Tā dēvētais Olšteina sešnieks, kas nodrošina Valda Dombrovska koalīcijas stabilitāti, neesot iesaistījies sarunās nedz ar zaļzemniekiem, nedz ar topošo Einara Repšes organizāciju, tā vietā, visticamāk, pārtopot par patstāvīgu organizāciju. Olšteinieši arī negrasoties kļūt par koalīcijas klupšanas akmeni, jo ir apmierināti ar valdības darbu.
To sarunā ar Neatkarīgo apliecināja Saeimas neatkarīgo deputātu grupas līderis Klāvs Olšteins.
K. Olšteins 11. Saeimā ievēlēts no Zatlera Reformu partijas, taču drīz vien kopā ar domubiedriem pameta šīs organizācijas rindas, izveidojot neatkarīgo parlamentāriešu grupu. Šāds manevrs ļāvis Olšteina sešniekam iegūt milzīgu svaru Valda Dombrovska koalīcijā, jo bez tā atbalsta šā brīža valdībai ir tikai 50 Saeimas deputātu atbalsts. Publiskajā telpā gan izskan minējumi, ka K. Olšteins tuvākajā laikā varētu meklēt jaunus partnerus, iesaistoties kādreizējā premjera Einara Repšes jaunveidotajā partijā vai pieņemot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) netiešos mājienus par sadarbību. Šāds scenārijs nozīmētu arī V. Dombrovska valdības nestabilitāti un iespējamu koalīcijas sairumu.
Ministru kabineta vadītājs vakar medijiem gan norādīja, ka, pēc viņa domām, runas par draudiem koalīcijai neesot pamatotas un tās – pildot opozīcijas spēka funkcijas – izplatot Zaļo un zemnieku savienība, kura tādējādi sekmējot nonākšanu pie varas.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šim apgalvojumam gan nepiekrīt. «Ilgus gadus atrodoties politikā, es spēju objektīvi izvērtēt situāciju un vēlos Olšteina sešniekam norādīt uz to, kas viņu sagaida nākotnē. Ir acīm redzams, ka vecā gvarde nevēlas dot ceļu jaunajiem, tā vietā izmantojot viņus kā balsošanas mehānismu.
Taču, ja Olšteina sešnieks, nedomājot par izaugsmi, turpinās pienest ūdeni Vienotībai, ar to viņu politiskā karjera beigsies un nākamajā Saeimā viņus vairs neievēlēs,» pauž politiķis. A. Brigmanis uzskata, ka Vienotība neuzņemšot olšteiniešus savās rindās, jo iekšējā konkurence gan vēlēšanu sarakstos, gan vēlmē pēc amatiem jau tā esot pārāk liela. Tikmēr kā patstāvīga vienība neatkarīgo deputātu grupa nevarot cerēt uz labiem rezultātiem nākamajās parlamenta vēlēšanās, jo viņu veikums šā brīža Saeimā esot nemanāms, bet politiskā identitāte – neskaidra. Visi šie argumenti, pēc A. Brigmaņa domām, liekot olšteiniešiem jau tagad izšķirties, kā dzīvot tālāk, un vispareizāk būtu iekļauties kādā citā, spēcīgākā organizācijā.
Pats K. Olšteins šādu scenāriju atspēko. «Mēs nemeklējam preciniekus un neesam tā līgava, kas precēs pirmo pretimnācēju,» Neatkarīgajai atzina neatkarīgo deputātu grupas līderis. «Šā brīža modelī jūtamies komfortabli un noteikti nekļūsim par klupšanas akmeni Valda Dombrovska valdībai. Mūsu prioritāte ir ekonomiskā attīstība, un Valda Dombrovska valdība pelnījusi atzinīgus vārdus. Turklāt, ir jāpaiet vismaz gadam, lai novērtētu, vai valdība pilnvērtīgi pilda savus uzdevumus, tādēļ šobrīd par mūsu vēlmi mainīt koalīciju nevar būt ne runas,» klāstīja K. Olšteins. Parlamentārietis gan neslēpa, ka neatkarīgo deputātu grupai būs nepieciešama transformācija, taču tā nenotikšot kā saplūšana ar kādu citu organizāciju. «Augsti vērtēju Einaru Repši kā zinošu un pieredzes bagātu politiķi. Latvijas politiskajai videi trūkst kvalitatīvu debašu, viedokļu un diskusiju, tādēļ viņa iespējamo atgriešanos politikā uzskatu par apsveicamu. Taču es neesmu ar Einaru Repši runājis jau vairākus gadus. Tāpat kā neesmu apspriedis sadarbību ar Zaļo un zemnieku savienību. Protams, nākotni nevar prognozēt, tādēļ neizslēdzu arī apvienošanos ar kādu citu partiju, taču tas noteikti nenotiks šobrīd. Tuvākajā laikā mēs transformēsimies neatkarīgā veidojumā un būsim patstāvīga organizācija,» rezumēja K. Olšteins.