Ilze Šteinfelde / Autori

Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs kopā ar finanšu un ēku renovācijas ekspertiem ir izstrādājis investīciju piesaistes platformu, kas spētu nodrošināt pastāvīgu padomju gados būvētu ēku atjaunošanu ilgtermiņā, tostarp arī pēc Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma beigām 2020. gadā.

Aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētkus negrasās svinēt, tomēr dāvanas gādāšot gandrīz visi, atvēlot tām lielākas summas nekā pērn. Diemžēl, lai arī iepriecinājums labi domāts, nereti tas dāvanas saņēmējam liek mulst vai arī rada neizpratni, ko ar to darīt.

Pašvaldības SIA Ūdeka valdes priekšsēdētājs Edgars Daugelis ar prieku raugās uz šogad padarīto: īstenota Ventspils ūdenssaimniecības attīstības projekta piektā kārta, kuras laikā veikta ūdensvada un kanalizācijas tīklu pārbūve četros Ventspils iekšpagalmos, kā arī rekonstruēti maģistrālie vadi piecos ielu posmos. «Gads tiešām ir bijis ražīgs, iecerēto ir izdevies realizēt. Līdz ar to 2007.–2013. gada Kohēzijas fonda plānošanas perioda ietvaros mūsu realizētie projekti ir veiksmīgi noslēgušies,» sacīja E. Daugelis.

Novērtējot finanšu situāciju savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji Swedbank Finanšu institūta un SKDS veiktajā aptaujā norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka. Nākamgad uz finanšu situācijas uzlabošanos cer tikai 22% aptaujāto.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, apgriezienus uzņem arī eglīšu tirdzniecība. Galda izmēra eglītes iespējams nopirkt par 1,50 eiro gabalā, bet par 10 metru garu skaistuli nāksies šķirties no 900 eiro. Kā atzīst Neatkarīgās aptaujātie pircēji, pieprasītākās ir vienu līdz divus metrus garas egles – tādas ietilpstot standarta dzīvokļos.

Pirmo reizi piecu gadu laikā 95. markas benzīna cena atsevišķās degvielas uzpildes stacijās (DUS) noslīdējusi zem viena eiro jeb 0,70 latiem litrā. Diemžēl tik lēta degviela autobraucējus ilgi nepriecēs – pašreizējo zemo cenu Neste Oil DUS nodrošina akcija Nestiņš, savukārt pēc gadu mijas benzīna cenu vismaz par 3 eirocentiem litrā sadārdzinās akcīzes nodokļa kāpums.

Lai gan būvniecībai pēdējo divu gadu laikā ir pievērsta īpaša uzmanība, īpaši pēc traģēdijas Zolitūdē, būvkompānijas uz nākamo gadu raugās ar bažām, paredzot celtnieku masveida aizplūšanu uz valstīm, kurās notiek aktīva būvniecība.

Piecas bankas Latvijā – Swedbank, SEB banka, Citadele banka, DNB banka un Norvik banka – sadarbībā ar maksājuma karšu konsultāciju kompāniju VediCard šobrīd izstrādā vienota risinājuma koncepciju, kas nodrošinās plašu bezkontakta karšu pieņemšanu sabiedriskajā transportā, tirdzniecības vietās, skolās un citviet, kur norēķinos tiek izmantotas nelielas naudas summas. Sākotnēji šo risinājumu plānots ieviest sabiedriskajā transportā visā Latvijā, un tas varētu sākt darboties 2017. gadā.

Piecu gadu laikā Latvijā slēgts vairāk nekā 300 bankomātu, un šī gada sākumā 15 Latvijas novados vispār nebija neviena.

Vienas no iekārotākām dāvanām Ziemassvētkos parasti ir jaunākā modeļa mobilais telefons, jaudīgāks dators, plānāks un lielāks televizors, ietilpīgāks ledusskapis nekā esošais un tā tālāk. Pēc priekiem par dāsno Ziemassvētku vecīti ģimenei jādomā, kur likt novecojušās elektroierīces, kuras nomainījuši jaunāki un labāki modeļi.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē, kurā tika pasniegta Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares prestižā balva Platīna pele 2015, akciju sabiedrības RIX Technologies veikums tika novērtēts dubultatzinīgi.

Lai gan ar diferencētā minimuma ieviešanu tiek solīta nevienlīdzības mazināšana, mazo algu saņēmējiem naudas makā nākamgad būtiski vairāk nebūs, jo labumu no jaunās kārtības varēs izjust vien 2017. gadā.

Lai gan iekšzemes kopprodukta izaugsme Latvijā ir bijusi viena no augstākajām starp Baltijas jūras līmeņa valstīm, Latvija turpina atpalikt no kaimiņvalstu vidējā līmeņa – Baltijas jūras reģiona indekss Latvijā ir zem vidējā un Igaunijas sasniegtā, secināts Swedbank veidotajā Baltijas jūras reģiona apskatā.

Plaisa starp niecīgu atalgojumu pelnošajiem un turīgajiem Latvijā ir milzīga. Pirms pāris gadiem tā bija otra lielākā Eiropas Savienībā. Līdzšinējie centieni situāciju nav daudz uzlabojuši. Arī jaunais nodoklis, kuram dots solidaritātes vārds, trūcīgo dzīvi būtiski neuzlabos.

Pieaugot akcīzes nodoklim, nākamgad dārgāk būs jāmaksā par degvielu. Arī uzņēmējiem jārēķinās, ka pieaugs autoparka uzturēšanas izmaksas, jo nākamgad par 7,4% tiks palielināta uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme.

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē lems par valsts budžetu 2016. gadam un 24 tā pavadošajiem likumprojektiem, kas starp citām izmaiņām paredz arī jauna nodokļa ieviešanu un vairāku esošu nodokļu palielinājumu.

Pašlaik ik mēnesi e-paraksts tiek lietots aptuveni 300 000 reižu. Tas nozīmē, ka reizi desmit sekundēs ar e-parakstu tiek apstiprināts dokuments, liecina VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) apkopotā informācija. Tomēr joprojām eparakstu lieto tikai daļa uzņēmumu un iedzīvotāju.

Pieminot traģiskos notikumus Parīzē un solidarizējoties ar Francijas iedzīvotājiem, šodien Zaķusalas TV tornī pacels Francijas valsts karogu, bet 18. novembrī – sarkanbaltsarkano karogu.

Latvijā piecās administratīvajās teritorijās – Daugavpilī, Ludzā, Rēzeknē, Laucesas pagasta Mirnijā un Naujenes pagasta Vecstropos – atrodas 18. novembra ielas. Visas šīs vietas ir Latgalē.Daugavpilī, Ludzā un Mirnijā ielas 18. novembra vārdā nosauktas, mainot ielu nosaukumus vēstures griežos, liecina Valsts zemes dienesta rīcībā esošā informācija.

Budžeta veidotāju ideja aplikt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) izklaides un popkultūras pasākumus, sacēlusi vētru koncertu un festivālu rīkotāju aprindās. PVN piemērošana izklaides pasākumu biļetēm nozīmē ne tikai lielākus tēriņus ģimenēm, bet draud arī ar pieticīgāku kultūras pasākumu piedāvājumu.

Subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) ieviešana nav radījusi būtisku ietekmi uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifiem, izanalizējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektus 2014. gadam, secinājusi Ekonomikas ministrija (EM), iesniedzot valdībā izskatīšanai informatīvu ziņojumu. Vienlaikus no tā secināms, ka Latvijā centralizētie siltumapgādes tarifi dažādās apdzīvotās vietās atšķiras pat teju divas reizes.

Valsts budžeta deficīts šogad būs lielāks, nekā plānots, un arī nākamā gada nodokļu izmaiņas cerētos papildu ieņēmumus valsts kabatā neienesīs, pārliecināti ir Swedbank ekonomisti. Viņuprāt, slogs no darbaspēka nodokļiem, kas Latvijā augstāki nekā vidēji Eiropā, ir jāpārnes uz patēriņu.