Kamēr ekspremjers un Jaunā laika pamatlicējs Einars Repše dibina jaunu biedrību un varētu atkal mesties aktīvajā politikā, tikmēr citi vecās gvardes politiķi mēģina peldēt mierīgākos ūdeņos.
Kādreizējais premjers Indulis Emsis par atgriešanos politikā nedomājot. To sarunā ar Neatkarīgo apliecināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderis Augusts Brigmanis, kurš ar I. Emsi uzturot draudzīgas attiecības. I. Emsis, kurš ir habilitētais bioloģijas doktors, pievērsies savai jomai un konsultāciju biznesam.
Pēc politiskā fiasko lielpilsētas eliti pret lauku biznesu nomainījusi arī trekno gadu Tautas partijas (TP) trijotne, t.i., Aigars Kalvītis, Atis Slakteris un Gundars Bērziņš.
Kādreizējais zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs Atis Slakteris Codes pagastā savai saimniecībai Mālnieki piederošajā laivu novietnē plāno attīstīt bērniem paredzētu ūdenssporta klasi. Līdzīgus karjeras pavērsienus piedzīvojis arī kādreizējais veselības ministrs Gundars Bērziņš, kura īpašumā ir zemnieku saimniecība Delles. Ar 774 000 latu lielu kapitālu tā ierindojas 27. vietā Latvijas vērtīgāko zemnieku saimniecību sarakstā, pēdējos gados strādājot ar vismaz 100 000 latu lielu peļņu.
TP ekspremjers Aigars Kalvītis politiķa uzvalku nomainījis pret sporta funkcionāra karjeru. Kopš 2010. gada A. Kalvītis ir hokeja kluba Rīgas Dinamo valdes priekšsēdētājs.
Viens no ekscentriskākajiem ekspremjeriem Māris Gailis plašākai publikai saistās ar divus gadus ilgo ceļojumu apkārt pasaulei ar jahtu Milda. Bijušais premjerministrs savulaik nekustamo īpašumu darījumos zaudēja apmēram 10 miljonus latu, taču savu neordināro domāšanu M. Gailis joprojām nav mainījis. Tuvākā nākotnē viņš solās attīstīt Ēberģes hidroelektrostaciju un veidot jaunu televīzijas kanālu.
Par bagātu cilvēku, kuru Latvija un tās politika vairs neinteresējot, kļuvis Floridā dzīvojošais uzņēmējs Vilis Krištopans. Tikmēr ekspremjeram Valdim Birkavam – gluži pretēji – naudas lietās nav īpaši veicies. 2006. gadā V. Birkavs iekūlās pamatīgos parādos, kad, paņēmis kredītu bankā, no uzņēmēja Gata Saknīša par vairāk nekā diviem miljoniem latu iegādājās četrus zemesgabalus Latgalē. Vēlāk atklājās, ka zemesgabalu tirgus vērtība neatbilst samaksātajai summai, un 2009. gada decembrī parādu dēļ arestēja V. Birkava bankas kontus. Pērn pavasarī Rīgas apgabaltiesa apmierināja Hipotēku un zemes bankas prasību par zaudējumu piedziņu un V. Birkavam bija jāšķiras no mājas Jūrkalnē.
Daudzi ietekmīgi Latvijas politiķi ir palikuši lielās politikas tuvumā un gaida savu nākamo zvaigžņu stundu. Politiskās karjeras ziņā neveiksmīgs gads izvērties kādreizējam aizsardzības un ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim, kurš vēl nesen bija premjera partijas Vienotība līderu trijniekā, bet pēc smagā kritiena 11. Saeimas vēlēšanās spiests cerēt uz Pilsoniskās savienības kolēģu labvēlību. Ģ. V. Kristovskis nupat ir kļuvis par sava partijas biedra, Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Kārļa Šadurska palīgu. EP par vissiltāko vietu izraudzījies arī divreiz premjera krēslā pabijušais Ivars Godmanis, kurš ar pārvākšanos uz Briseli, šķiet, paguvis ielēkt pēdējā vilcienā. Proti, neiekļūstot 11. Saeimā, LPP/LC līdzīgi kā TP bija spiesta pašlikvidēties, tādējādi noslēdzot daudzu vecās gvardes politiķu ēru. Līdz ar abu partiju bankrotu no skatuves nogājuši gan ekspremjers Andris Bērziņš, gan kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, arī par oligarhiem sauktie Ainārs Šle-sers, Andris Šķēle, tāpat redzamākie abu partiju vecbiedri Edgars Zalāns, Māris Kučinskis u.c. Virs ūdens pagaidām cenšas noturēties vienīgi LPP/LC kādreizējais līderis Andris Ameriks, kurš, domājot par nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, janvāra beigās nodibinājis jaunu sabiedrisko organizāciju Gods kalpot Rīgai!, kā arī kādreizējais TP ministrs Vents Armands Krauklis, kurš šo pašu iemelsu dēļ izveidojis Vidzemes partiju. Politisko karjeru spītīgi negrib beigt arī kādreizējā LPP/LC Saeimas deputāte Rita Strode, kura Daugavpilī nodibinājusi Attīstības partiju.
Maz laika Latvijā pavada bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Guntars Krasts, kurš pēc aiziešanas no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK izveidoja apvienību Libertas.lv un no tās startēja EP vēlēšanās, taču nespēja pārliecināt vēlētājus. Pēc politiskās karjeras beigām Latvijā G. Krasts strādā Apvienoto Nāciju un Eiropas Savienības projektā Moldovā par valdības padomnieku.