Šodien daudzviet Latvijā notiek leģionāru piemiņas pasākumi. Vairākums aptaujāto Saeimas frakciju līderu, kā arī oficiālās valsts amatpersonas nav plānojušas piedalīties nevienā no tiem, taču politiķi pauž sapratni par kolēģiem, kuri to tomēr darīs.
Valsts prezidents Andris Bērziņš šonedēļ devies atvaļinājumā, savukārt premjers atrodas ārvalstu komandējumā. Arī Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa, kura pašlaik pilda valsts augstākās amatpersonas pienākumus, negrasās piedalīties pasākumos pie Brīvības pieminekļa, tomēr viņa paudusi izpratni par 16. marta vēsturisko fonu.
Atceres dienas norisēs nepiedalīsies arī Zatlera Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājs Valdis Zatlers. «Tāds ir mans subjektīvais lēmums. Tas balstīts ģimenes pieredzē un vēsturē, jo neviens no maniem tuviniekiem nav bijis iesaistīts leģionāru cīņās. Tomēr es saprotu tos kolēģus, kuri vēlas izrādīt cieņu savas dzimtas vēsturei un apmeklēs kādu no pasākumiem.»
Arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nav plānojis doties pie Brīvības pieminekļa, tomēr apliecina, ka viņam «ir saprotama sirmo vīru un viņu tuvinieku vēlme to darīt. Neviens viņus nedrīkstētu ierobežot». A. Brigmanis arī neiebilst, ka 16. marta norisēs iesaistās kāds no ZZS politiķiem vai citu partiju deputātiem, ja vien tā nav vēlme vairot savu politisko kapitālu. «Leģionāru atceres pasākumi nav īstā vieta, kur spodrināt spalvas. Mūsu tautai tas ir pārāk sarežģīts jautājums. Tomēr es apzinos, ka ir gan deputāti, gan ministri, kurus šīs vēsturiskās norises uzrunā ļoti personīgi, tādēļ nevajadzētu norādīt, kā kuram politiķim šinī gadījumā rīkoties,» sacīja A. Brigmanis. Apņemšanos doties uz 16. marta pasākumiem pauduši vairāki Nacionālās apvienības ministri un Saeimas deputāti, tādējādi radot bažas, ka valdības partijas personāliju dalība šajās norisēs varētu raisīt negatīvu starptautisko rezonansi. Tiesa, A. Brigmanis uzsvēra: «Ja nacionālais flangs uzskata, ka viņiem tas jādara, lai piedalās! Mums ir pašiem sava valsts, sava stāja un viedoklis, un Latvijai nebūtu jābaidās no citu nosodījuma.»
Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līderis Raivis Dzintars uzsver, ka leģionāru piemiņas pasākums ir svēts tautas pienākums pret saviem senčiem, un publiski aicina ikvienu uz svētbrīdi Doma baznīcā vai pie Brīvības pieminekļa. Savukārt R. Dzintara frakcijas biedrs Kārlis Krēsliņš akcentē: nav būtiski, kurā armijā dienējuši karavīri, viņi visi ir jāciena par drosmi un pašaizliedzību, izpildot pavēles un aizstāvot dzimteni.
Tikmēr Saeimas kreisais flangs akcentē diametrāli pretēju viedokli. Saskaņas centra frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra: «Kritušie karavīri ir jāpiemin 11. novembrī saskaņā ar kalendārā definēto svētku dienu. Tāpat uzskatām, ka mirušajiem cieņa ir jāizrāda kapos, tādēļ mūsu politiķi 16. marta pasākumos nepiedalīsies.»
Partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis šodien atrodas ārpus Latvijas, deputātei Inai Druvietei, kā arī frakcijas vadītāja vietniekam Edvardam Smiltēnam esot jāpiedalās citos pasākumos. E. Smiltēns gan neslēpj, ka Vienotības deputātiem sniegta brīva izvēle apmeklēt leģionāru piemiņas brīžus. «Mani senči ir cīnījušies gan vienā, gan otrā kaujas lauka pusē, tādēļ arī pats savulaik esmu piedalījies leģionāru atceres brīžos,» pauda E. Smiltēns.
Viena no retajiem deputātiem, kas atklāti atzīst, ka piedalās 16. marta pasākumos, ir Vienotības pārstāve Janīna Kursīte: «Nekādā ziņā nedošos pie Brīvības pieminekļa, jo tur notiek politiskā spēka demonstrācija. Apmeklēšu karakalpu piemiņas brīdi Jēkabpilī.