Neraugoties uz skaidri nolasāmo koalīcijas nevēlēšanos pēc referenduma piekāpties jebkādām kreiso spēku prasībām, Valsts prezidents Andris Bērziņš vakar deva stingru mājienu par nepieciešamību sākt dialogu.
Lai gan Vienotības līderi uzskata, ka pareizticīgo Ziemassvētku atzīšana par brīvdienu tikai padziļinās plaisu starp etniskajām kopienām, A. Bērziņš paudis pretējo, t.i., šo dienu «vajadzētu skaidri iezīmēt kā brīvdienu un iet uz priekšu».
Pēc sakāves divvalodības referendumā partijas Saskaņas centrs (SC) frakcija izskatīšanai Saeimā kārtējo reizi sagatavojusi grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7. janvārī par svētku dienu. Jāatgādina, ka diskusija parlamentā norit jau gandrīz desmit gadus un katru reizi labējais vairākums rod argumentus, lai šo ieceri noraidītu. «18. februāra referendums parādīja, ka mums visiem ir nepieciešams dialogs,» uzsvēris SC līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs. «Pareizticīgo Ziemassvētku oficiālā atzīšana nav etnisks vai lingvistisks jautājums, jo pareizticīgajās draudzēs ir gan latvieši, gan krievi, gan citu tautību pārstāvji, tomēr šo svētku oficiāla atzīšana kļūtu par ļoti svarīgu pozitīvu signālu tieši krieviski runājošiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vairākumā ir pareizticīgie vai vecticībnieki,» uzsvēris N. Ušakovs. Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis un Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa uzskata pretēji, norādot – iedzīvotāju šķirošana pēc konfesionālās vai etniskās piederības veicina sabiedrības šķelšanos, ne saliedētību. Turklāt, sagaidot piekāpšanos sīkos jautājumos, labējie spēki rēķinās ar lielāku kreisā spārna spiedienu arī daudz sarežģītākajā pilsonības un naturalizācijas kārtībā.
Taču Valsts prezidents vakar deva stingru mājienu, ka politiķiem tomēr jāsāk dialogs. «Cilvēcīgi es to atbalstu, bet tas, protams, ir Saeimas jautājums,» komentēja A. Bērziņš.