Ziemassvētku tēriņi aug

© NRA

Aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētkus negrasās svinēt, tomēr dāvanas gādāšot gandrīz visi, atvēlot tām lielākas summas nekā pērn. Diemžēl, lai arī iepriecinājums labi domāts, nereti tas dāvanas saņēmējam liek mulst vai arī rada neizpratni, ko ar to darīt.

Līdz Ziemassvētkiem atlikušās trīs dienas daudzus dāvanu meklētājus iedzinušas stresā. Izrādās, par svētku sajūtu un savu mīļo iepriecināšanu laikus iedomājas vien daļa iedzīvotāju.

100 eiro robeža

Dažādu uzņēmumu veiktās aptaujas par Ziemassvētku tēriņiem ir ļoti dažādas un dažbrīd pat pretrunīgas. Piemēram, Swedbank veiktais pētījums liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (46%) šogad Ziemassvētku svinēšanai paredzējuši atvēlēt no 30 līdz 100 eiro. Līdz 200 eiro plāno tērēt gandrīz piektdaļa iedzīvotāju (18%), savukārt tikai 6% – vairāk nekā 200 eiro. Ferratum group veiktajā Ziemassvētku barometra pētījumā secināts, ka gaidāmo svētku tēriņiem iedzīvotāji atvēlēs vidēji 20,4% no viena mēneša mājsaimniecības ienākumiem jeb aptuveni 355 eiro, un tas ir par aptuveni 87% vairāk nekā 2014. gadā. Tomēr Latvijas iedzīvotāji saskaņā ar Ferratum group pētījumu nav dāsnākie dāvanu un svētku prieka gādātāji, jo Igaunijas iedzīvotāji Ziemassvētku pirkumiem plāno tērēt 25,2% no viena mēneša mājsaimniecības ienākumiem jeb aptuveni 501 eiro, savukārt Lietuvas iedzīvotāji – ap 26,1% jeb aptuveni 502 eiro uz mājsaimniecību. Šogad visvairāk Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt briti, kuru izdevumi šogad pieaugs gandrīz par pusi un sasniegs 38,5% jeb 1144 eiro.

Arī TNS Latvija, lielveikala Maxima un interneta veikala 220.lv secinājumi ir līdzīgāki Swedbank aplēsēm, proti, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanu iegādei un svinību organizēšanai plāno tērēt līdz 100 eiro, savukārt 20–25% iedzīvotāju vairāk nekā 100 eiro.

Vīrieši vai sievietes

Swedbank ārējās komunikācijas vadītāja Vineta Savicka atklāj, ka visvairāk cilvēki plāno tērēt Ziemassvētku dāvanu iegādei (65%) un svētku galdam (20%). No visiem Ziemassvētkiem paredzētajiem tēriņiem sievietes dāvanu iegādei plāno atvēlēt lielākas naudas summas nekā vīrieši (attiecīgi 71% pret 58%), turpretī vīrieši – svētku galdam (attiecīgi 23% pret 18%). Tāpat dāvanām vairāk iecerējušas tērēt ģimenes ar bērniem. Savukārt DNB bankas pētījums atklāj, ka tieši vīrieši biežāk nekā sievietes iegādājas dāvanas virs 50 eiro vērtības. Vairāk nekā citos reģionos dāvanas pieaugušajiem vērtībā līdz 20 eiro iegādājas zemgalieši (83,1%) un latgalieši (78,3%), savukārt vērtībā no 21 līdz 50 eiro – rīdzinieki (25,9%) un Pierīgas iedzīvotāji (21,3%). Arī dāvanas bērniem summā līdz 20 eiro biežāk iegādājas latgalieši (73,9%) un zemgalieši (67,8%), bet 21 līdz 50 eiro vērtībā – rīdzinieki (24,5%), vidzemnieki (24%) un kurzemnieki (23,7%).

IT tehnoloģijas palīdz

Lai neapjuktu plašajā atlaižu un dāvanu klāstā, informācijas tehnoloģiju pamatlicējs IBM nācis klajā ar jaunu inovatīvu aplikāciju Watson Trend APP, kas lietotājiem sniedz ieskatu pasaules pieprasītāko un populārāko preču sortimentā. Jaunā lietotne apstrādā 10 000 dažādu tiešsaistes resursu – sociālos tīklus, blogus, forumus, lietotāju komentārus, preču apskatus utt., lai noskaidrotu, kas ir pieprasītākās preces. Aplikācijas lietotāji var redzēt 100 trendīgākos produktus trijās kategorijās – rotaļlietas, elektroierīces un veselība. Vakar pasaulē populārākā un apspriestākā tehnoloģiju dāvana bija Apple watch, starp rotaļlietām – Lego dažādi veidi, bet veselības sadaļā – Nike skriešanas kurpes.

Netrāpīgo dāvanu otra dzīve

Vairāk nekā puse aptaujāto atzinuši, ka reizi mūžā saņēmuši netrāpīgu dāvanu, kas, iespējams, ir bijusi ļoti labi domāta, taču dāvanas saņēmējam neizdevās atrast tai pielietojumu vai tā gluži vienkārši nav trāpīga. Piemēram, vieni nezina, ko darīt ar dāvanā saņemtu nezāļu iznīcinātāju, pannu zaķīšu formā, no klūdziņām pītu automašīnu, tamborētu apkaklīti, figūrzāģi, grābekli, odu atbaidītāju, bet citam tā ir iekārota un vajadzīga lieta. Bite Latvija uzskata, ka nav netrāpīgu dāvanu – tās tikai nonāk neīstajās rokās!

Taču tas nebūt nenozīmē, ka dāvanai ir jānoput plauktā – īstajās rokās tā spētu darīt kādu priecīgu! Tādēļ Bite uzsāk kampaņu, kurā ikviens, kurš saņēmis netrāpīgu dāvanu, to var samainīt vai atdot kādam, kuram tā būs īsti trāpīga, ar Bites izveidotās vietnes netrapiga.lv starpniecību vai arī nodot Otrās elpas rokās, kur tā iegūs otro dzīvi, nokļūstot kāda veikala apmeklētāja rokās.



Latvijā

Solidaritātes iemaksu likums būtu pozitīvi vērtējams no vietējo augošo banku viedokļa, jo saasinās konkurenci ar lielajām bankām par atsevišķiem kreditēšanas darījumiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Svarīgākais