Iecerei veidot vienotu sabiedrisko mediju joprojām ir vājš pamatojums un neskaidri mērķi. Lai gan sākotnēji Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio reformas ieplānoja vienīgi tādēļ, lai piesaistītu investīcijas tālākai attīstībai, pašlaik runā arī par redakcionālo neatkarību, kam kategoriski nepiekrīt abu mediju vadība.
Tikmēr politiskajā līmenī vienotā medija ideja strauji virzās uz priekšu.
Daudzo neskaidrību dēļ, kas valda ap jautājumu par Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) reorganizāciju, ir nācies par nedēļu, līdz 9. aprīlim, pagarināt termiņu, kurā īpaša darba grupa vērtē sagatavoto koncepciju Par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis un darba grupas vadītājs Gints Grūbe Neatkarīgajai neslēpa – joprojām tā arī nav skaidrs par riskiem un ieguvumiem, kas saistīti ar abu raidorganizāciju reformu. «Koncepcija ir nepilnīga, taču tajā pieminētā apvienošana nav pašmērķis. Ir svarīgi panākt, lai sabiedriskie mediji turpmāk strādātu efektīvi, saglabājot viedokļu daudzveidību un satura objektivitāti. Savukārt, vai tas notiks vienā vai dažādās mājās, ir sekundāri,» pauda G. Grūbe, apliecinot, ka koncepcija gūs tālāku virzību likumdošanas gaiteņos tikai tad, kad tā būs kvalitatīvi pārstrādāta.
Tikmēr LTV ģenerāldirektors Edgars Kots Neatkarīgajai neslēpa neizpratni par to, vai NEPLP darba grupa grasās uzlabot jau esošo koncepciju vai tomēr radīs gluži jaunu dokumentu, kā tas esot pasniegts darba grupas pēdējā tikšanās reizē. LR žurnālists Aidis Tomsons vakar paziņoja par savu izstāšanos no darba grupas, uzskatot vienotā sabiedriskā medija koncepcijas izstrādes procesu par ačgārnu.
Koncepcija par LTV un LR reformu radās pērnā gada sākumā, kad to sagatavoja iepriekšējais NEPLP sastāvs. Toreiz koncepcijas izveidē bija iesaistīts arī LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, kurš tagad ir neapmierināts ar to, kā transformējusies sākotnējā ideja. «Jau kopš 2004. gada regulāri vēršos pie Finanšu ministrijas, uzsverot, ka bez attiecīgām investīcijām Latvijas Televīzija pēc trim četriem gadiem vairs nebūs spējīga strādāt. Tā kā šie argumenti ilgstoši tika ignorēti, pērn mums radās iecere piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu, un šim mērķim tapa ideja par jaunu pieeju sabiedriskajām raidorganizācijām. Ir skaidrs, ka nedz divu, nedz triju gadu laikā nav iespējams apvienot televīziju un radio un to arī nevajag darīt. Taču tālākā nākotnē, iespējams, būtu jāveido pilnīgi jauns sabiedriskais medijs, kam būtu vienota materiāli tehniskā bāze, iekams redakcijas – neatkarīgas. Diemžēl šobrīd sarunas ievirzījušās ne tikai par materiāltehniskās bāzes atjaunošanu, bet arī par redakcionālām pārmaiņām, ko kategoriski nedrīkst pieļaut. Abu mediju redakcionālā neatkarība ir stingri jāaizsargā, lai nesašaurinātos viedokļu un uzskatu daudzveidība,» pauda E. Kots.
Līdzīgu uzskatu pauž arī LR vadītājs Jānis Siksnis. «Vairāku Eiropas valstu pieredze liecina, ka, apvienojot sabiedriskos medijus, radio paliek pabērna lomā, lai gan tieši radio visplašāk pilda sabiedriskā medija lomu, kamēr televīzijas ir spiestas komercializēties un uzņemties izklaidējošās funkcijas. Tāpat ir jāsaprot, ka, izveidojot vienu redakciju, tā būs potenciāli daudz vieglāk politiski ietekmējama. Ir jāņem vērā arī situācija ar iespējamo LNT un MTG apvienošanos, kas strikti norāda uz informācijas lauka sašaurināšanos un informācijas monopolizēšanos Latvijā,» situāciju analizēja J. Siksnis.
Reorganizācijas ideju aizstāv Vienotības pārstāve Sarmīte Ēlerte, kura, būdama kultūras ministre, uzsāka vienotā medija koncepcijas virzību. S. Ēlerte joprojām kā vienu no galvenajiem ieceres ieguvumiem min ES naudas piesaisti, iekams J. Siksnis norāda: ES vēl nekad neesot devusi naudu dalībvalstu sabiedrisko mediju veidošanai, līdz ar to jau pats sākotnējais reorganizāciju pamatojums bijis aplams. To netieši apliecināja arī G. Grūbe, kurš piekrita, ka koncepcija, visticamāk, uz ES naudu nevarēšot pretendēt, taču varot mēģināt iesniegt atsevišķus projektus cilvēkresursu apmācībām, tehnoloģiju iegādei u.tml.
Kuluāros spriež, ka iecerei apvienot LTV un LR esot vairāki zemūdens akmeņi, arī iekārojamais nekustamais īpašums Doma laukumā, kur šobrīd strādā LR, un S. Ēlertes vēlme pašai uzņemties apvienotā sabiedriskā medija vadīšanu. S. Ēlerte apgalvojumu gan kategoriski noliedz, atzīstot, ka pēc daudziem gadiem laikraksta Diena vadītājas postenī viņai vairs neesot intereses vadīt vai strādāt kādā citā medijā. Neoficiāli par LR spriež arī kā par esošajai varai opozicionāru viedokļu paudēju, kas liekot meklēt ceļus, kā mazināt netīkamā medija ietekmi. Tāpat vienotā sabiedriskā medija ideja varētu kļūt par kārtējo strīda iemeslu koalīcijā. Lai gan Vienotība šo ieceri atbalsta, Nacionālās apvienības valde šonedēļ strikti iezīmēja pretēju viedokli. «Neviens joprojām nav pārliecinoši pateicis, kādēļ šāda reorganizācija nepieciešama, lai gan tā saistīta ar milzīgu informatīvās telpas monopolizācijas risku,» Neatkarīgajai norādīja nacionāļu līderis Raivis Dzintars, kurš pats savulaik bijis žurnālists.