Pārbaudot Ekonomikas ministrijas amatpersonu rīcību saistībā ar vēja kvotu sadali, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav konstatējis pārkāpumus.
Aptuveni pirms gada Drošības policija sāka vākt informāciju par Ekonomikas ministrijas (EM) savulaik pieņemtajiem lēmumiem vēja kvotu jautājumā, t.i., par sadalītajām zaļās elektroenerģijas iepirkuma kvotām. No 2009. gada marta līdz 2011. gada oktobrim ministriju vadīja Vienotības pārstāvis Artis Kampars, savukārt viņa padomnieks un ministrijas parlamentārais sekretārs īsu laiku bija Klāvs Olšteins, kurš vēlāk pameta gan Vienotības, gan Zatlera Reformu partijas rindas, šobrīd vadot 11. Saeimas neatkarīgo deputātu grupu.
Drošības institūcijām bija radušās aizdomas, ka tieši K. Olšteins varētu būt bijis starpnieks starp EM vadību un uzņēmējiem, kuri interesējās par iespējām sekmēt enerģijas kvotu iegūšanu. Kā zināms, kopš 1998. gada Latvijā pastāv valsts atbalsta mehānisms alternatīvās enerģijas jeb atjaunojamo energoresursu attīstībai, kas attiecas gan uz vēja, gan mazo HES darbību, kā arī uz biogāzes un biomasas ražošanu. Piemēram, Latvenergo valsts uzdevumā iepērk alternatīvo enerģiju par garantēto cenu, turklāt – par dubulto tarifu. Tāpat ir noteikts minimālais apjoms, kas Latvenergo obligāti jāiepērk par konkrētu cenu. Šāda sistēma kvotu ieguvējiem ļauj rēķināties ar stabilu iepirkumu, turklāt par ļoti pievilcīgu cenu, padarot attiecīgo biznesu par ļoti iekārojamu nozari.
Lai gan jautājums par atbildīgo amatpersonu rīcību vēja kvotu sadales jautājumā bija nonācis līdz KNAB, šobrīd birojs norāda, ka nekādi pārkāpumi tā arī neesot uzieti. «Saistībā ar Drošības policijas pārsūtītiem divu privātpersonu iesniegumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā tika veiktas resoriskās pārbaudes, kuru ietvaros tika izvērtētas iesniegumos minētās ziņas par iespējamiem pārkāpumiem amatpersonu darbībā 2008. un 2009. gadā elektroenerģijas pārdošanas kvotu sadales konkursa laikā. Pirmais privātpersonas iesniegums tika saņemts 2010. gada novembrī. Pārbaudes rezultātā, izvērtējot tajā minētās ziņas un pārbaudes materiālus kopumā, Ekonomikas ministrijas amatpersonu rīcībā netika konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Otrs kādas citas privātpersonas iesniegums tika saņemts
2011. gada decembrī. Izvērtējot tajā minētās ziņas un analizējot visus pārbaudes materiālus, netika gūti pierādījumi, kas apstiprinātu iesniegumā paustos apgalvojumus par iespējamiem koruptīviem nodarījumiem,» uz Neatkarīgās pieprasījumu atbildēja KNAB. Tiesa, neskaidrs paliek jautājums, kāpēc pārbaude veikta par EM amatpersonu darbībām 2008. un 2009. gadā, ja, pēc neoficiālas informācijas, aizdomīgā kvotu sadale notikusi 2010. gada nogalē.
Tāpat jāatzīst, ka šī jau nav pirmā reize, kad KNAB nekonstatē pārkāpumus aizdomīgās rīcībās, kas saistās ar K. Olšteina vārdu. Pērnā gada novembrī KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe atzina: toreizējam Saeimas deputātam K. Olšteinam laikā, kad viņš bija ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) padomnieks, esot bijušas visas tiesības vienlaikus arī apkalpot ārzonas uzņēmumus. Kā zināms, 2011. gada nogalē izcēlās skandāls par to, ka Olšteins laikā no 2006. līdz 2009. gadam, būdams Jaunajam laikam pietuvinātā mežizstrādes uzņēmuma Pata AB jurists, firmā bijis atbildīgs par ofšoru juridisko apkalpošanu.