu pienākumu izpilde jāorganizē tā, lai nodrošinātu iestādes darbību ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Kopumā Juridiskajā departamentā strādā 11 cilvēki – pietiekami, lai iztiktu bez viesadvokātiem. Ministrs R. Naudiņš arī apstiprina: «Nākotnē VARAM daudz rūpīgāk un stingrāk izvērtēs ārējo juridisko pakalpojumu iepirkšanas nepieciešamību saskaņā ar pilnveidoto iekšējo procedūru, pie kā jau šobrīd tiek strādāts.»

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais