Sodam par cieņu aizskarošām darbībām pret Latvijas valstiskuma objektiem jābūt daudz bargākam nekā par šādiem pat nodarījumiem kādā «klusā šķērsielā vai vārtu rūmē», – ir pārliecināts Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, kura vadītais spēks rosinājis veidot jaunu Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likumu.
Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās Nacionālās apvienības sagatavoto likumprojektu Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu likums. Likuma mērķis ir noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu juridisko statusu, ar likuma spēku noteikt to kultūrvēsturisko vērtību un izveidot uzraudzības padomi Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kvalitatīvai saglabāšanai. Tāpat tā pieņemšanas gadījumā būs skaidri noteiktas uzvedības normas Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašā režīma zonā, kas veicinās cieņpilnas vides veidošanos ap svarīgiem valsts simboliem. Tāpat tiks radīti tiesiski priekšnoteikumi par necienīgu izturēšanos pret šiem simboliem sodīt bargāk nekā par līdzīgiem pārkāpumiem citur publiskajā telpā.
Sarunā ar Neatkarīgo R. Dzintars pieminēja bēdīgi slavenos britu tūristus, kuru necienīgā uzvedība pie Brīvības pieminekļa ne vienu vien reizi raisījusi Latvijas iedzīvotāju sašutumu. Pie viena no galvenajiem Latvijas valstiskuma simboliem policija regulāri aiztur iereibušus ārvalstu atpūtniekus, kas Brīvības pieminekļa pakāji uzskata par vispiemērotāko vietu dabisko vajadzību kārtošanai, ķermeņa atkailināšanai un skaļai uzdzīvei. «Neņemos spriest, kādam jābūt sodam par šādu rīcību, taču noteikti tik lielam, lai pārkāpēji no tā baidītos un tas viņus atturētu. Turklāt necienīga uzvedība kaut kur klusā vārtu rūmē vai pie Brīvības pieminekļa nav gluži viens un tas pats, un sodiem arī jābūt gradētiem,» pauda politiķis. Tādējādi līdz ar jaunā likuma pieņemšanu būs nepieciešami redakcionāli grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā un likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem.
Likumprojekta anotācijā norādīts: Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis tiek uzskatīti par Latvijas neatkarības simboliem, taču to statuss un piederība likumā nav minēta. Brīvības piemineklis šobrīd juridiski pieder Rīgas pilsētai, jo savu darbību nav atjaunojusi Brīvības pieminekļa komiteja, kurai noteiktas īpašumtiesības. Zeme ir reģistrēta Rīgas pilsētai, kamēr paši objekti pašlaik nav reģistrēti kadastra informācijas sistēmā. Tāpat tiktu sakārtoti objektu uzturēšanas un finansēšanas jautājumi. Plānojot atjaunošanas darbus, būtu iespēja tos iekļaut gada budžetā, tādējādi izvairoties no neplānotiem izdevumiem.