Lai gan Saeima pagājušajā nedēļā noraidīja grozījumus Satversmē, kas ļautu pie deputātiem izdarīt kratīšanas, kā arī viņus administratīvi sodīt bez parlamenta piekrišanas, koalīcijas spēki gatavi ieceri virzīt atkārtoti.
Tikmēr pret šo ideju iestājas gan opozīcija, gan Valsts prezidents Andris Bērziņš, norādot, ka jutīgo jautājumu aktualizē politisku motīvu dēļ.
Pagājušajā nedēļā Saeimas plenārsēdē atbalstu neguva ierosinājums mazināt deputātu imunitāti. Valsts prezidents Andris Bērziņš medijiem norādījis, ka, pēc viņa domām, grozījumi Satversmē bijuši vajadzīgi «vienīgi pašreizējai koalīcijai, un tāpēc es vairāk sliecos, ka jautājumā par kratīšanu vai administratīvu sodīšanu vajadzētu atstāt, kā pašlaik ir». Tam piekrīt arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, pēc kura domām, deputātu imunitātes jautājumu izmanto vienīgi, lai valdošie spēki audzētu savu popularitāti. «Nav noslēpums, ka sabiedrībai kopumā ir klaji noraidoša attieksme pret parlamentu, un koalīcija šīs noskaņas izmanto, lai parādītu, ka tā ir gatava noslānīt sliktos deputātus,» pauda A. Brigmanis, piebilstot, ka «ar šīm aktivitātēm koalīcija cenšas radīt mākslīgu dienaskārtību un novērst uzmanību no ideju trūkuma ekonomisko problēmu risināšanā».
Tāpat A. Brigmanis norāda uz koalīcijas divkosību deputātu imunitātes jautājumā. «Zatlera Reformu partija (ZRP) aizbildinās ar politiķu vienlīdzību, taču pati joprojām nav gatava mazināt bijušajiem prezidentiem piešķirtās privilēģijas. Tā vietā, lai mainītu likumdošanu un atteiktos no bezjēdzīgās apsardzes, greznām automašīnām un superdārgiem dzīvokļiem, ZRP grib mazināt deputātu imunitāti, lai gan pēc būtības tas nav tik izšķirīgs jautājums, kā tiek pasniegts. Otrkārt, lai gan valdošais vairākums dedzīgi postulēja vēlmi panākt izmaiņas Satversmē, tas tomēr nenodrošināja visu savu deputātu klātbūtni svarīgajā balsojumā, kas apliecina, ka jautājumu izgāzām nevis mēs, bet gan pati koalīcija,» norādīja parlamentārietis. Kā zināms, lai veiktu izmaiņas Satversmē, ir jāpanāk vismaz 67 Saeimas deputātu atbalsts, kas nozīmē, ka katra deputāta balss ir vitāli svarīga. Tikmēr 29. marta balsojumā nepiedalījās četri koalīcijas deputāti, no kuriem Dainai Kazākai (ZRP) bija piešķirts atvaļinājums, bet Jānis Dombrava (VL!-TB/LNNK), Jānis Ozoliņš (ZRP) un Ingūna Rībena (Vienotība) Neatkarīgajai apgalvo, ka esot atradušies komandējumos. «Man nav pieņemams, ka koalīcija publiski apvaino zaļzemniekus imunitātes jautājuma izgāšanā, lai gan aritmētika liecina, ka četru valdošā vairākuma deputātu nepiedalīšanās balsojumā jau a priori noteica, ka idejas atbalstam nepietiks pat ar visu 13 mūsu frakcijas balsīm,» politisko aritmētiku pamatoja A. Brigmanis.
ZRP līderis Valdis Zatlers pagājušās nedēļas norises salīdzināja ar kādreizējo balsojumu pret atļauju veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā, uzskatot, ka koalīcijai ir jāizdara spiediens uz ZZS un jāpanāk valdošajam vairākumam tīkams balsojums. Tikmēr A. Brigmanis norāda, ka tik kategoriski paziņojumi ZZS deputātos radījuši vienīgi pretreakciju un mazina vēlmi meklēt kompromisus. Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Andrejs Judins Neatkarīgajai atzina, ka kompromisi ar opozīciju tomēr ir jāmeklē un deputātu imunitātes jautājums būtu atkārtoti jāvirza izskatīšanai parlamentā. «Opozīcija izteikusi vēlmi imunitātes jautājumu risināt plašā amatpersonu lokā, pārskatot arī prokuroru, tiesnešu un tiesībsarga privilēģijas. Uzskatu, ka šāda iecere ir apspriešanas vērta,» atzina A. Judins, piebilstot, ka pēc dažām nedēļām parlaments atkal varētu atgriezties pie strīdīgajiem grozījumiem Satversmē, taču, iespējams, šoreiz imunitātes jautājums tiktu nodalīts no jautājuma par atklātajiem balsojumiem parlamentā.