Ēku saglabāšanai vajadzīgs speciāls fonds
Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs kopā ar finanšu un ēku renovācijas ekspertiem ir izstrādājis investīciju piesaistes platformu, kas spētu nodrošināt pastāvīgu padomju gados būvētu ēku atjaunošanu ilgtermiņā, tostarp arī pēc Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma beigām 2020. gadā.
Šis risinājums paredz izveidot speciālu finanšu fondu, kas spētu piesaistīt privātās un publiskās investīcijas ēku visaptverošas atjaunošanas veikšanai.
«Valsts līmenī jau šobrīd ir jārada finanšu instrumenti padomju laiku ēku atjaunošanai, kas nebalstītos tikai uz ES fondu programmām un spētu nodrošināt atjaunošanas finansēšanu arī pēc to noslēgšanās 2020. gadā. Ir skaidrs, ka valstij tādos apjomos nepieciešamo līdzekļu nebūs. Tāpēc vienīgais ilgtspējīgais risinājums ir izveidot speciālu investīciju platformu, kas vienlaikus spētu akumulēt lielus finanšu līdzekļus un nodrošināt nepārtrauktību to pieejamībā,» skaidroja Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja valdes loceklis Nikolass Stančofs, piebilstot, ka sākotnēji šī fonda darbībai būtu nepieciešama arī valsts finansiāla līdzdalība, bet vēlāk fonds darbotos tikai ar privātā kapitāla finansējumu. Pirmajā posmā plānots piesaistīt investīcijas aptuveni 60 māju atjaunošanai Latvijā triju gadu laikā, bet nākotnē šo projektu plānots turpināt, piesaistot arvien lielāku investīciju apjomu.
Platformas izveidi finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis 2020 projekts SUNShINE, kura iniciatori ir Rīgas Tehniskā universitāte un nozares eksperti. Plānots, ka fondu veidos galvenokārt privāta kapitāla investīcijas, tomēr šīs idejas autori uzskata, ka vismaz sākotnēji būtu nepieciešama arī valsts finansiāla līdzdalība, lai veicinātu partneru lielāku uzticēšanos.
Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja līdzdirektors Kristaps Zvaigznītis skaidro, ka privatizācijas procesā iedzīvotāji ieguva savā īpašumā ne tikai dzīvokļus, bet arī visas saistītās problēmas ar daudzdzīvokļu ēkas kā kopīpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu. Iedzīvotāji pārņēma mājas, kuru ekspluatācijas termiņš nu jau tuvojas beigās, jumti ir nokalpojuši, iekšējie inženiertīkli (apkures un karstā ūdens apgādes sistēmas, elektroinstalācija) ir morāli nokalpojušas un neefektīvas. Iedzīvotāji toreiz un arī tagad nejūtas atbildīgi par ēku kā kopīpašumu – svarīgs ir tikai īpašumā esošais dzīvoklis. Savukārt lielākā daļa pašvaldību neiesaistās šajos procesos, jo uzskata, ka tā ir iedzīvotāju atbildība.
Galvenie iemesli, kas attur iedzīvotājus renovēt vai atjaunot ēkas, ir nevēlēšanās uzņemties kredītsaistības, neuzticēšanās kaimiņiem, samierināšanās ar esošo situāciju, sarežģīta lēmumu pieņemšanas procedūra.
«Daļa māju jau ir sliktā tehniskajā stāvoklī, tām ir nepieciešama steidzama atjaunošana. Jo ilgāk mēs gaidīsim un neko nedarīsim, jo vairāk māju būs jānojauc. Ja skatāmies ilgtermiņā, tad ar labvēlīgiem nosacījumiem būs iespējams atjaunot aptuveni 70% daudzdzīvokļu ēku (Ekonomikas ministrijas dati),» uzsvēra K. Zvaigznītis.