Atskatoties uz Valda Dombrovska valdības darbības periodu, bankas Citadele galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis atzīst – Latvija trijos gados ir sakārtojusi savu tēriņu grozu, taču joprojām nespēj tikt galā ar ieņēmumu sadaļu. Tā vietā, lai domātu par nodokļu iekasēšanas efektivitāti, valdība izvēlas visvienkāršāko ceļu un kvalitāti aizstāj ar kvantitāti.
Sodam par cieņu aizskarošām darbībām pret Latvijas valstiskuma objektiem jābūt daudz bargākam nekā par šādiem pat nodarījumiem kādā «klusā šķērsielā vai vārtu rūmē», – ir pārliecināts Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, kura vadītais spēks rosinājis veidot jaunu Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likumu.
Pēdējā gada laikā gan Edgara Jaunupa, gan Einara Repšes interese par aktivitātēm partijā Vienotība bijusi minimāla, turklāt abu politiķu darbībā bijuši arī dažādi traipi, kas neesot aizmirsti.
«Dombrovskim vairs neticam. Valdība var veidot kādas darba grupas vien grib, taču, kamēr Latvijā būs tik augsti nodokļi, tikmēr nekas nemainīsies, jo kaimiņos tāpat viss ir lētāks,» pierobežas iedzīvotāju izmisumu par iztikas līdzekļu trūkumu raksturo Latgales reģiona aktīvists Andris Krievs, kurš šonedēļ nosūtījis sašutuma pilnu vēstuli arī Saeimas spīkerei Solvitai Āboltiņai.
Eksperti uzskata: neatkarīgi no ieraksta kalendārā cilvēki svin un svinēs tajos datumos, kurus viņi uzskata par pieminēšanas vērtiem, savukārt politiķu iejaukšanās šajā diskusijā sabiedrību tikai sanaido.
Maija beigās Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija būs gatava sniegt atzinumus par negrozāmajiem Satversmes pantiem, savukārt līdz Lieldienām varētu tapt jauna ekspertu grupa, kas spriedīs par konceptuālu varas mehānisma pārveidi Latvijā.
Lai gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) noliedz, ka ideja par klientu kartēs uzkrātās informācijas izmantošanu cīņai pret ēnu ekonomiku nākusi no šā dienesta, tomēr nav izslēgts, ka nākotnē tiešām lojalitātes kartes izmantos kā vienu no instrumentiem, lai pārbaudītu konkrētu personu izdevumu atbilstību ienākumiem.
Kamēr ekspremjers un Jaunā laika pamatlicējs Einars Repše dibina jaunu biedrību un varētu atkal mesties aktīvajā politikā, tikmēr citi vecās gvardes politiķi mēģina peldēt mierīgākos ūdeņos.
Lai gan politiskajās spekulācijās regulāri tiek apgalvots, ka Latgale ir Latvijas krieviskākais reģions, statistikas dati liecina pretējo – pēc iedzīvotāju īpatsvara Rēzekne šobrīd ir latviskāka pilsēta nekā Rīga, bet Latgale kopumā – latviskāka par Rīgas reģionu.
Šodien Ministru prezidents Valdis Dombrovskis dodas uz Briseli, lai piedalītos Eiropadomē, kur galvenokārt tiks spriests par ekonomisko situāciju Eiropā un vienotajiem principiem, pēc kuriem suverēnajām valstīm turpmāk būs jāveido savi budžeti.
Valsts prezidents leģionārus strikti atzinis par Latvijas patriotiem un brīvības cīnītājiem, savukārt Nacionālās apvienības pārstāvis Raivis Dzintars norāda: gan 16. marta, gan arī 9. maija pasākumiem ir dziļš emocionāls pamats.
To, ka mediju telpai tiek piešķirta arvien lielāka nozīme valsts drošības sistēmā, apliecina politiķu vēlme jaunievēlētajiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem panākt pielaidi valsts noslēpumam. Tikmēr līdzšinējais un ilggadējais padomes vadītājs Ābrams Kleckins brīdina, ka plānotajai novitātei var būt arī vairāki negatīvi aspekti.
Neraugoties uz skaidri nolasāmo koalīcijas nevēlēšanos pēc referenduma piekāpties jebkādām kreiso spēku prasībām, Valsts prezidents Andris Bērziņš vakar deva stingru mājienu par nepieciešamību sākt dialogu.
Tuvojoties marta beigās plānotajai Zatlera Reformu partijas (ZRP) kopsapulcei, politiskajos kuluāros izskan minējumi par ierindas biedru vēlmi mainīt partijas vadību, kas saistīta gan ar dramatisko reitinga kritumu, gan saspīlēto atmosfēru partijā.
Divvalodības referenduma sakacināta, Latvijas krievvalodīgā diaspora gaida labējo partiju pretimnākšanu vairākos jautājumos, kas varētu skart pilsonības, naturalizācijas un kultūras jautājumus.
Augstu ieinteresētību par Latvijā notiekošajiem politiskajiem procesiem divvalodības referendumā uzrādīja ne vien valsts teritorijā dzīvojošie balsotāji, bet arī tautieši ārzemēs.
Noslēdzoties divvalodības referendumam, Latvijas politiskā elite uzskata, ka pašlaik svarīgākais nav tīksmināties par uzvaru, bet meklēt risinājumus sabiedrības saliedēšanai.
Plaši apspriestais fiskālās disciplīnas princips, ko, baidoties no atkārtotām krīzēm, Eiropas Savienība (ES) grib uzspiest visām dalībvalstīm, ir sācis virzību pa Latvijas varas gaiteņiem. Līdz 23. februārim nozares ministrijām jāsaskaņo vakar Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktā stratēģija, kas mūsu valsti piespiestu vēl dzelžaināk taupīt līdzekļus.
Lai gan Saeimas labējais flangs vairākkārt atgādinājis, ka, nododot svinīgo deputāta zvērestu, ikviens parlamentārietis solījies aizstāvēt latviešu valodu, daudzi 11. Saeimas Saskaņas centra politiķi tomēr atklāti atzīst, ka referendumā balsos par divvalodību. Tiesa, vairākumam aptaujāto kreisā spārna deputātu jautājums par viņu balsojumu radīja diskomfortu, un viņi nevēlējās sniegt tiešu atbildi.
Pirms šonedēļ gaidāmā divvalodības referenduma aktīvu sabiedrisko darbību izvērš ne vien latviešu valodas aizstāvji, bet arī krievvalodīgās diasporas pārstāvji, turklāt paužot diametrāli pretējus viedokļus.