Plaši apspriestais fiskālās disciplīnas princips, ko, baidoties no atkārtotām krīzēm, Eiropas Savienība (ES) grib uzspiest visām dalībvalstīm, ir sācis virzību pa Latvijas varas gaiteņiem. Līdz 23. februārim nozares ministrijām jāsaskaņo vakar Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktā stratēģija, kas mūsu valsti piespiestu vēl dzelžaināk taupīt līdzekļus.
Lai gan iepriekš Latvija bija gatava kļūt par pirmrindnieci fiskālās disciplīnas ieviešanā, šobrīd tapis zināms, ka dzelžainos taupības principus piemērosim tikai pēc eiro ieviešanas, t. i., ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī.
Ceturtdien valsts sekretāru sanāksmē tika akcentēts, ka līguma mērķis ir stabilizēt Eiropas Monetāro savienību un panākt, lai visas ES valstis ievēro vienotus taupības principus. Tiesa, stingro kārtību ir gatavas pieņemt vien 25 dalībvalstis, Čehija un Lielbritānija jau atteikušās to darīt.
Valstīm, kas parakstīs fiskālās disciplīnas līgumu, gada laikā savā konstitūcijā būs jāiekļauj norma, kas paredz, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 0,5% no iekšzemes kopprodukta. Ja šie griesti tiks pārsniegti, pret pārkāpējvalsti automātiski tiks ieviestas soda sankcijas. «Līgums paredz atbildību par fiskālās disciplīnas noteikumu neievērošanu. Ja Eiropas Komisija konstatēs, ka kāda valsts nav savos tiesību aktos iestrādājusi taupības principus, jebkura cita no dalībvalstīm varēs vērsties Eiropas Savienības tiesā, kas savukārt varēs vainīgajai valstij piespriest soda naudu līdz pat 0,1% no iekšzemes kopprodukta,» norāda par šo jautājumu atbildīgā Ārlietu ministrija.
Plānots, ka līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas vismaz 12 eiro zonas dalībvalstis, – līdz 2013. gada 1. janvārim. Tikmēr prasība par fiskālās disciplīnas noteikumu iestrādāšanu nacionālo valstu tiesību aktos jāizpilda gada laikā pēc līguma stāšanās spēkā. Tiesa, Latvija jau šobrīd ir sākusi darbu pie fiskālās disciplīnas principu ieviešanas nacionālajā likumdošanā. Saeimas Juridiskās komisijas pārraudzībā izveidota atsevišķa darba grupa, kas meklē veidus, kā taupības principus definēt Satversmē un citos dokumentos. Tiesa, Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne neslēpj, ka šis darbs būs ilgstošs un ļoti sarežģīts, tostarp politisko partiju neviennozīmīgās attieksmes dēļ. Vienotība uzsver, ka vienīgi dzelžaina taupība spēs Latviju paglābt no neapdomīgas saimniekošanas un tādām kļūdām, kādas tika pieļautas treknajos gados. Tikmēr Saskaņas centrs uzskata, ka, neieguldot naudu valsts attīstībā, nevar panākt arī izaugsmi. Zaļo un zemnieku savienība izteikusi bažas, ka, parakstot līgumu, Latvija sev liegs iespēju rīkoties atkarībā no situācijas un būs spiesta ievērot plānveida saimniekošanu.