Atšķirībā no citiem gadiem šogad valsts ne vien gatavojas reaģēt uz 16. marta norisēm, bet nevairās runāt arī par jutīgo leģionāru tēmu un tās vēsturiskā fona skaidrošanu.
Tāpat pirmo reizi sākusies konstruktīva diskusija par to, kā 16. marta pasākumus sakārtot sistēmā, kas mazinātu ap tiem virmojošās kaislības.
Rīt Latvijā gaidāmi Latviešu leģiona ikgadējie piemiņas pasākumi. Tiesa, līdz šim, vairoties no starptautiskās rezonanses, Latvijas amatpersonas centušās šo jautājumu notušēt, taču šogad par leģionāru jautājumu nebaidās runāt nedz politiķi, nedz valsts augstākās amatpersonas.
Vakar Ārlietu ministrija 16. marta nozīmi skaidroja mūsu valstī strādājošajām ārvalstu vēstniecībām. Šonedēļ ar lekciju par Latviešu leģiona piemiņas dienas vēsturisko fonu Latvijas Universitātē uzstājās grāmatas Karojošā piemiņa: 16. marts un 9. maijs autori, kuru veikumu kā lielisku izziņas avotu pieminējis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Par jutīgo tēmu ar vēsturniekiem un karavīru biedrību publiski diskutējusi arī Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, savukārt Saeimas Cilvēktiesību un Ārlietu komisija šodien kopā ar Daugavas vanagu valdi un Latvijas okupācijas izpētes biedrību tiksies ar latviešu karavīriem un vēsturniekiem, lai kopīgi skaidrotu vēsturiskos notikumus Otrā pasaules kara un Latviešu leģiona kontekstā.
Tiesībsargs Juris Jansons medijiem norādījis: likumdevējiem būtu jādomā par alternatīvām, ja pašvaldība vai kāda cita institūcija neļauj sabiedrības pārstāvjiem organizēt pasākumus pie Saeimas nama vai Brīvības pieminekļa. Jāatgādina, ka tiesībsargs šonedēļ paudis izbrīnu par galvaspilsētas pašvaldības rīcību, kārtējo reizi aizliedzot 16. marta pasākumus pie Brīvības pieminekļa. Scenārijs ik gadu ir līdzīgs – Rīgas dome regulāri noraida pasākumu pieteikumus, taču pēc tam ar tiesas lēmumu ir spiesta atkal tos atļaut. J. Jansons arī uzskata, ka šogad Rīgas domes aizliegumam bijusi visnotaļ vāja argumentācija, tāpēc tiesībsargs lūdzis galvaspilsētas mēru Nilu Ušakovu sniegt pamatojumu pulcēšanās brīvības ierobežošanai.
Tikmēr publiskajā vidē raisās diskusija par to, vai likumdošanā būtu jāatrunā pulcēšanās kārtība pie Brīvības pieminekļa, līdzīgi kā tas ir pie Saeimas nama.
Jāatgādina, ka parlaments sācis darbu pie konceptuāli jauna likuma izveides. Topošais Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likums abus valstiski svarīgos objektus definēs kā īpaša režīma zonu, tostarp pastiprinot sodus par necienīgu uzvedību šo pieminekļu teritorijā. Likumprojekta iesniedzēju, Nacionālās apvienības, līderis Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka, viņaprāt, topošajā likumā varētu definēt normas, kas sakārtotu arī situāciju ap 16. marta norisēm. «Būtu tikai loģiski, ja jaunajā dokumentā tiktu noteiktas uzvedības normas, kas jāievēro pie Brīvības pieminekļa, un gadījumi, kuros šeit atļauts pulcēties. Brīvības piemineklis noteikti nav vieta, kur aurot un demonstrēt savu politisko pārliecību. Jebko darīt pie valstij tik nozīmīgā objekta nedrīkst. Protams, varētu būt grūti paredzēt visas iespējamās situācijas un formulēt visus dzīves gadījumus, taču Brīvības piemineklis pamatā ir simbols, kur pulcēties piemiņas, svētku un atceres brīžos,» pauda politiķis.