Šodien Ministru kabinets sāk darbu pie nākamā gada budžeta, skatot Finanšu ministrijas sagatavotos bāzes izdevumus 2013.–2015. gadam, kā arī analizējot ministriju pieprasījumus par papildu izdevumiem šim gadam.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau paziņojis, ka nākamā gada budžeta deficīta samazinājums būs jāveic par apmēram 70 miljoniem latu, taču dramatiska konsolidācija, kādu Latvija piedzīvojusi iepriekšējos trijos gados, iespējams, nenotiks. Premjers izteicis cerību, ka nepieciešamie taupības pasākumi varētu notikt uz budžeta ieņēmumu pieauguma un ekonomikas izaugsmes rēķina, kā arī pateicoties valsts pārvaldes sektora tēriņu pieauguma ierobežošanai. Optimistisko prognožu pamatā ir arī šā gada labie rādītāji: pirmajos divos mēnešos ieņēmumi bija 831,2 miljoni latu, bet izdevumi – 817,3 miljoni latu, radot pārpalikumu 13,9 miljoni latu.
Līdztekus darbam pie nākamā gada budžeta valdībai būs jāvērtē arī šā gada papildu tēriņi. Premjers gan neslēpj, ka ministriju pieprasījumus vērtēs nākamā gada izdevumu kontekstā un visas vajadzības tomēr nevarēšot apmierināt. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem varētu būt skolotāju algu palielināšana. Latvijas izglītības darbinieku organizācijas aicina no šā gada 1. septembra par 10% palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, atbilstoši par 10% palielinot valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām. Savukārt ar 2013. gada 1. janvāri vēl par 10% būtu jāpalielina pedagogu, arī akadēmiskā personāla un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksa.
Lai gan nākamā gada budžeta aprises vēl nav zināmas, valdība tomēr jau ieskicējusi virkni svarīgu jautājumu, ko varētu risināt nākamgad. V. Dombrovskis norāda, ka tuvāko nedēļu laikā valdībā nonākšot Finanšu ministrijas ziņojums par inflācijas mazināšanas pasākumiem, kurā tikšot izvērtētas arī iespējas samazināt patēriņa nodokļus. Tikmēr Labklājības ministrija rosinājusi no nākamā gada dubultot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam. Plānots, ka pensiju apdrošināšanai veiks iemaksas 20% apmērā no 100 latiem mēnesī pašreizējo 50 latu vietā. Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts 2013. gada budžetā aicina iestrādāt darbaspēka nodokļu samazināšanu. Ministrs akcentējis, ka Latvijas darbaspēka nodokļi ir augstāki nekā valstīs, ar kurām jau tagad konkurējam par mūsu iedzīvotāju darbaspēku, tāpēc darba nodokļu reforma varētu piebremzēt dramatisko emigrācijas plūsmu. Viens no darba nodokļu sloga samazināšanas scenārijiem paredz neapliekamā minimuma paaugstināšanu trīs gadu periodā līdz 90 latiem jeb par 15 latiem ik gadu, IIN likmi samazināt līdz 21% (2013. gadā – līdz 24%, 2014. gadā – līdz 23%, 2015. gadā – līdz 21%), bet atvieglojumus par apgādājamajiem 2014. gadā paaugstināt līdz 75 latiem un 2015. gadā – līdz 90 latiem. Būtisks nākamā gada budžeta jautājums būs arī Latvijas ceļu katastrofālais stāvoklis – nākamgad ceļu sakārtošanai valsts budžeta apakšprogrammā Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana jāieplāno 5,85 miljoni latu. Valdības grafiks paredz budžeta iesniegšanu Saeimā 28. septembrī.
***
Uzziņai
Plānotie valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi*
2013. 3173,1
2014. 3361,4
2015. 3170,4
Plānotie valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi*
2013. 1397,0
2014. 1265,2
2015. 1284,4
*(miljonos latu)
Avots: Finanšu ministrija