Pašai valsts kontrolierei noraidot iespēju ieņemt šo augsto posteni trešo reizi, kļuvis skaidrs, ka decembrī Inguna Sudraba pametīs līdzšinējo amatu un būs tālākās karjeras izvēles priekšā.
Neraugoties uz mediju iebildēm, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) rosina apvienot abus sabiedriskos medijus, kas turpmāk darbotos ar vienotu administratīvo un arī redakcionālo sistēmu. Lai gan reorganizācijas tehniskais izpildījums vēl netiek precizēts, iespējams, šis process noslēgsies 2018. gada nogalē.
Šodien Ministru kabinets sāk darbu pie nākamā gada budžeta, skatot Finanšu ministrijas sagatavotos bāzes izdevumus 2013.–2015. gadam, kā arī analizējot ministriju pieprasījumus par papildu izdevumiem šim gadam.
Pēc gadu ilgušām diskusijām Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darba grupa beidzot izraudzījusies trīs labākos piedāvājumus vienotā sabiedriskā medija izveidei. Lai gan padome jau šodien sāks piedāvāto modeļu analīzi, Latvijas Radio un Latvijas Televīzija joprojām uz notiekošo raugās kritiski.
16. marta un 9. maija piemiņas pasākumi turpina uzkurināt etnisko pretnostatīšanos, kurā tiek iesaistīti ne vien Latvijas politiskie spēki, bet arī mediji, baznīca un Krievijas Federācijas vēstniecība.
Kamēr Latgales iedzīvotāji gaida maksimāli konkrētus priekšlikumus par to, kā valdība grasās glābt Latgali, politiķi viņus izklaidē ar apšaubāmiem jokiem, dziesmām un ainiņām no kandžas tecinātāju dzīves.
Pēc februārī notikušā divvalodības referenduma sabiedrības saliedēšana pasludināta par vienu no valdības prioritātēm. Pirms nedēļas Saeimā izveidota Sabiedrības saliedētības komisija, savukārt politiķi nākuši klajā ar ierosmi izveidot «bērnu apmaiņas programmu» starp latviešu un krievu ģimenēm.
Pēc 31. martā notikušā neveiksmīgā kongresa, uz kuru nebija ieradies nepieciešamais Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedru skaits, partija 21. aprīlī grasās rīkot atkārtotu kopsapulci, kas tiks apvienota ar dalību Lielajā talkā.
Lai gan Saeima pagājušajā nedēļā noraidīja grozījumus Satversmē, kas ļautu pie deputātiem izdarīt kratīšanas, kā arī viņus administratīvi sodīt bez parlamenta piekrišanas, koalīcijas spēki gatavi ieceri virzīt atkārtoti.
Uzliekot par pienākumu kabeļu televīzijas operatoriem maksāt nacionālajām komerctelevīzijām par to retranslēšanu, kabeļtelevīziju abonentu skatītāju rēķini par šo pakalpojumu varētu pieaugt par četriem latiem un vairāk.
Iecerei veidot vienotu sabiedrisko mediju joprojām ir vājš pamatojums un neskaidri mērķi. Lai gan sākotnēji Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio reformas ieplānoja vienīgi tādēļ, lai piesaistītu investīcijas tālākai attīstībai, pašlaik runā arī par redakcionālo neatkarību, kam kategoriski nepiekrīt abu mediju vadība.
Pārbaudot Ekonomikas ministrijas amatpersonu rīcību saistībā ar vēja kvotu sadali, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav konstatējis pārkāpumus.
Norimstot savstarpējām domstarpībām starp Vienotību un Zatlera Reformu partiju, kā arī pieaugot Nacionālās apvienības aktivitātei, koalīcijas divi lielākie spēki arvien biežāk pauž nepatiku par vislatvijiešu uzvedību, arī vēlmi uzturēt polemiku par nacionālajiem jautājumiem un nepakļaušanos disciplīnai.
Tā dēvētais Olšteina sešnieks, kas nodrošina Valda Dombrovska koalīcijas stabilitāti, neesot iesaistījies sarunās nedz ar zaļzemniekiem, nedz ar topošo Einara Repšes organizāciju, tā vietā, visticamāk, pārtopot par patstāvīgu organizāciju. Olšteinieši arī negrasoties kļūt par koalīcijas klupšanas akmeni, jo ir apmierināti ar valdības darbu.
Politiķi gatavi mainīt Satversmi, nosakot, ka parlamentārieši Valsts prezidentu ievēlē atklātā balsojumā. Ir gan izteiktas bažas, ka šī iniciatīva ir tikai māņu manevrs, lai noklusinātu diskusiju par sabiedrības vēlmi pašai vēlēt prezidentu.
Parlamentārieši joprojām nespēj konceptuāli vienoties par lojalitātes principa ieviešanu naturalizācijas procesā, tomēr vakar likumdevēji atbalstīja līdzīgu kritēriju definēšanu naturalizācijas iesniegumu izskatīšanas kārtībai.
To, cik neveiksmīga pēdējos gados bijusi integrācijas politika valstī, netieši apliecina arī socioloģiskā pētījuma dati – kamēr latvieši par svarīgākajiem neatkarības gadu ieguvumiem uzskata suverenitāti, valsts valodu, mūsu olimpiešu sasniegumus un dalību Eiropas Savienība, tikmēr cittautiešus visvairāk iepriecina iespēja brīvi ceļot un nodarboties ar privāto biznesu.
Kaut arī šogad 16. marta piemiņas pasākumi notikuši bez ierastajiem ekscesiem, nacionālā flanga politiķi negrasās apslāpēt kaislības, kas virmo ap leģionāru jautājumu, un rosina ieviest ikmēneša pabalstu un īpašu krūšu nozīmīti tiem karavīriem, kuri Otrā pasaules kara laikā piedalījās cīņās pret Padomju Savienību.
Šodien daudzviet Latvijā notiek leģionāru piemiņas pasākumi. Vairākums aptaujāto Saeimas frakciju līderu, kā arī oficiālās valsts amatpersonas nav plānojušas piedalīties nevienā no tiem, taču politiķi pauž sapratni par kolēģiem, kuri to tomēr darīs.
Atšķirībā no citiem gadiem šogad valsts ne vien gatavojas reaģēt uz 16. marta norisēm, bet nevairās runāt arī par jutīgo leģionāru tēmu un tās vēsturiskā fona skaidrošanu.