Lai gan būvniecībai pēdējo divu gadu laikā ir pievērsta īpaša uzmanība, īpaši pēc traģēdijas Zolitūdē, būvkompānijas uz nākamo gadu raugās ar bažām, paredzot celtnieku masveida aizplūšanu uz valstīm, kurās notiek aktīva būvniecība.
«Pēdējos desmit gados būvniecība ir izgājusi cauri četrām stadijām – izaugsmei, spējam kritumam, atlabšanai un tagad – stagnācijai. Valsts ekonomikā būvniecība ir kā plaušas. Krīzes laikā tika sarūpētas antibiotikas – termiņuzturēšanās atļaujas, kas savu paveica, bet tālāk vezums nekust no vietas. Pēc Zolitūdes traģēdijas valdībai būvniecība kļuva par prioritāti, taču problēmas, uz ko neskaitāmas reizes norādījušas būvnieku organizācijas un kas ir ierakstītas arī vairāku valdību deklarācijās, risinātas nav. Valdība ar saviem lēmumiem rada arvien jaunas problēmas, nenovērsusi vecās. Kad tika spriests par būvniecības valsts nodevas ieviešanu, 22 būvniecības organizācijas tam piekrita ar vienu nosacījumu, ka par šiem līdzekļiem tiek finansēta nozares sakārtošana. Diemžēl tagad par šiem līdzekļiem tiek uzturēts Būvniecības valsts kontroles birojs, nevis finansēta nozares sakārtošana,» norādīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības (iepriekš – Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība) vadītājs Valdis Birkavs, kurš biedrības vadības grožus nodod Baibai Fromanei, Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītājai.
Kā vienu no lielākajām problēmām nozarē būvfirmas Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis minēja valsts nespēju laikus sagatavoties jaunajam Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodam. Viņš prognozēja, ka šī iemesla dēļ Latvijā 2016. gadā būvniecībā būs ļoti liels kritums. «Tas nākamgad draud ar ievērojamu darbinieku skaita samazināšanos nozarē, jo celtnieki, visticamāk, dosies uz valstīm, kurās šajā nozarē būs darbs, proti, uz valstīm, kurās nākamgad gaidāms būvniecības apjomu pieaugums, piemēram, uz Vāciju, Zviedriju un Norvēģiju. Savukārt tad, kad beidzot arī Latvijā sāksies ES finansēto projektu apgūšana, būs grūti atrast speciālistus,» sacīja G. Rāvis. Situāciju nākošgad nespētu glābt arī privātais sektors, jo, pēc V. Birkava aplēsēm, privātā sektora pasūtījumi nav vairāk par 30% no kopējā apjoma, un tie galvenokārt ir saistīti ar dzīvojamo māju būvniecību. Viņa pieredze rādot, ka privātmāju būvniecība sāk palielināties tad, kad iekšzemes kopprodukts valstī aug vismaz par 4% gadā. Kā zināms, IKP izaugsme Latvijā nākamgad tiek plānota aptuveni 3% apmērā.
B. Fromane uzskata, ka pamatproblēma būvniecības nozarē Latvijā jau gadiem ir ēnu ekonomika. «Lai gan būvniecības nozare Latvijā ir viens no lielākajiem darba devējiem, kas nodarbina aptuveni 73 000 strādājošo jeb 8,3% no visiem darba ņēmējiem, valsts gadiem nav spējusi sistēmiski paskatīties uz šīs nozares problēmām,» norāda B. Fromane, identificējot trīs galvenos darbības virzienus – augstākas kvalifikācijas prasības būvniekiem, augstākas prasības būvnormatīvos un standartos, kā arī darbu ar nodokļu nomaksu. Viņa ir pārliecināta, ka lielie būvniecības uzņēmumi, kas strādā kā ģenerāluzņēmēji, ir pirmie, kas cieš no ēnu ekonomikas nozarē un nav ieinteresēti tās saglabāšanā. Savukārt SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš uzskata, ka ģenerāluzņēmēji pat varētu būt labs palīgs valstij. «Mēs redzam, kas strādā būvlaukumos, kādi materiāli tiek izmantoti, kā tiek organizēts darbs,» sacīja O. Ozoliņš.
Biedrība ir apņēmības pilna pēc 100 dienām prezentēt detalizētu pasākumu plānu pārmaiņām būvniecības nozarē.