Valsts budžeta deficīts šogad būs lielāks, nekā plānots, un arī nākamā gada nodokļu izmaiņas cerētos papildu ieņēmumus valsts kabatā neienesīs, pārliecināti ir Swedbank ekonomisti. Viņuprāt, slogs no darbaspēka nodokļiem, kas Latvijā augstāki nekā vidēji Eiropā, ir jāpārnes uz patēriņu.
Valsts budžeta deficīts šogad plānots 1% no IKP, taču, pēc Swedbank prognozēm, budžeta deficīts, visticamāk, sasniegs 1,5%. «It kā varētu šķist, kas tur liels – pusprocents. Pērn, piemēram, budžeta deficīts bija par 0,6 procentiem lielāks, nekā iepriekš bija plānots. Taču ar laiku šis deficīts akumulējas un attiecīgi samazina manevra iespējas krīzes brīdī,» brīdina Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Pēc viņa teiktā, šobrīd Latvijā veidojas situācija, ka izdevumu sadaļa pieaug, savukārt ieņēmumi nepildās tā, kā cerēts. Arī nākamgad ieplānotās nodokļu izmaiņas situāciju būtisku neuzlabošot.
Latvijā valsts budžeta veidošana nenotiek vis stratēģiski, kā vajadzētu, bet gan taktiski, tas ir, katru gadu tiek meklētas iespējas, kādā veidā dabūt papildu naudu. «Un katru reizi man šķiet, ka nu jau vairs neko jaunu nevarēs izdomāt, bet izrādās, ka var gan!» teic M. Kazāks. Taču arī viņš ir pārliecināts, ka bez nodokļu palielinājuma Latvijā valsts budžetu neizdotos sabalansēt.
Pētījumi par starptautisko praksi un teoriju labas nodokļu sistēmas veidošanā liecina, ka nodokļu sistēmai jātiecas būt neitrālai un progresīvai. Neitrālai tādā ziņā, ka tā pēc iespējas mazāk maina iedzīvotāju rīcību un līdzīgām aktivitātēm nosaka līdzīgus nodokļus. Progresīvai tādā ziņā, ka veicina efektīvu ienākumu pārdali, sniedzot labumu mazāk turīgajiem un vienlaikus iespējami mazāk deldējot turīgo motivāciju strādāt un pelnīt. Nodokļu sistēmai pēc iespējas mazāk jākavē ekonomikas izaugsme. Nodokļu sistēma jāvērtē kopumā, nevis katrs nodoklis atsevišķi. Svarīga ir nodokļu sistēmas kopējā ietekme – piemēram, ne visiem nodokļiem jābūt progresīviem, ja vien nodokļu sistēma kopumā ir progresīva.
Swedbank jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka Latvijā jāmaina nodokļu ieņēmumu uzsvars no darbaspēka nodokļiem uz patēriņa nodokļiem. M. Kazāks uzskata, ka to varētu izdarīt, palielinot nodokli par nekustamo īpašumu un atcelt samazinātās PVN likmes, tā vietā atbalstu novirzot tieši tām sociālajam grupām, kurām atbalsts ir visvairāk vajadzīgs. Šobrīd labumu, ko dod samazinātās PVN likmes, var izbaudīt visa sabiedrība – gan bagātie, gan nabagie.
«Samazinātās PVN likmes nav tas efektīvākais ienākumu nevienlīdzības mazināšanas veids. Samazināto likmju aizstāšana ar tiešiem pabalstiem ir precīzāks un, iespējams, valstij lētāks atbalsts mazāk turīgajiem. Lai palielinātu nodokļu sistēmas progresivitāti, Latvijas politikas veidotāji līdz šim vairāk koncentrējušies uz ienākumiem no algotā darba. Citus ienākumu veidus apspriež maz. Latvijā nodokļu slogs attiecībā uz algām ir krietni lielāks nekā citiem ienākumu veidiem; tas arī ir augstāks nekā Igaunijā, Lietuvā un Eiropā vidēji. Algas nodokļu sloga tālāka palielināšana kaitētu konkurētspējai. Turklāt algas var noslēpt un no nodokļu maksāšanas vismaz daļēji izvairīties,» sacīja M. Kazāks.
Nodokļu slogs uzņēmumu peļņai un ienākumiem no kapitāla – ienākumi veidi, ko biežāk saņem tieši turīgākie iedzīvotāji – ir ievērojami mazāks nekā nodokļu slogs algas ienākumiem. «Tas gan obligāti nenozīmē, ka nodokļu slogu šiem ienākumiem vajadzētu palielināt. Jāņem vērā, ka, piemēram, nodokļu sloga palielināšana ienākumiem no kapitāla var izraisīt kapitāla aizplūšanu un līdz ar to samazināt nodokļu ieņēmumus. Ja nav iespējams iekasēt lielākus nodokļus no šādiem ienākumiem, tad ir iespējams to darīt netieši un palielināt ieņēmumus tur, kur šos nopelnītos līdzekļus tērē. Nekustamais īpašuma nodoklis mājokļiem būtu ļoti adekvāta izvēle, jo noslēpt to nevar, tam ir progresīvs raksturs, tam ir mazāka negatīva ietekme uz ekonomikas konkurētspēju. To iespējams īstenot, gan palielinot attiecīgo nodokļu likmes, gan pietuvinot kadastrālo vērtību tirgus vērtībai, gan atceļot automātiskās nodokļu atlaides, ko plaši piemēro pašvaldības,» sacīja M. Kazāks.